Baltijas valstu konference
Parīzē satikās baltiešu un somu delegāti, un šīs sadarbības rezultātā tā paša gada 30.septembrī Tērbatā sanāca šo valstu ārlietu ministri, lai izstrādātu kopīgu rīcības programmu attiecībās ar Krieviju.
No 1919.gada 29.septembra līdz 1.oktobrim Tartu notika Baltijas valstu konference, kurā nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un neslēgt separātus miera līgumus ar Krieviju, tika nolemts miera sarunas vest kopīgi, lai neļautu krieviem uzkūdīt valstis citu citai.
Tomēr šī vienošanās nestājās spēkā: Antante draudēja ar blokādi, ja notiktu miera sarunas ar lieliniekiem. Sevišķi liels spiediens tika izdarīts uz Igauniju, jo Antante vēlējās, lai igauņi piedalītos Judeniča uzbrukumā Pēterpilij.
Bez tam novembrī, kad lielinieki guva panākumus Petrogradas frontē, sakautā ZRA atkāpās Igaunijas teritorijā un igauņi tikai ar pūlēm nosargāja fronti gar Narvas upi, Igaunijas valdība nolēma sākt miera sarunas.
