Aliens

Nobeļa prēmija

„Par dinamīta izgudrošanu Nobelam vēl varētu piedot, bet par prēmiju – nekad.”
                                                                                                                                (Bernands Šovs)

Alfred Nobel.

Nobeļa prēmijas izveidošana. Zviedru ķīmiķis un rūpnieks Alfrēds Nobels (1833.-1896.g.) 1867.gadā patentēja izgudroto dinamītu. Guva no munīcijas ražošanas lielu peļņu.
Neskatoties uz lielajiem panākumiem, A.Nobels bijis kompleksu mākts cilvēks, kas uzskatījis sevi par tik neglītu, ka nav pelnījis blakus sievieti.
Ideja iedibināt prēmiju, kas nosaukta viņa vārdā, A.Nobelam ienāca prātā pārpratuma dēļ. 1888.gadā, viesojoties Francijas pilsētā Kannās, nomira viņa brālis Ludvigs Nobels. Kādā franču avīželē saputroja, kurš tad no brāļiem īsti miris, un nosprieda, ka Alfrēds. Tika publicēts nekrologs „Miris nāves tirgonis,” kurā bija teikts: „A.Nobels, kurš kļuva bagāts, jo atklāja veidu, kā nogalināt pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku, ir miris.”
Alfrēds Nobels tolaik dzīvoja Parīzē un dikti satraucās, ka viņa reputācija ļaužu acīs ir tik slikta. Tamdēļ viņš nolēma finansēt vairākus apbalvojumus, kas nākotnē nekrologu autoriem liktu viņu atcerēties kā personību, kas cīnījusies par mkieru un progresu.
Gadu pirms nāves, 1885.gadā, Alfrēds Nobels lielu daļu savas naudas novēlēja sevis dibinātajām Nobeļa prēmijām. Ķīmiķis, inženieris, izgudrotājs, uzņēmējs un filantrops Alfrēds Nobels matemātiku uzskatīja par abstraktu zinātni, tāpēc viņa vārdā nosaukto prēmiju šīs zinātnes jomas pārstāvjiem nepiešķir. Rūpnieks un dinamīta izgudrotājs uzskatīja, ka prēmija ir jāpiešķir par atklājumiem, kuriem ir praktisks pielietojums. Tāpēc Nobela prēmiju kopš 1901.gada pasniedz par atklājumiem un ieguldījumu medicīnā, fizikā, ķīmijā, fizioloģijā, kā arī miera veicināšanā un literatūrā.Tās bija jāizmaksā cilvēkiem, kas devuši nopietnu ieguldījumu zinātnēs – medicīnā, ķīmijā, fizikā, literatūrā un miera veicināšanā.
Kopumā viņš novēlēja 31,2 miljonus zviedru kronu, kas mūsdienās ir ekvivalents 1,8 miljardiem zviedru kronu (137 miljoni tagadējo latu).
Nobeļa prēmijas sāka izsniegt sākot ar 1901.gadu, kad, izpildot zviedru zinātnieka Alfrēda Nobeļa (Alfred Nobel, 21.10.1833.-10.12.1896.) gribu, notika pirmā Nobeļa prēmijas pasniegšanas ceremonija. Par ceremonijas datumu izvēlēts 10.decembris, godinot Alfrēdu Nobeli viņa nāves dienā. Pirmās Nobeļa prēmijas pasniedza Zviedrijas karalis.
1968.gadā Zviedrijas Centrālā banka nolēma iedibināt Nobeļa prēmiju arī par ieguldījumu ekonomikas zinātnes attīstībā, un to sāka pasniegt ar 1969.gadu.

Katru apbalvojumu piešķir cita organizācija:
• fizikā, ķīmijā, ekonomikā – Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija;
• medicīnā – Karolinska institūts;
• literatūrā – Zviedrijas Akadēmija;
• Miera prēmiju – Oslo mītošā Norvēģijas Nobeļa komiteja.

