Aliens

Titāns, Saturna pavadonis

Pirmais un lielākais no Saturna 62 pavadoņiem, otrais ielākais (aiz Mēness) pavadonis Saules sistēmā - izmērā pat pārsniedz Merkuru.

Raksturojums. Satur daudz organisko vielu. Ir līdzīgs Zemei vairāk, nekā jebkurš cits objekts Saules sistēmā, taču tā virsmu sedz nevis ūdens, bet ogļūdeņražu okeāns. 
Gravitācija. Tikai 14% no Zemes gravitācijas lieluma. Viena no lielākajām mīklām ir tā gludā, meteorītu nasabombardētā virsma.
Pavadoņa virsma slēpta aiz mākoņu segas. Tā izskatās salīdzinoši jauna. Saskaitot krāterus uz pavadoņa un salīdzinot ar meteorītiem šajā kosmosa rajonā, astronomi spēj izkalkulēt virsmas vecumu.
Atmosfēra. Titāns ir arī vienīgais no planētu pavadoņiem, kam ir blīva, bieza atmosfēra. Gaisa temperatūras uz Titāna ir stindzinošas – ap 170–180 grādiem zem nulles pēc Celsija skalas. Atmosfēra ir bieza, salīdzinot ar citiem Saturna pavadoņiem. Mazākie meteori varētu tajā sadegt. Tomēr pat šai gadījumā astronomi nedod Titānam vairāk par 10 miljoniem gadu.
Dažviet pavadoņa virsma ir ļoti gaiša. Tas varētu nozīmēt, ka kāds šķidrums diezgan regulāri nomazgā darvu no ledainās virsmas. Tās varētu būt metāna lietus pazīmes.
Huygens iegūtie fotoattēli apliecina, ka Titāns tiešām ir ļoti līdzīgs agrīnajai Zemei. Uz tā ir visi priekšnosacījumi organisku vielu izcelsmei. Saturna virsmu veidojis sarežģīts laika apstākļu cikls. „Šķiet, ka šeit ir upes, klintis, ezeri un okeāni. Tā ir pilna spektra ģeogrāfija” – tā Tonijs Makdonels (Huygens komanda). Izpētītajos attēlos redzams, ka pavadoņa virsmu klāj līkumoti kanāli, kas no kalniem ved uz tumšu, lielu pleķi, kas varētu būt okeāns. Taču vēl joprojām nav pierādījumu, ka upēs, ezeros un okeānos ir šķidrums. Drīzāk tās izskatās pēc izžuvušu upju gultnēm.
Uz zondes nofotografēto akmeņu virsmas redzamas ogļūdeņraža pēdas – tie ir gludi, tos noteikti veidojuši kādi plūstoši procesi. Par to liecina arī izgrauztā zeme ap 5-20 cm lieliem akmeņiem.
Klimats. Vidējā temperatūra – ap -180 grādiem pēc Celsija. Līdz ar to metāns ir šķidrā stāvoklī.

Dzīvība uz Titāna. Titāns līdzinoties Zemei savā agrīnajā izskatā, jo uz tā ir vējš, lietus un tektoniskās svārstības. Uz pavadoņa ir priekšnoteikumi organisku molekulu izcelsmei. Taču nekādas dzīvības pēdas uz tā nav konstatētas. Iespējams, ka Titānu naftas ezeru iekšienē veidojas ūdens un amonjaka pilieni, kuros var dzīvot mikrobi.

Pētījumi. Titāns ir vienīgais planētas pavadonis Saules sistēmā, kuru nav iespējams novērot ar optisko teleskopu.
Atklājis holandiešu astronoms Kristians Heigenss.
Cassini informācija. Zonde Cassini ap Saturnu riņķo kopš 2004.gadu. Kā nesējkuģis tas uz Titāna nogādāja eiropiešu kosmisko zondi Huygens. Atdalāmā zonde Huygens uz Titāna atklāja pasauli, kāda tā bijusi uz Zemes pirms dzīvības izveidošanās. Ūdens kanāli, ezeri, erozija, kāpas, vētras – dinamiska un mainīga vide, kur šķidrumi lielākoties sastāv no metāna un etāna. 
Cassini zonde gar Titānu lidoja jau 2013.gada maijā, kad arī tika ievākti dati par kanāliem, kas izplūst no lielā Ligeia Mare ezera Titāna ziemeļu daļā. Cassini veiktie novērojumi atklāja, ka par Vid Flumina nodēvētais kanālu tīkls sastāv no nepilnu kilometru šauriem kanjoniem, kuru nogāzes ir stāvākas par 40 grādiem. Šie kanjoni ir arī diezgan dziļi – to dziļums variē no 240 līdz 580 metriem.
Kosmiskās zondes sagādātā informācija palīdzējusi noskaidrot, ka noslēpumainie laukumi ir smilšu jūras, kas atgādina kāpas Sahāras un Arābijas tuksnešos. Kāpas ir līdz pat 150 m augstas un simtiem km garas. Izvietojušās galvenokārt pa ekvatoru un aizņem lielas teritorijas. Kāpas rada vējš no saules siltuma, bet tā kā Titāns atrodas tālu no saules, vēju rada Saturna gravitācijas spēks, kurš „maisa” pavadoņa atmosfēru (!?). Vēja stiprums varētu būt tikai ap 0.5 m/s. Paliek jautājumi: kādēļ kāpas ir tikai ap ekvatoru?
ASV zinātnieki 2008.gadā pavēstīja, ka uz Titāna atklāts šķidrums. Uz pavadoņa esot lieli ezeri ar šķidru ogļūdeņradi un etānu.
Huygens informācija. Eiropas kosmiskā zonde Huygens nosēdās uz pavadoņa virsmas. Lidojot cauri atmosfērai tā veica 350 pavadoņa virsmas uzņēmumus. Vairāk kā 300 citi foto gan tika zaudēti. Zonde ar spicu mērierīci iedūrās zemē, tā ļaudama secināt, ka pavadoņa virsma nav akmenscieta, bet gan irdena. 
2026.gadā tiekplānots no Zemes palaist rotorlāpstiņu nosēšanās aparātu Dregonfly, kas uz Titāna varētu nonākt 2034.gadā.

Raksti.
Uz Titāna atklāj ar šķidru vielu pildītus kanjonus.

Saites.
Saturns.