Aliens

Ptolemajs, Aleksandrijas (~85.~165.g.)

Citā vārdā - Klaudijs Ptolemajs. Grieķiski - Πτολεμαῖος, Ptolemaios; latīniski - Claudius Ptolemaeus.
Grieķu kartogrāfs, astronoms un matemātiķis – viena no ievērojamākām vēlīnā helēnisma personām.

Dzīvesgājums. Dzīvojis mūsu ēras II gs. Aleksandrijā. Bijis maķedoniešu disidents. Viņu tik ļoti aizrāva senēģiptiešu reliģija, ka viņš nolēmis apmesties uz dzīvi Aleksandrijā. Viņš kalpoja Serapija svētnīcā Memfisā.

Kartes. Amerika tiek attēlota ne kā kontinents okeāna otrā krastā, bet gan kā Terra Mitica, kura stiepjas no Ķīnas dienvidu gala (Zelta Pussalas) līdz Antarktīdai. Ptolemaja karšu eiropiešu kopijās ir iezīmēta vieta ar nosaukumu Kattigāra.
Uzskatīja, ka Āfriku nav iespējams apbraukt, jo dienvidos tā savienojas ar Dienvidu zemi (Terra Australis). Šo viņa kļūdaino pieņēmumu apgāza portugāļu jūrasbraucējs Bartolomeo Diašs 1487.gadā, kad viņa vadītā jūras ekspedīcija atklāja un apbrauca Labās Cerības ragu.

Klaudija Ptolemaja uzskats, ka Zeme ir plakana un atrodas Saules sistēmas centrā. Viņa kosmoloģiskais uzskats valdīja 1300 gadu, līdz to apgāza Nikolajs Koperniks.

Izgudroja astrolābiju – instrumentu, ar kuru noteica debesu spīdekļu stāvokli.

Izteicieni. „Ko! Zeme griežas! Tie pitagorieši ir jukuši, viņiem pašiem galva griežas riņķī.”

Darbi.
„Lielā uzbūve.” Arābiem pazīstams ar nosaukumu „Almagests” - ar šādu nosaukumu darbs pazīstams Rietumos un visā pasaulē. Šo darbu pirmo reizi uzgāja VIII gs. Ēģipti iekarojušie arābi. Vēlāk to pārtulkoja žīdu zinātnieki, tā tas kļuva pazīstams Eiropā.

„Ģeogrāfija.” Viņa karšu atlants, kas izdots 1482.gadā. Darbs uzrakstīts I gs. Pasaulē patlaban bibliotēkās glabājas 120 atlanta eksemplāri. Darbā kritizē priekšteci Tīras Marīnu. Tā kā viņa darbi līdz mūsdienām nav saglaājušies, tad tā uzskatus mēs zināt nevaram. Tālāk Ptolemajs liela sevi kā izcilu ģeogrāfu. Darbs ir ārkārtīgi informatīvs un ar daudz faktiem.

„Harmonika.” Komentārs šim darbam ir uzrakstījis kāds neoplatoniķis Porfīrijs.

Saites.
Sengrieķu zinātnieki.