Katrs Nobeļa prēmijas ieguvējs saņem zelta medaļu ar A.Nobeļa attēlu, diplomu un 10 miljonus zviedru kronu (760 000 Ls). Katru Nobela prēmiju var sadalīt ne vairāk kā trim cilvēkiem, un šo trīs cilvēku izvēle no daudzajiem cienīgajiem pretendentiem var būt strīdīga un gandrīz vienmēr atstāj ēnā zinātniekus, kuru ieguldījums ar prēmiju apbalvotajā atklājumā ir ne mazākas uzmanības vērts.
Laikā no 1901.-2014.gadam ir pasniegtas 567 Nobeļa prēmijas. Šajā laikā godināti 889 cilvēki un organizācijas. Pirmā un otrā pasaules karu gados prēmijas netika piešķirtas.
Prēmijai ieteikto saraksts tiek turēts slepenībā 50 gadu.
2 cilvēki ir atteikušies no šīs prēmijas – 1964.gadā franču filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs un 1973.gadā miera sarunu vedējs vjetnamietis Lē Duks To.
Vairākkārt prēmiju saņēmis Starptautiskais sarkanais krusts.
Hitlera nacistu režīms neļāva saņemt prēmijas un lika no tām atteikties Rihardam Kūnam, Ādolfam Butenandam un Gerhardam Domagkam.
Poļu izcelsmes franču zinātniece Marija Sklodovska-Kirī pašlaik ir vienīgā zinātniece-sieviete, kas saņēmusi prēmiju 2 reizes (1903. un 1911.gados) un vienīgais zinātnieks, kas to saņēmis divās dažādās nozarēs (fizikā un ķīmijā).
Daudz šķēpu lauzts, kamdēļ Miera prēmija netika piešķirta Mahatmam Gandijam, lai gan viņš bija nominēts 5 reizes.

Kaut kad tāda piešķirta arī dalailamam.
1949.gadā samazināja prēmijas lielumu, pēc tam gan to atkal būtiski palielināja.
Pēc īsti neapstiprinātām ziņām, kā viena no prēmijas kandidātēm izvērtēta arī mūsu pašu Vizma Belševica.
2012.gadā Nobeļa fonds paziņoja, ka prēmija tiks samazināta par 20% - 8 miljoni zviedru kronu (632 800 Ls) līdzšinējo 10 miljonu vietā.
Globālās finanšu krīzes iespaidā 2015.gadā pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā prēmiju laureāti katrā kategorijā saņems mazāk par 1 miljonu dolāru, dēļ kursu starpības.

Ceremonija. Tajā laureāti saņem diplomu, medaļu un naudas prēmiju.

1901.gads.
Fizika. Pirmo Nobela prēmiju fizikā ieguva vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens, par rentgena staru atklāšanu 1895.gadā. Pirmā Pasaules kara gados viņš savus ietaupījumus un arī šo prēmiju ziedoja savai valstij – Vācijai.

1903.gads.
Fizika. Poļu izcelsmes franču zinātniece M.Sklodovska-Kirī saņēma prēmiju 1.reizi kopā ar vīru Pjēru Kirī par radiācijas pētījumiem.
Medicīna. Nīlsam Finsenam piešķirta prēmija par sauļošanās terapiju cīņā ar rahītu un ādas tuberkulozi. To viņš izstrādāja, vērodams sava kaķa tieksmi uz saules peldēm.
Literatūra. Norvēģu rakstnieks Bjernstjerns Bjernsons.

1904.gads.
Ivana Pavlova eksperimenti ar suņiem.
Literatūra. Saņēma spāņu dramaturgs Ečegarajs i Eisagirre.

1905.gads.
Medicīna. Vācu fiziķis Roberts Kohs, kurš 1882.gadā atklāja tuberkulozi izraisošo mikroorganismu. Viņu uzskata par vienu no mikrobioloģijas pamatlicējiem.

1906.gads.
Miera prēmija. ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Pirmais ASV prezidents, kas saņēma Miera prēmiju.

1907.gads. Šai gada pirmo reizi sāka pasniegt prēmiju literatūrā.
Ķīmija. Saņēma vācu zinātnieks E.Būhners.
Literatūra. Par pirmo rakstnieku ar prēmiju literatūrā kļuva angļu rakstnieks R.Kiplings.

