Bolotņikova sacelšanās
Krieviski - Восстание Болотникова.
Ivana Bolotņikova (Иван Болотников) zemnieku, kazaku un muižnieku sacelšanās XVII gs. sākumā, kura vadītie dumpinieki guva vērā ņemamus panākumus un pat apdraudēja Maskavu.
Politiskā situācija pirms sacelšanās. 1606.gadā Maskavā tika nogalināts viltvārdis, kas vēsturē pazīstams kā Viltusdmitrijs I. Par ķeizaru kļuva Vasīlijs Šuiskis, bet mieru valstī tas neatnesa,jo kā valsts darbinieks bija vājš. Bez tam arī objektīvi valsts bija sliktā stāvoklī dēļvairāku gadu neražas, dumpjiem un ārzemnieku iebrukumiem. Pie tam Viltusdmitrijam I bija visai daudz piekritēju, lai gan ne Maskavā, arī aristokrātu starpā.
Visai drīzi izplatījās baumas, ka Viltusdmitrijs I nav gājis bojā, ko uzreiz izmantoja daudzie Šuiska ienaidnieki. Tad arī parādījās Ivans Bolotņikovs (nez.-1608.g.).
Iekšpolitika. Vasīliju IV Šuiski uzskata par vāju valdnieku, jo ar viņu manipulēja bajāri - valsti vadīja kņazu pašpārvalde. Tomēr ķeizars dažādi mēģināja stabilizēt valsts politisko stāvokli, piemēram, izdevās daudz maz nodibināt kārtību karaspēkā, ievedot jaunu armijas reglamentu. Tika apspiesta arī Bolotņikova sacelšanās.
Ivans Bolotņikovs (nez.-1608.g.). Dzimšanas gads nezināms. Līdz aprakstītajiem notikumiem viņš bija kņaza Andreja Teļatevska (Андрей Телятевский) karakalps, pēc citām ziņām vinš aizbēdzis no kņaza pie Donas kazakiem. Kādā no karagājieniem kritis gūstā pie Krimas tatāriem, ticis pārdots verdzībā osmaņu turkiem, kur pavadījis vairākus gadus. Atbrīvots kādā sadursmē.
Atgriežoties mājās caur Poliju, Samborā Bolotņikovs iepazinās ar Mihailu Molčanovu (Михаил Молчанов), bijušo Viltusdmitrija I atbalstītāju. Molčanovs sevi dēvēja par "princi" (царевич), un, visai iespējams, saskatīja Bolotņikovā savu iespēju atgriezties dzimtenē. Molčanovs Bolotņikovam piešķīra vēstuli kņazam Grigorijam Šahovskim (Григорий Шаховский), kas bija vojevoda Putivlā un atbalstīja Viltusdmitriju I. Vēstulē Bolotņikovs bija nosaukts par "lielo vojevodu."
Likās, ka tā ir pilnīga avantūra. Tomēr visai drīzi "lielajam vojevodam" Bolotņikovam bija jau liels karaspēks. Tam pieslējās zemnieki, kas bija neapmierinati ar pastāvīgajiem nodokļiem un dzimtbūtniecības pastiprināšanos. Bolotņikova karaspēkam pievienojās arī Terekas, Donas un Aizkrāču kazaki. Bolotņikovu atbalstīja Rjazaņas, Tulas un Severskas muižnieki. Interesanti, ka severskiešus komandēja bijušais Bolotņikova saimnieks kņazs Teļatevskis. Bolotņikovu aktīvi atbalstīja arī kņazs Šahovskis, kas spēlēja nozīmīgu lomu sacelšanās gaitā. Vēl Bolotņikovam bija liela algotu landsknehtu vienība.
Tādejādi visai sarežģīti būtu nosaukt sacelšanos par "zemnieku." Vasīlija Šuiska valdīšana nonāca lielās briesmās.
Bolotņikova vadītais karaspēks vairākkārt sakāva Šuiska armiju, 1606.gada oktobrī-decembrī aplenca Maskavu, ieņēma Kalugu un Tulu. Pēc Tulas krišanas 1607.gada oktobrī I.Bolotņikovs tika sagūstīts un noslīcināts.
Saites.
Krievija.
