Biškopība
Lauksaimniecības nozare - mājas bišu turēšana entomofīlo kultūraugu ziedu apputeksnēšanai, kā arī medus u.c. biškopības produktu ieguvei.
Vēsture. Bišu saimju kopšana sākta ap 2000.g.pmē.
Racionālas biškopības attīstību sekmēja pāreja no meža dravniecības uz apkāru dravniecību.
1803.gadā iznāca pirmā biškopības grāmata latviešu valodā.
Apkāru stropu konstruēja ukraiņu biškopis P.Prokopovičs 1814.gadā.
1857.gadā vācu zinātnieks J.Mērings izstrādāja mākslīgo šūnu izstrādāšanas paņēmienu.
1865.gadā čehu biškopis F.Hruška izgatavoja medsviedi.
XX gs. sākumā racionālas biškopības izveidošanu veicināja P.Grīnups.
XX gs. 70.gados pasaulē bija vairāk kā 49 miljoni bišu saimju.
Visvairāk atņemamā medus iegūst Austrālijā, Argentīnā, Kanādā, Meksikā.
Biškopības inventārs. Stropi; bišu saimju kopšanas instrumenti - sejsargs, dūmeklis, spiestuve, bišu māšu šķirsiets, bišu ēdināšanas trauki; apkāru iestiepļošanas un iešūnošanas ierīces; bišu māšu audzēšanas piederumi - izolators, māšu ķeramais u.c. krātiņi, mākslīgās apsēklošanas ierīce; medus atņemšanas, pirmapstrādes un fasēšanas rīki un ierīces, vaska ieguves un pārstrādes iekšrtas, bioloģiski aktīvo biškopības produktu ieguves un pirmapstrādes piederumi, mākslīgo šūnu izgatavošanas inventārs.
Bišu stimulēšana. Mākslīga bišu saimes darbības pastiprināšana noteikta uzdevuma veikšanai. Stimulējot bites kultūraugu apputeksnēšanai, lieto cukura sīrupu, kas aromatizēts ar attiecīgā kultūrauga ziediem. Katrai bišu saimei ik rītus visu auga ziedēšanas laiku izēdina 100-200 g sīrupa. Aromatizētajam sīrupam var pievienot spēcīgas papildsmaržas (anīsa, piparmētru eļļu). Vienlaikus var lietot arī redzes orientierus (krāsu vairogus, attiecīgā auga ziedus trauciņos), ziedputekšņus, izsmidzināt uz augiem cukura sīrupu. Peru audzēšanas, medus, ziedputekšņu, bišu māšu peru pieniņa ražošanas un bišu māšu audzēšanas stimulēšanai gatavo cukura sīrupu bez ziedu aromāta.
Biškopības produkti. Medus, vasks, propoliss, bišu inde, peru pieniņš, ziedputekšņi, bišu maize, bišu kāpuri.
Bišu slimības un kaitēkļi. Mājas bites slimo ar nelipīgām slimībām (lapu medus toksikoze, ķīmiskā toksikoze, saslimšana nepietiekamas kopšanas dēļ), infekcijas slimībām un invāzijas slimībām. Bīstamākās infekcijjas slimības ir peru puves.
Amerikas peru puvi ierosina Bacillus larvae. Slimo aizvākotie peri. Šūnu vāciņi kļūst tumšāki, ir ievikušies vai izgrauzti. Peru masa cieši pielīp pie šūnu sienām, ir staipīga, kafijbrūna, ar galdniecības līmes smaku. Slimību veicina bišu pārkaršana. Neārstētas saimes iet bojā.
Eiropas peru puvi ierosina dažādi mikroorganismi, galvenais no tiem - Streptococcus pluton. Parasti slimo neaizvākoti peri. Tie maina stāvokli šūnā. Beigtajiem periem var būt skāba vai pūstosas gaļas smaka, tie nepielīp pie šūnām.
Peru puves ārstē ar sulfanilamīdu grupas preparātiem, antibiotikām. Visas dravas 5-7 km radiusā karantinē.
Visplašāk izplatītās invāzijas slimības ir nozematoze un brauloze. Nozematozi ierosina vienšūnis bišu nozema, kas parazitē bišu zarnu sieniņās. Slimajām bitēm ir caureja. Saime nīkuļo. Slimība uzliesmo mitrās, vēsās vasarās. Ārstē ar antibiotikām, furazolidonu. Tukšās šūnas dezinficē.
Braulozi Eiropā ierosina bišmuša jeb bišuts, kas nav tipisks parazīts. Uzturas galvenokārt uz bišu krūšu mugurpuses daļas un nosūc no darbabites snuķīša barību, traucē un nogurdina bites, it sevišķi bišu māti. Bites kļūst nespēcīgas, nereti iet bojā. Pret bišmušu lieto insekticīdus. Saskrāpē medus šūnu vāciņus, lai bites izvāktu bišmušu olas, kāpurus, kūniņas.
Bīstamākās invāzijas slimības ir akarapoze (akarapidoze) un varroze (varroatoze).
Akarapozi ierosina bišu traheju smidzis Acarapis woodi. Tas ir 0,12-0,19 mm garš, parazitē bišu trahejās, sūc hemolimfu, piesārņo trahejas, traucē elpošanu un vielmaiņu, rada spārnu paralīzi. Slimās bites nespēj lidot, rāpo, spārnu stāvoklis nesimetrisks. Saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī. Visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē. Pret smidzi lieto gaistosus preparātus.
Varroze ir bišu un peru slimība. Ierosina bišu ērce Varroa jacobsoni; tās mātītes ir brūnas, 1-1,8 mm garas, 1,5-2 mm platas; tēviņi mazāki, gaiši. Ērces kāpuri ir bišū kūniņu, mātītes - pieaugušo bišu parazīti. Tie sūc bišu un peru hemolimfu. Peri iet bojā, vai attīstās kroplas bites. Slimība saimē attīstās lēnām, bet ātri izplatās pa dravām. Stipri invadētas saimes iznīkst. Visas dravas 15 km rādiusā karantinē. Ērci apkaro ar gaistošiem preparātiem un termiski.
Biškopībā kaitīgas ir lielā Galleria mellonella un mazā vaska kode Achroia grisella, kas bojā bišu ligzdas un noliktavās šūnas. Stropos bišu ienaidnieki ir peles, lapsenes, skudras, miltērces. Izlidojušās darbabites ķer daži putni, abinieki, ķirzakas, bišu racējlapsene (t.s. bišu vilks).
Saites.
Lauksaimniecība.