1908.gads.
Saņēma vācu zinātnieks P.Ērlihs.
Literatūra. Saņēma vācu filozofs ideālists Rūdolfs Eikens.

1909.gads.
Fizika. Par ieguldījumu radio attīstībā prēmiju saņēma itāļu izgudrotājs G.Markoni un vācu zinātnieks K.F.Braunu. Ieguva atzinību par savu darbu radio telegrāfu sistēmas attīstīšanā. Bieži vien tiek dēvēts par radio tēvu, lai gan šis jautājums vēl joprojām ir strīdīgs dēļ krieva A.Popova, kas pirmais demonstrēja radioviļņu uztvērēju kohereru. Taču G.Markoni savu izgudrojumu paspēja patentēt pirms Popova.
Medicīna. Teodors Emīls Kohers (1841.-1917.g.). Šveiciešu ārsts, ķirurgs un medicīnas pētnieks, kurš par savu ieguldījumu vairogdziedzera izpētē un ārstēšanas attīstībā 1909.gadā saņēma Nobeļa prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Viņa sasniegumu vidū tika izcelta aseptiskās ķirurģijas ieviešana un veicināšana, zinātnisku ķirurģijas metožu izstrāde, kā rezultātā Kohera veiktajās vairogdziedzera operācijās pacientu mirstība bija mazāka par 1%. Kohers bija pirmais Šveices pilsonis un pirmais ķirurgs visā pasaulē, kas saņēma Nobeļa balvu.

1911.gads.
Ķīmija. M.Sklodovska-Kirī 2.reizi saņēma prēmiju par radioaktīvo metālu polonija un rādija atklāšanu.

1913.gads.
Literatūra. Rabindranats Tagore. Viņš kļuva par pirmo aziātu kas saņēma Nobela prēmiju.

1915.gads.
Fizika. Saņēma 2 britu fiziķi - tēvs V.H.Bregs un dēls  V.L.Bregs, kas pašlaik ir visjaunākais laureāts, jo prēmiju saņēmis būdams tikai 25 gadus vecs.
Literatūra. Saņēma franču rakstnieks ????? par augstu ideālismu savos literārajos darbos, līdztiesību un patiesības mīlestību.

I Pasaules kara (1914.-1918.g.) laikā prēmijas nepiešķīra.

1919.gads.
Miera prēmija. ASV prezidents Vudro Vilsons. Otrais ASV prezidents, kas saņēma Miera prēmiju.

1921.gads.
Fizika. Žīdu-vācu fiziķis un izgudrotājs Einšteins. Saņēma prēmiju par nopelniem teorētiskās fizikas labā un jo īpaši par fotoelektriskā efekta skaidrojumu. Viņu uzskata par XX gs. dižāko zinātnieku.
Ķīmija. Angļu ķīmiķis Frederiks Sodijs saņēma Nobela balvu ķīmijā "par ieguldījumu mūsu zināšanu veidošanā par radioaktīvo vielu ķīmiju un izotopu rašanās un īpašību pētījumiem."
Miera prēmija. Saņēmis K.Lange un Zviedrijas premjers, sociāldemokrāts J.Brantings.

1922.gads.
Fizika. 1922.gadā dāņu fiziķis Nilss Bors saņēma prēmiju par radīto Bora atomu teoriju.
Ķīmija. 1919.gadā angļu fiziķis A.V.Estons konstruējis masspektrogrāfu, ar kuru atklājis dažādu ķīmisku elementu 213 stabilos izotopus un noskaidrojis to izplatību, par ko 1922.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
Miera prēmija. Norvēģis Fritjofs Nansens pirmais ar slēpēm šķērsoja Grenlandi un par to 1922.gadā viņš saņēma Nobela miera prēmiju.

1923.gads.
Fizikā. Saņēma franču fiziķis L.V. de Brojī, kas pirmais izvirzījis ideju, ka matērijas daļiņām ir viļņu īpašības - de Brojī vilnis. 
Medicīna. Kanādiešu ārsts un fiziologs Frederiks Bantings 1922.gada 11.februārī atklāja insulīnu.

