Brālības
1. Vidusaiku pilsētu un lauku iedzīvotāju organizācijas. Tās aizstāvēja savas vietējās sociālās, reliģiskās, ekonomiskās u.c. intereses. Bija amatu brālības, reliģiskās brālības, zeļļu brālības.
2. Baltkrievu un ukraiņu nacionāli reliģiskas sabiedriskās organizācijas XV-XVIII gs. Zečpospoļitā. Dibinātas cīņai pret nacionālajiem un katoļu baznīcas spaidiem, pārpoļošanas politiku. Brālībās iestājās galvenokārt sīkpilsoņi, zemākie garīdznieki, sīkie šļahtiči. Vecākās bija Ļvovas, Viļņas un Kijevas brālības. XVI gs. brālības dibināja skolas ar slāvu mācību valodām un tipogrāfijas, kas izdeva garīgo un politisko literatūru. XVII gs. Kijevas brālība kļuva par Ukrainas atbrīvošanās kustības politisko centru. Brālības veicināja kultūras sakaru nostiprināšanos starp ukraiņu, baltkrievu un krievu tautām. Sakarā ar dzimtbūšanas jūga pastiprināšanos XVIII gs. brālības sabiedriski politiskā nozīme samazinājās un oakāpeniski to darbība apsīka.
