Brīvais tirgus
Liberālekonomistu radīta ekonomiska teorija par to, ka brīvā tirgus ekonomika nodrošina lētu un kvalitatīvu preču ražošanu.
Brīvā tirgus visvarenību pārstāv tādi ekonomikas novirzieni kā Čikāgas ekonomistu skola.
Brīvais tirgus teorijā. Teorētiski to nodrošinot sekojoši apstākļi:
1. Katru preču veidu ražo vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji konkurē.
2. Pircēji izvēlas preces, kas vislabāk atbilst „cena-kvalitāte” kritērijam.
3. Uzņēmumi, kas ražo dārgas un nekvalitatīvas preces, izput, jo no viņiem neko nepērk.
4. Uzņēmumi, kas ražo lētas un kvalitatīvas preces gūst daudz pircēju un spēj attīstīt ražošanu.
5. Valsts seko tam, lai būtu godīga konkurence – pret karteļiem un monopoliem.
Reklāma kropļo brīvo tirgu. Teorijā viss skaisti, taču praksē mēs tirgū novērojam daudz nekvalitatīvu preču. Reālajā tirgus ekonomikā, tajā, ar kuru saskaramies katru dienu, viss iekārtots pavisam vienkārši. Lai pārdotu savu preci, uzņēmumi tērē naudu to reklamēšanai. Reklāmai samaksātā nauda ir tā, kas netiek ieguldīta preču kvalitātē. Tādejādi pircējs vienkārši tiek dezinformēts ar un būtībā nopirkts!
Visērtāk un vieglāk pircēji tiek pirkti īpašos „aplokos,” kurus dēvē par lielveikaliem, molliem, kas darbojas kā ”pircēju biržas.”
Dažkārt pieredzējuši pircēji spēj atrast „caurumus” šai amorālajā ekonomiskajā sistēmā un šo to iegādāties stipri lētāk, nekā parasti. Piemēram „izpārdošanās” – dažkārt tādas notiek „pa īstam,” jo tirgotājiem par visu svarīgāk tobrīd ir ātri atbrīvot plauktus. Tad arī pircēji iegūst preces par cenām, kādas normālā ekonomiskā sistēmā varētu pastāvēt katru dienu.
Brīvā tirgus fikcija šodien. Brīvais tirgus šodien praktiski ir fikcija - tā vairāk nav. Bankas ir stiprā ES/valstu kontrolē, drīzāk tās ir norēķinu centri, nevis bankas to tradicionālajā izpratnē. Visur pārdošanas, ražošanas limiti (īpaši lauksaimniecībā), nozvejas, ieguves limiti, visur pastiprinās naudas plūsmu kontrole. Tādejādi termins "brīvais tirgus" nav lietojams principā. Lielākais, ko varam piesaukt, būtu “sociāli aizsargāts tirgus.”
Kopumā situācija ir visai bēdīga un līdzinās tām antiutopijām, kuras savos darbos aprakstījuši XX gs. Zinātniskās fantastikas rakstnieki, kā piemēram, R.Bredberijs.
Tas arī viss stāsts!
P.S. Tirgus uzdevums ir piespiest patērētāju izdot naudu, pērkot viņam faktiski nevajadzīgas preces - ēdienu, apģērbu un daudz ko citu. Tāpēc valdības uzdevums ir gādāt, lai pilsoņiem naudas pāri nepaliktu un tie nepirktu neko lieku.