1924.gads.
Medicīna vai fizika? Prēmiju par savu darbu elektrokardiogrāfijas jomā saņēmis nīderlandiešu fiziologs Villems Einthovens.

1925.gads.
H.R.Herca brāļadēls 1925.gadā saņēma Nobela prēmiju.

1926.gads.
Miera prēmija. Francijas valsts darbinieks A.Briāns.

1927.gads.
Medicīna. Prēmiju saņēma austriešu psihiatrs no Vīnes - Juliuss Vāgners-Jauregs, un viņš ir vienīgais psihiatrijas pārstāvis, kas saņēmis šo prestižo prēmiju. Viņš piedāvāja izmantot malārijas drudža terapiju, lai ārstētu progresīvo paralīzi - sifilisa izraisītus galvas smadzeņu bojājumus. Tādēļ pacientus ar nolūku inficēja ar malāriju.

1929.gads.
Ķīmijā. Saņēmis zviedru bioķīmiķis H.K.fon Eilers-Helpīns.
Miera prēmija. Tai ieteikts mistiķis Nikolajs Rērihs par viņa radīto "Miera paktu" pasaules kultūras vērtību aizsargāšanai.

1931.gads.
Ķīmijā. Vācu ķīmiķis K.Bošs.

1932.gads.
Medicīna. Nobeļa prēmiju medicīnā par neironu funkciju pētījumiem saņēmis angļu fiziologs E.D.Edriens.

1933.gads.
Literatūrā. Saņēma emigrācijā dzīvojošais krievu rakstnieks I.Buņins.

1935.gads. Šai un arī 1936.gadā balvai literatūrā kā kandidātu izvirzīja latviešu rakstnieku Edvardu Virzu.
Fizikā. Piešķīra angļu fiziķim Džeimsam Čedvikam (James Chadwick) par neitrona atklāšanu 1932.gadā.
Miera prēmija. To piešķīra vācu pacifistam un nacistu kritiķim Karlam fon Oseckim, kurš tobrīd atradās cietumā. Tas bija pirmais gadījums prēmijas vēsturē, kad laureāts nespēja ierasties to saņemt.

1938.gads.
Fizikā. 1934.gadā itāļu fiziķis E.Fermī atklāja neitronu izraisīto mākslīgo radioaktivitāti un neitronu palēnināšanu, par ko 1938.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
Miera prēmija. To šai gadā saņemšanai bija izvirzīts arī Ādolfs Hitlers.

1939.-1944.gads. II Pasaules kara laikā prēmijas nepiešķīra.

1945.gads.
Medicīna. Skotu biologam un farmakologam Aleksandram Flemingam par penicilīna atklāšanu. Viņš 1922.gadā atklāja enzīmu lizocīmu, bet 1928. gadā no sēnītes Penicillium chrysogenum izdalīja penicilīnu, sākot antibiotiku ēru farmakoloģijā.
1945.gadā viņam kopā ar Ernstu Borisu Čeinu un Hovardu Volteru piešķīra Nobela prēmiju medicīnā un fizioloģijā.

1946.gads. 
Fizika. Saņēma amerikāņu zinātnieks P.V.Bridžmens - viens no augsto spiedienu fizikas pamatlicējiem. Viņš izstrādājis augstu spiedienu (līdz 425 000 atmosfēru) iegūšanas metodes, pētījis vielu īpašības augstos spiedienos.
Ķīmija. Vendels Meredits Stenlijs, amerikāņu bioķīmiķis un virusologs. 

1947.gads.
Fizikā. Piešķīra angļu fiziķiem E.V.Epltonam un M.Bārnetam par jonosfēras pētījumiem.

1948.gads.
Fizika. Angļu fiziķis P.Blekets.
Angļu dzejnieks T.S.Eljots.

1949.gads.
Medicīna. Prēmija piešķirta portugāļu neiroķirurgam Antonio Munišam par lobotomijas operācijas izgudrošanu.

