Freska ar NLO Gruzijas baznīcā
- Detaļas
- Publicēts 07 Augusts 2016
- Autors Aliens.lv
Dažās, neizzinātām un noslēpumainām tēmām veltītās grāmatās kā viens no interesantākajiem viduslaiku beigās - jauno laiku sākumā tapušiem NLO attēliem minēts kāds gleznojums Svetičovela katedrālē Gruzijā. Aliens.lv redakcijai 2008.gada novembrī radās iespēja pašiem ar savām acīm aplūkot šo fresku.
Atrašanās vieta
Gruzija, Mchetas pilsēta uz ziemeļiem no Tbilisi, Svetičoveli baznīca. Tikai 20 minūšu brauciena attālumā ar maršruta taksometru no pilsētas centra. Visa Mcheta ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Skatīt Svetičoveli katedrāle lielākā kartē
Jēzus apmetnis un "dzīvību dodošais stabs"
Saskaņā ar vienu no nostāstiem par baznīcas dibināšanu, kāds Gruzijas jūds Aloīzs (Eloiz) bijis Jeruzālemē tieši Jēzus krustā sišanas laikā, un viņam izdevies no romiešu karavīriem nopirkt Kristus apmetni. Šo apmetni viņš atvedis uz Mchetu, kur to ieraudzījusi viņa māsa Sidonija. Aplūkojot apmetni, Aloīza māsa piedzīvojusi tik ārkārtīgi stipru, reliģiski motivētu ekstāzi, ka uz vietas nomirusi. Notikušais varētu būt tik ļoti šokējis tuviniekus, ka Sidonija tā arī tika apbedīta kopā ar Jēzus apmetni, jo neviens to negribējis izņemt no viņas ciešā tvēriena. Uz Sidonijas kapa uzaudzis koks. Kad pirmās baznīcas cēlēji to nozāģējuši kā traucējošu, tas neesot kritis. Ieradusies Sv.Nino un lūgusies, līdz koks kļuvis atkal vesels. Tas pat uzziedējis un sācis dot dziedinošu eļļu, kas ārstējusi visas slimības. No tā arī cēlies baznīcas nosaukums – „dzīvību dodošais stabs” (no gruzīnu sveti - "stabs" un tskhoveli - "dzīvība").
Cits šī stāsta variants vēsta, ka celtnieki nozāģējuši koku, lai uzstādītu konstrukciju balstošās kolonnas, taču baznīca (vai septītā kolonna) sākusi levitēt un nolaidusies tikai pēc Sv.Ninas lūgšanām. Šī epizode esot attēlota kādā freskā Bodbē (Kahetijā).
Svetičoveli baznīca
Pirmā baznīca leģendārajā vietā, kur kopā ar Sidoniju apbedīts Kristus apmetnis, uzcelta jau IV gs. – laikā, kad Sv.Nina ienesa kristietību Kartli zemē.
Senākā celtne bija no koka, tai sekoja ķēniņa Vahtanga I Gorgasala (VI gs.) laikā celtais akmens dievnams – šodien tā necilās drupas apskatāmas pa kreisi no mūsdienu katedrāles. Trešo, līdz mūsdienām saglabājušos baznīcu arhitekta Arsukidzes vadībā uzcēla patriarha Melhizedeka laikā starp 1010. un 1029.gadu.
Svetičoveli baznīca ir lielākā no vecajām Gruzijas baznīcām un ilgu laiku kalpojusi kā galvenais valsts dievnams, kurā kronēti gruzīnu ķēniņi. 10 no tiem šeit arī apglabāti.
XIV gs. lielus postījumus celtnei nodarīja Tamerlana karaspēks. Baznīcas iespaidīgie kupoli restaurēti jau XV gs., un droši vien iekšējā apgleznošana sekojusi pēc tam. Laika posmā no 1678.-1688.gadam virs Sidonas kapa uzbūvēts dzīvinošo stabu simbolizējošs torņveida piemineklis. Tad radīti arī mūs interesējošie attēli.
NLO gleznojumu apraksts
Ar freskām rotātais Sidonas kapa piemineklis atrodas pa labi no baznīcas ieejas. Lai gan ceļvežos teikts, ka fotografēt nedrīkst, Gruzijā šādu aizliegumu visai reti kāds uztver nopietni un tādējādi redakcijas rīcībā nonākuši uzņēmumi, ko šeit arī publicējam.
Uz vienas no Sidonijas pieminekļa sienām augšējā freskā attēlots krustā sistais Jēzus. Pie krusta zem Pestītāja kājām pulcējas daudz cilvēku. Gleznojuma labajā pusē sarunājas divi romiešu karavīri, viņi attēloti izbrīnīti žestikulējam. No visiem tur esošajiem cilvēkiem tikai viņi pavērsuši skatus augšup, taču nevar apgalvot, ka tie lūkojas uz neparastajiem objektiem debesīs - drīzāk gan tie raugās uz krustā sisto Jēzu. Citi cilvēki ir dziļu sēru pārņemti. Viņi, acīmredzot, ir Jēzus mācekļi, jo galvas rotā oreoli. Freskas aizmugurē ir uzgleznoti Jeruzālemes aizsardzības mūri ar torņiem.
