Britānijas kauja, kauja par Britāniju (1940.-1941.g.)
Gais karš starp nacistiskās Vacijas un britu gaisa spēkiem.
Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. Uzbrukuma plāns Britu salām ar nosaukumu "Jūras lauva" tika apstiprināts 1940.gada 16.jūlijā. Tas paredzēja 25 vērmahta divīziju izsēšanos Anglijas piekrastē starp Duvru un Portsmutu un sekojoša uzbrukuma attīstīšanu uz Londonu. Pēcāk vācu komandieri koriģēja plānus, palielinot vācu divīziju skaitu līdz 40. Jau pēc kara bijušais vērmahta operatīvās vadības štāba priekšnieks Alfrēds Jodls paziņoja, ka nacistu plāni zināmā mērā atgādinājuši seno romiešu karavadoņa Jūlija Cēzara Britu salu sagrābšanas plānus.
Protams, Berlīnē tika ņemtas vērā britu varenās flotes iespējas, toties britu aviāciju gan vācieši augstu nevērtēja. Operācijai "Jūras lauva" bija jāsākas pēc tam, kad vācu luftvafe panāktu savu pārsvaru gaisā. Vinstons Čerčils to nosauca par "kauju par Britāniju."
Kaujas gaita. Gaisa cīņas sākās 1940.gada jūlijā - vēl līdz tam kā tika apstiprināta operācija "Jūras lauva." Kā zināms, vācieši zaudēja šo kauju un tiem neizdevās iegūt pārsvaru gaisā pār britu aviāciju. Iespējams, ka vāciešu armija bija pārāka uz sauszemes, tomēr, lai to nodemonstētu, bija nepieciesams uz tās izsēsties.
Kaujas nozīme. Sakāve kaujā par Britāniju lika mainīt vāciešiem savus plānus. 1941.gada janvāra sākumā Hitlers deva pavēli atcelt vācu armijas izsēšanos Anglijas krastā, tomēr pilnībā neatteicās no plāna "Jūras lauva" realizēšanas. Tikai 1942.gada februārī Trešā reiha jūras kara flotes komandieris Ērihs Rēders spēja Hitleru pilnībā atrunāt no izcelšanās plāniem britu salās. Tas gan kļuva iespējams tikai pēc zibenskar aplāna izgāšanās karā ar PSRS.