1952.gads.
Fizika. 1952.gadā amerikāņu fiziķis E.Pērsels saņēma prēmiju par kodolu magnētiskās rezonanses atklāšanu 1946.gadā. Tai pat gadā neatkarīgi no Persela to atklāja arī cits amerikāņu fiziķis - F.Blohs.

1953.gads.
Fizika. 1935.gadā nīderlandiešu fiziķis F.Cernike atklājis fāžu kontrasta metodi un izveidojis pirmo fāžu kontrasta mikroskopu, par ko 1953.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.

1954.gads.
Fizika. Vācu fiziķis M.Borns saņēma prēmiju par to, ka devis kvantu mehānikas statistisko interpretāciju.
1929.gadā vācu fiziķis V.Bote izstrādājis daļiņu reģistrācijas sakrišanas metodi, par ko 1954.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.

1956.gads.
Fizika. Kompānijā Bell Labs pētnieki Džons Bardīns, V.Brateins un Viljams Šoklijs 1947.gadā izgudroja tranzistoru. Viņiem tika stādīts uzdevums pagatavot vakuumlampas aizvietojošas ierīces, kurām nebūtu nepieciešams ilgais iesildīšanās laiks. 

1958.gads. 
Amerikāņu ģenētiķis Dž.V.Bīdls (kopā ar E.Teitemu?) saņēma Nobeļa prēmiju par pētījumiem gēnu darbības bioķīmiskajos pamatos. 
Literatūra. Rakstniekam un disidentam Borisam Pasternakam padomju vara neļāva saņemt piešķirto prēmiju par romānu "Doktors Živago." (1957.g.) Romānā aprakstītais lielinieku apvērsums tik ļoti nepatika komunistiem, ka to aizliedza. 

1962.gads.
Amerikāņu biologs Džeimss Vatsons saņēma Nobela prēmiju par ieguldījumu DNS dubultspirāles atklāšanā. Kopā ar Frensisu Krīku no Kembridžas universitātes viņi noteica DNS struktūru, izveidoja trīsdimensiju DNS modeli, noteica 4 molekulu pamatpārus.
Fizikā prēmiju saņēma žīdu fiziķis no PSRS - Landauss.

1963.gads.
Ķīmija. Par polimēru pētīšanu saņēmis vācu organiskais ķīmiķis K.Cīglers.

1964.gads.
Literatūra. Franču filozofs un rakstnieks Ž.P.Sartrs atteicās no prēmijas (viens no 2 tādiem cilvēkiem), jo viņš principā noliedza oficiālus apbalvojumus.
Miera prēmija. M.L.Kings par cīņu pret rasu segregāciju, visjaunākais prēmijas saņēmējs.
Medicīna? Prēmiju saņēma amerikāņu bioķīmiķis K.Blohs par holesterīna un taukskābju biosintēzes pētījumiem.

1965.gads. 
Fizika. Prēmiju saņēma amerikāņu fiziķis R.F.Feinmens par to, ka 1948.gadā izveidojis kvantu elektrodinamiku.

1967.gads.
Vācu zinātnieks Manfrēds Eigēns, nezinām kādā kategorijā.

1968.gads.
Par ģenētiskā koda atšifrēšanu prēmija tika piešķirta Maršalam Nirenbergam, Hobindam Korānam un Robertam Holijam.
Pirmo reizi piešķīra prēmiju ekonomikā.

1970.gads.
Merdicīna? Saņēma zviedru fiziologs Ulfs Eilers.
Literatūra. Saņēma krievu rakstnieks un disidents Aleksandrs Solžeņicins. Kļuva slavens, kad 1962.gadā īsajā Hruščova „atkušņa” laikā žurnāls Novij mir publicēja viņa stāstu „Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē.” Drīz viņš krita varas iestāžu nežēlastībā, tika izslēgts no Rakstnieku savienības, viņa darbu publicēšana tika aizliegta. 1970.gadā viņam tika pasniegta Nobeļa miera prēmija literatūrā, bet viņš nevarēja ierasties uz tās saņemšanu. Pēc tam, kad Rietumos tika publicēts viņa darbs „Gulaga arhipelāgs,” rakstnieks tika izraidīts no PSRS, tam tika atņemta pavalstniecība. Viņu lamāja visos rakstnieku saietos, grāmatas, protams, tika aizliegtas. Tās padomju pilsoņi lasīja samizdatu variantos.

