Brodņiki
Бродники - krievu hronikās.
Dzīvoja pie dienvidkrievu kņazistu dienvidu robežām - gar Azovas jūru un Donu. Brodņiki bija pastāvīgi starpkņazu konfliktu un sadursmju ar polovciešiem dalībnieki.
Par brodņikiem stāstīts krievu XII-XIII gs. hronikās kā arī bizantiešu autoru sacerējumos un pat eiropiešu dokumentos. Pati savenākā ar viniem saistītā epizode attiecas uz Kalkas kauju 1223.gadā. Brodņiki sava vadoņa Ploskineja (Плоскыня) vadībā pārgāja mongoļu pusē. Tieši Ploskinejs pierunāja Kijevas kņazu Mstislavu Romanoviču (Мстислав Романович) pamest nocietināto nometni, kuru mongoļi nesekmīgi mēģināja ieņemt vairākas diennaktis. Grūti pateikt vai Ploskinejs nodeva krievus vai gluži vienkārši noticēja mongoū dotajam solījumam neaiztikt Kijevas kņazu un viņa karadraudzi. Tāvai citādi Mstislavs un viņa kareivji tika nogalēti uzreiz kā iznāca no nometnes. Par motīviem, kas pamudināja brodņikus pāriet mongoļu pusē, nekas nav zināms. Tāpat nav zināms arī Ploskineja un viņa ļaužu tālākais liktenis.
Dažipētnieki uzskata, ka brodņiki bijuši slāvu-tjurku apvienība. Spriežot pēc visa, tie veduši klejotāju dzīvesveidu. Nekādu materiālu un rakstisku liecību par sevi nav atstājuši - tikai pieminēti kaimiņtautu hronikās. Zelta Ordas nodibināšanās brodņikiem bija liktenīga - pēc XIII gs. tie vairs hronikās netiek minēti.