Pa labi un pa kreisi no krustā sistā Jēzus virs pilsētas mūriem attēloti divi lidojoši objekti, iespējamie NLO. No katra lidojošā objekta slīpi uz leju raugās cilvēka seja.
Hipotēzes
Stilizēti saules un mēness attēli. Patiesi, šī ir pati vienkāršākā un racionālākā no varbūtībām. Šāds motīvs svētbilžu gleznošanā bijis visai izplatīts grieķu-bizantiešu viduslaiku baznīcā. Ir saglabājušies desmitiem paraugu, kur krustā sisto attēlojošo ikonu stūros redzami uzgleznoti līdzīgi objekti, iespējams, saules un mēneši. Varam uzdot jautājumu - kāpēc saule un mēness Sidonijas kapa freskā un citos šādā pašā stilistiskā manierē izpildītos kristiešu attēlos izskatās vienādi? Taču tā gluži nav. Ir piemēri, kur atšķirība ir krietni uzskatāmāka, taču arī it kā vienādajos tēlos piederību konkrētajam spīdeklim nosaka krāsa un pozīcija. Saule gandrīz vienmēr atrodas no Jēzus pa labi, mēnesi atstājot kreisajā pusē, un, pretēji zili-bāli vēsajam Zemes pavadonim, tā ir sarkanā krāsā, norādot uz staru karstumu. Turklāt vairākos gadījumos, lai nerastos šaubas, pievienoti uzraksti grieķu vai latīņu valodā "saule" un "mēness" (Sol un Luna). Šeit, piemēram, var aplūkot vairāk nekā 360 attēlus, kuros redzamas gan visdažādākās, krustā piesistā Jēzus svētbildes ar attiecīgajiem simboliem labajā un kreisajā pusē, gan pagānisko saules un mēness dievību atveidi, kuri acīmredzami pārceļojuši kristīgajā ikonogrāfijā.
Nezināmu lidaparātu attēlojums. Aliens.lv redakcijai nav zināms, kurš pirmais jaunākajos laikos pamanīja šo gleznoto objektu līdzību ar NLO, taču skaidrs, ka mūsdienu tehniskajā laikmetā šādai versijai bija jārodas. Svarīgi tomēr, ka šis nav vienīgais tik "tehnogēnais" Saules un Mēness attēlojums bizantiešu mākslā. Ja patiešām kādā vēsturiskā momentā Bizantijas kultūrtelpā bijuši NLO nosēšanās gadījumi un kontakts ar humanoīdām būtnēm (bet tikai tā NLO versijas kontekstā varētu skaidrot sejas uz "šķīvīšiem"), tad kur ir vēstures avoti, kas par to liecina? Vai arī - kāpēc par šādu, neapšaubāmi sensacionālu notikumu neraksta mums zināmie Bizantijas avoti? Bet tādu ir daudz (sk. šeit).
Viņi ir visur, un Viņi mūs vēro. Skatoties uz fresku var rasties sajūta, ka ar neparastajiem objektiem mākslinieks vēlējies attēlot citas pasaules (realitātes, dimensijas...) spēkus, kuri ir visai ieinteresēti notiekošajā uz Zemes, šai gadījumā vērojot krustā sišanas ainu. Protestantu teologs un grāmatas „Sfinksu sindroms” autors teologs Valters Jergs Langbeins uzskata, ka šis gleznojums parāda Atnācēju visuresamību. Vēstures gaitā viņi novērojot cilvēku rosību, tikai reizēm iejaucoties mūsu darīšanās.
Kā zināms, no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām pastāv dažādas mītoloģiskas koncepcijas, priekšstatu sistēmas un reliģijas, kuras uzskata, ka cilvēkam visapkārt atrodas daudz un dažādas neredzamas būtnes, kas tieši vai netieši ietekmē viņa dzīvi - Garu pasaule. Protams, šodien tas vairs nav vienīgais skatījums - jau kopš XVIII gadsimta daudzi cilvēki vairs netic ne dieviem, ne dēmoniem, bet citi tos atrod psihes dzīlēs. Vēl citi, atsaucoties uz jaunākajām kosmofizikas teorijām par paralēlajiem visumiem un mums nezināmajām, taču, iespējams, tepat blakus esošajām dimensijām, pieļauj, ka sastapšanās ar nezināmo un neizskaidrojamo ir sava veida pasauļu īssavienojums.
Pirmo reizi publicēts 15.111.2012.