Aliens

Jaunākais Fermī paradoksa skaidrojums: saprātīgas citplanētu būtnes mīt zem ledus apslēptu okeānu dzīlēs

Saprātīgas citplanētu dzīvības formas, iespējams, mīt dziļos okeānos, kurus uz tālajām pasaulēm ieskauj bieza ledus sega vai iežu slānis, šādu ideju 2017.gada oktobrī pauda planetologs Alans Štērns. Viņš bija NASA galvenais pētnieks, kurš analizēja datus, kurus ieguva kosmiskā zonde “New Horizons,” kura 2015.gada jūlijā sasniedza Plūtona orbītu.

Fermī paradokss

Pirms, gandrīz septiņdesmit gadiem Nobeļa prēmijas saņēmējs, slavenais itāļu fiziķis Enriki Fermī formulēja slaveno jautājumu: “Ja viņi pastāv, tad kur viņi visi ir?” Fermi norādīja, ka augsti attīstītām civilizācijām, kuras tagad varētu signalizēt par savu esamību, vajadzētu būt sastopamām miljardiem apdzīvotās Piena ceļa galaktikas pasaulēs. Viņš vēlējas zināt, ja tā ir taisnība, kāpēc mēs viņus neuztveram.

Kopš tā laika zinātnieki vairākas desmitgades pūlējās sniegt savu izskaidrojumu mīklai, kas zināma kā Fermī paradokss. Pats vienkāršākais izskaidrojums: Zeme ir vienīgā planēta mūsu galaktikā vai pat visā Visumā, uz kuras eksistē dzīvība, vai vismaz vienīgā, uz kuras mīt saprātīgas būtnes.

Saskaņā ar citu šī paradoksa skaidrojumu, Galaktikā čum un mudž no tehnoloģiski attīstītām civilizācijām, taču tās uz Zemes mītošo civilizāciju slepeni no attāluma novēro, nedodot par sevi nekādu ziņu.

Poļu rakstnieks Staņislavs Lems savā grāmatā “Summa Technogiae” raksta, ka saprātīgas būtnes Visumā, iespējams, astronomi nav atklājuši nevis tāpēc, ka tās neeksistē, bet gan tāpēc, ka ar saprātu apveltītas būtnes uz citām planētām var izturēties savādāk, nekā cilvēki sagaida.

Jauns paradoksa izskaidrojums?

Štērns jauno ideju, kurai kaut daļēji vajadzētu izskaidrot Fermī paradoksu, izklāstīja 49.ikgadējā Amerikas Astronomiskās biedrības Planetārās zinātnes nodaļas tikšanās reizē Provā, Jūtas pavalstī.

Saskaņā ar to, saprāts mūsu galaktikā ir izplatīts viscaur, taču lielākā daļa saprātīgo dzīvības formu mīt dziļos citplanētu okeānos, kurus turklāt no pārējā kosmosa atdala biezs ledus vairogs.

Citplanētas ar šādiem zem bieza ledus apvalka apslēptiem šķidra ūdens okeāniem varētu būt diezgan izplatītas mūsu galaktikā, sacīja Štērns. Tādas pasaules ir atrodamas tepat mūsu Saules sistēmā, piemēram, apakšā zem Jupitera mēnešu Eiropas, Kalisto, Ganimēda virsmu klājošās ledus segas, kā arī Saturna pavadoņa Encelāda ledus čaulas viļņojās šķidra ūdens okeāni (Sk.: “Uz Jupitera pavadoņa Eiropas ir pietiekoši daudz dzīvību uzturošās enerģijas”, aliens.lv, 28.07.2016.; “Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi”, aliens.lv, 09.04.2015.)

Pētniekiem ir aizdomās, ka šādi zem ledus garozas apslēpti okeāni eksistē arī uz citām planētām, piemēram, Saturna lielākā mēneša Titāna un Plūtona.

Zem biezā ledus vairoga viļņojošies šķidra ūdens okeāni nodrošina arī stabilāku vidi, nekā no ledus brīvie okeāni, dodot potenciālajai dzīvībai vairāk laika evolucionēt līdz augsti organizētām un saprātīgām dzīvības formām, sacīja Štērns.

Ledus vairogs pasargā okeāna dzīles attīstījušās saprātīgas būtnes no triecieniem, solārajiem uzliesmojumiem un netālu esošām supernovām, kā arī nav nozīmes tam, kāda orbītā atrodas planēta, vai tai ir magnetosfēra vai indīga atmosfēra, norādīja pētnieks.

Tomēr faktors, kas pasargā šo eksotisko vidi, vienlaikus to arī izolē, turpināja Štērns.

Pieņemot, ka arī šādā vidē ar saprātu apveltītas būtnes ir radījušas tehnoloģiski attīstītu civilizāciju, kurai ir sava televīzija un radioapraide, kā arī pilsētas ar apgaismojumu, tad mēs no visa šā plašā spektra neko nevarētu uztvert, izņemot vienīgi zemas frekvences radioviļņus, apgalvoja Štērns.

Viņi nevēlas komunicēt ar citām civilizācijām

Vēl ir jautājums par to, vai šādā pasaulē dzīvojoša civilizācija tiecās informēt par savu eksistenci citas kosmiskās civilizācijas, sacīja Štērns. Vai citplanētas okeāna dzelmē mītošās saprātīgās būtnes zina par neskaitāmajām zvaigznēm galaktikā, ja ņem vēra to, ka viņu pasauli virspusē no kosmosa norobežo ledus vai iežu apvalks? Varbūt viņi izcirtuši tuneli caur kuru lūkoties Visumā?

Saprātīgajiem citplanētiešiem-amfībijām arī būtu diezgan sarežģīti uzbūvēt kosmosa kuģi veselai apkalpei, jo viņu dzīvības uzturēšanai nepieciešams daudz ūdens.

Protams, Štērns, kurš rakstu par savu ideju iesniedzis publicēšanai žurnālā “Astrobiology,” neuzskata, ka viņa hipotēze pilnībā atrisina Fermī paradoksu.

Avoti:
space.com
Fībags, Johanness; Fībags, Pēteris. 2005. “Mūžības mašīna.” Rīga: Avots.
Lems, Staņislavs. 1987. “Summa Technologiae.” Rīga: Zinātne.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.