Bērtuļa nakts (1572.g.)
Franciski - Massacre de la Saint-Barthélemy. Nosaukums tāds, jo slaktiņš notika tieši pirms apustuļa Bērtuļa piemiņas dienas. Vēl notikums tiek saukts arī par "Parīzes asiņainajām kāzām."
Masveida reliģiski motivēts slaktiņš Parīzē 1572.gada naktī no 23. uz 24.augustu, kad katoļi iznīcināja hugenotus.
Notikumu gaita. 1570.gada 8.augustā tika parakstīts Žermēnas miera līgums, kas izbeidza Trešo reliģiju karu Francijā. Tomēr visradikālāk noskaņotie katoļi atteicās to atzīt.
1572.gada 18.augustā notika Navarras Indriķa un Margaritas Valuā kāzas.
Katrīna Mediči un viņas dēls Kārlis IX visiem spēkiem centās nomierināt savus ticības brāļus. Bez tam pavisam tukša bija arī valsts kase un bija jāņem vērā hugenotu ietekme. Vairākas nozīmīgas Francijas pilsētas atradās hugenotu kontrolē, piemēram ostas pilsēta Larošeļa un Montobāna (Teskas un Tarnas satekas vietā). Tādēļ, lai izlādētu spriegumu, Katrīna Mediči nolēma 1572.gada 18.augustā svinēt kāzas savai meitai Margaritai Valuā un hugenotu līderim Navarras Indriķim. Pēc viņas ieceres kāzām vajadzētu samierināt abas saniknotās puses. Lai gan abi bija saderināti jau bērnībā, kāzām pretojās ne tikai fanātiskie katoļi, bet arī pāvests un Spānijas karalis Filips II.
Tomēr, neskatoties uz to, Katrīna Mediči nolēma svinēt kazas. Viņai nācās pierunāt kardinālu Šarlu de Burbonu novadīt ceremoniju. Katoļu vidē sakarā ar šo gaidāmo notikumu iestājās šķelšanās. Tieši pirms kāzām no Parīzes aizbēga tās gubernators. Arī Gīzi nevarēja atklāti nostāties pret hugenotiem. Tomēr tobrīd Parīzē sāka ierasties daudzi ievērojami protestanti, lai piedalītos kāzās - Parīze tos sagaidīja naidīgi. Īpaši liela nepatika katoļos valdīja pret hugenotu līderi Koliņju (Gaspard de Coligny), jo viņš arvien vairāk ietekmēja karaļa Kārļa IX lēmumus. Piemēram, viņš mudināja Kārli IX uz karu pret Spānijas karali Filipu II.
1572.gada 22.augustā notika neveiksmīgs atentāts pret admirāli un hugenotu līderi Gasparu Koliņju. Lode sašķaidīja viņa rokas kaulus un norāva pirkstu. Tika noskaidrots, ka šāva no Gīzu mājas loga.
Atentāts izsauca masu sašutumu hugenotos. Karalis, glābjot situāciju, pat izsūtīja Gīzu no Parīzes.
23.augustā Luvrā sapulcējās valsts augstākā vadība. Bez karaļa Kārļa IX un Katrīnas Mediči sanāksmē piedalījās arī karaļa brālis Anžujas hercogs, maršals Tavans, kanclers Birags un vēl vairāki augstmaņi. Sapulcē tika nolemts sodīt hugenotus. Vēsturnieki uzskata, ka Katrīna Mediči neplānoja hugenotu masu slepkavības, bet grasījās novākt Koliņju un vēl dažus hugenotu militāros vadoņus. Tomēr katoļu līderi, pretēji Katrīnas Mediči iecerei, nolēma sarīkot hugenotiem slaktiņu un tādam scenārijam piekrita arī Kārlis IX, kura motivācija gan nav izprasta.
Un tā, Senžermēnas baznīcas zvani naktī uz 24.augustu iezvanīja slaktiņa sākumu. Jau sagatavojusies bruņotu katoļu vienība ar Gīzu priekšgalā ielauzās admirāļa Koliņjas mājā un hercogs Gīzs personiski izmeta admirāļa ķermeni pa logu pagalmā. Mazliet vēlāk pēc karaļa rīkojuma Koliņju pakāra. Tiesa gan - aiz kājām, jo satrakotie katoļi admirālim bija norāvuši galvu.
Tā kā hugenotus varēja viegli pazīt pēc melnā apģērba, tad tie kļuva par viegli sasniedzamiem upuriem saviem slepkavām, kas nesaudzēja ne sievietes, ne bērnus, ne sirmgalvjus. Pēc tam slepkavošanas vilnis vēlās no Parīzes pāri citām Francijas pilsētām un ciemiem.
Nav zināms, cik upuru šai naktī tika noslepkavoti. Iespējams, Parīzē tie bija kādi 3000 upuri, bet visā Francijā - vairāki desmiti tūkstošu. Faktiski tika iznīcināti hugenoti, kas bija admirāļa G.Koliņjas sabiedrotie, to darīja Gīzu dzimtas pārstāvji, kas bija paši ievērojammākie Francijas aristokrāti un atradās pašas niknākās katoļu frakcijas priekšgalā.
Pastāv versija (tā laika slepeno dienestu ziņojumos balstīta), ka Koliņja uz Parīzi bija sasaucis savus piekritējus protestantu muižniekus no visas Francijas un plānojis sagrābt Parīzi, Luvru, arestēt Kārli IX un Katrīnu Mediči, kas kavēja kara uzsākšanu pret Spāniju.
Saites.
Francija.
