Inokents III (1198.-1216.g.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Latīniski - Innocentius III.
Īstajā vārdā Lotarijs Konti, Senjī grāfs (itāļu - Lotario de Conti di Segni).
Dzīvesgājums. Romas pāvests no 1198.gada līdz savai nāvei 1216.gadā. Viens no ietekmīgākajiem viduslaiku pāvestiem, kurš aktīvi iejaucās tā laika politiskajās norisēs. Visur aizstāvēja Svētā krēsla primātu.
Dzimis 1161.gada 22.februārī.
Viņa laikā Romas pāvesta vara sasniedza vislielākos apmērus. Inokents III apgalvoja, ka pāvests ir Dieva vietnieks Zemes virsū, aizstāvēja pāvesta tiesības uz garīgas un laicīgas varas primātu. Valstu valdniekiem ir jābūt viņa vasaļiem: "Mēs [pāvesti] esam aicināti valdīt pār visām tautām un valstīm." Svinīgās pieņemšanās visiem vajadzēja mesties ceļos pāvesta priekšā un skūpstīt viņa kurpi. Tāds gods netika izrādīts nevienam Eiropas karalim.
Inokentijs III iejaucās Eiropas valstu iekšējās lietās. Anglijas, Polijas, Zviedrijas un Dānijas karaļi atzina sevi par pāvesta vasaļiem.
1197.gadā Frīdrihs II kā nepilngadīgs mantoja Sicīlijas troni no mātes Konstances, un bija pāvesta Inokenta III aizbildniecībā.
Inokents III un Livonija. 1199.gada 5.oktobrī pāvests izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus.” Livonijā karojošie krustneši tika pielīdzināti krusta karotājiem Svētajā zemē. Pāvests pasludināja Livoniju par Svētās Marijas zemi (Terra Mariana vai Terra beate Virginis). Vatikāns vispar vēlējās pārveidot Livoniju par pāvesta un viņa legātu pārvaldītu valsti ar nacionālu baznīcu.
1200.gada aprīlī pāvests aicināja Cisterciešu ordeņa abatus un mūkus doties uz līvu zemi sludināt kristīgo ticību.
1200.gadā pāvests pēc Turaidas Teoderiha lūguma izsludināja vēl vienu Krusta karu bullu pret līviem un aizliedza tirgotājiem apmeklēt Zemgales ostu (Portus Semigalliae) un piespieda Daugavas tirdzniecības darījumus turpmākt veikt Rīgas ostā. 1200.gadā nākamās Rīgas apkaimes lībieši noslēdza mieru ar bīskapa Alberta ļaudīm, tā zeme, uz kuras atradās vācu tirdzniecības apmetne, pārgāja bīskapa īpašumā. 1201.gadā pāvests Inokents III apstiprināja Alberta līgumu ar lībiešiem, un to tad arī uzskata par vācu Rīgas dibināšanas gadu.
Pāvests Ceturtajā krusta karā. 1202.gadā Inokents III svētīja Ceturtā krusta kara sākumu Svētajā zemē. kad krustneši neplānoti ieņēma un izlaupīja Konstantinopoli, pāvests Inokents III izslēdza no baznīcas Venēcijas dodžu Dandolo, Balduīnu IX un tā krustnešus.
1209.gadā pāvests aicināja Krusta karā pret katariem Francijas dienvidu apgabalos, kuri ar savu šķīsto mācību radīja draudus Svētajam krēslam. Karagājiens beidzās ar tūkstošiem kataru kristiešu nežēlīgu noslepkavošanu Karkasonā un citās pilsētās, ar kustības sagrāvi.
Pieņēma lēmumu – ikviens, kas atklāj grēku, ko uzzinājis grēksūdzē, sodāms ar garīdznieka amata atņemšanu un atlikušā mūža pavadīšanu klosterī stingrā uzraudzībā. Pasludināja krusta karu pret prūšiem un ZA tautām, tostarp senajām latvju ciltīm. Uzskatīja, ka tauta pati Bībeli nemaz nedrīkst lasīt, bet tā viņai jāskaidro no augšas. Aizliedza bīskapiem templiešu ekskomunikāciju un interdikta piemērošanu.
Bija liels templiešu aizstāvis. 1210.gadā jau 4.reizi izdeva bullu Non absque dolore, kurā sarāja tos, kas mēģināja stīvēties ar templiešiem.
Kad Vācijas karalis Otons IV sanaidojās ar pāvestu, tad pēdējā pamudināts Frīdrihs II devās uz Vāciju, kur tam izdevās padzīt Otonu IV un 1215.gadā kronēties par Vācijas karali.
1215.gadā sasauca Laterānas IV koncilu.
1218.gadā pāvests Inokents III aicināja uz Piekto krusta karu (diezin vai, jo Inokents III gan valdīja tikai līdz 1216.gadam?!).
Miris 1216.gada 16.jūnijā.
Lai arī iepriekšējā pāvesta episko slepkavību skaitli Inokents III nesasniedza, tomēr miljons cilvēku viņa valdīšanas laiks piebeidza. Izslēdzis no valdīšanas Francijas karali Filipu II un pārtraucis komunikāciju arī ar Angliju, Inokents uzfrišināja vēl inkvizīcijas darbu. Lai pilnībā kļūtu par pēdējo maitu, Inocents III tā vietā, lai krusta karu uzsāktu ar kaut kādiem barbariem, nolēma doties krusta gājienā uz Angliju un uzsāka tur militāru konfliktu.
Darbi.
"Par visa pasaulīgā nicināšanu." Grāmata. "Visas viņa [cilvēka] dienas pilnas darba un bēdu, un pat viņa prāts neatpūšas. Un kas cits tas ir, ja ne niecība. Un gandrīz nekā nav tik nenozīmīga, gandrīz nekā nav tik viegla, ko cilvēks spētu pilnīgi izprast, ko viņš varētu skaidri aptvert. Un vienīgi to zina pilnīgi droši, ka neko pilnīgi droši nezina."
