Budēļi
Seno baltu auglības gari.
To mītnes vieta ir labības lauki. Rudeņos, ar īpašiem Jumja ķeršanas rituāliem šos auglības garus labības pļāvēji liek gulēt, bet Meteņos – pavasara sākumā – modina augšā. Budēļi pavēsta par pavasara tuvošanos un modina auglības spēkus cilvēkos un zemē. Budēļos iet tikai vīrieši, jo viņi ir tie, kas laukus apar, apsēj un kopj. Meteņos budēļi staigā no mājas uz māju, no sētas uz sētu, no lauka uz lauku, ceļā veicot dažādas rituālas darbības, un ar to palīdzību svētot un darot auglīgus laukus, lopus un māju iemītniekus. Budēļu masku veido uz otru pusi izvēršot aitādas kažoku. Galvā liek īpašu konusveida labības salmu cepuri, no kuras malām uz leju nokarājas ēveļu skaidas vai drēbes strēmeles. Rokās budēļiem ir nūjas – trokšņa taisīšanai, kā arī dzīpariem pušķotas zaru buntes, bet pie jostas piesiets zvans, burkāns un divi sīpoli. Budēļu uzdevums, ieejot mājā, ir nopērt jaunās meitas ar auglības rīksti, apdziedāt tās, kā arī spēkoties ar mājiniekiem. Meitas per tik ilgi, kamēr tās atpērkas ar cimdiem vai iesien auglības rīkstē dzīparu vai prievīti. Tās, kas dabū budēļa pērienu, visu gadu ir stipras un veselas, auglīgas - viņām izdodas visi iesāktie darbi, kā arī ir pamatotas cerības rudenī iziet pie vīra. Budēļus mājinieki gaida, vienmēr pacienā, jo uzskata, ka līdz ar budēļiem mājās un laukos ienāk svētība, tiek aktivizēts auglības un dzīvības spēks. Budēļiem projām ejot, mājas iemītnieki tos kārtīgi pabaro un dod līdzi cienastus. Enerģijas apmaiņai ir jānotiek!
Šī senā Zemgales tradīcija – budēļos iešana - bija gandrīz aizmirsta. Bet pateicoties folkloras kopai “Grodi” un ģeologam, dabas un kultūras pētniekam Viktoram Grāvītim, XX gadsimta deviņdesmitajos gados, budēļi atkal atdzima Latvijā. Ik gadu Latvijas folkloras biedrības rīkotajos starptautiskajos masku tradīciju festivālos Grodu budēļi nes svētību un modina pavasari. Nu jau ir modušies arī šīs tradīcijas turpinātāji Zemgalē.