1971.gads.
Nobeļa Miera prēmijas laureāts 1971.gadā bija Vācijas kanclers V.Brants.

1973.gads.
Fizika. Saņērma angļu fiziķis Braians Deivids Džozefsons par supravadītāju vadīšanas pētniecību - Džozefsona efekta atklāšanu.
Miera prēmija. Vjetnamiešu miera sarunu ar ASV pārstāvis Lē Duks To (atteicās) un ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers.

Japāņu zinātnieks L.Esaki eksperimentāli atklājis tuneļefektu pusvadītājos un 1957.gadā izveidojis tuneļdiodi, par ko 1973.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.

1975.gads.
Medicīnā. Amerikāņu virusologam Deividam Boltimoram.
Fizikā. 1952.gadā Oge Bors kopā ar B.Motelsonu izstrādājis atoma kodola kolektīvā modeļa teoriju, par ko 1975.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
Miera prēmija. Piešķirta padomju fiziķim un cilvēktiesību aizstāvim Andrejam Saharovam. Viņš par pretošanos padomju varai vairākus gadus pavadīja izsūtījumā slēgtajā pilsētā Gorkijā.

1979.gads.
Ķīmija. Amerikāņu ķīmiķim H.Č.Braunam.

1980.gads.
Miera prēmija. To saņēma argentīniešu pacifists Adolfo Peress Eskivels, kurā 70.gados iestājās pret Latīņamerikas militārajiem režīmiem. Vairākkārt arestēts un spīdzināts.

1984.gads.
Miera prēmija. Saņēmis Keiptaunas anglikāņu baznīcas arhibīskaps Desmonds Tutu par cīņu pret aparteīda režīmu. Bijis viens no Nelsona Mandelas līdzgaitniekiem. Aparteīda režīma laikā (1948.-1991.g.) viņu gan izvairījās ieslodzīt, tomēr tika anulēta viņa pase. Starplaikos Tutu tomēr apceļoja ārzemes, tikās ar Rietumvalstu līderiem, ANO ierēdņiem, gan arī ar toreizējo Romas pāvestu Jāni Pāvilu II. 1996.gadā D.Tutu tika iecelts par Patiesības un samierināšanas komisijas vadītāju un kritizēja arī Āfrikāņu nacionālā kongresa kaujinieku vardarbību. Diagnosticēta prostatas vēža dēļ 2015.gadā pārtrauca aktīvu sabiedrisku darbību. Miris 2021.gadā.

1986.gads.
Medicīna. Itāļu neiroloģe Rita Levi Montalčīni. 2009.gadā sasniedza 100 gadu vecumu.
Literatūra. Elijs Vīzels – rakstnieks.

1988.gads.
Literatūra. 1994.gadā grupējuma Hama islamija dalībnieks nogalināja 1988.gada Nobela prēmijas literatūrā laureātu no Ēģiptes - Nagibu Mahfuzu.

1990.gads.
Miera prēmija. Mihails Gorbačovs – bijušais vienīgais PSRS prezidents, par PSRS sagraušanu.

1991.gads.
Miera prēmija. Auna Sana Su Či, Mjanmas opozicionāre.

1993.gads.
Miera prēmija. To saņēma Nelsons Mandela par pretošanos DĀR aparteīda režīmam, un pavadīšanu 27 gadus tās cietumā.

1994.gads.
Šimons Peress kopā ar Icāku Rabīnu un Jasīru Arafātu ir 1994.gada Nobela Miera prēmijas laureāts.

2001.gads.
Fizika. Ērika Kornela un Karla Vimana 1995.gada eksperimentā (par šiem pētījumiem 2001.gadā zinātnieki saņēma Nobeļa prēmija), kad pirmo reizi tika iegūts Bozes-Einšteina kondensāts no rubīdija87Rb atomim, temperatūra bija apmēram 170 nanokelvinu (nК).
Literatūra. Saņēma Lielbritānijā dzīvojošais indiešu rakstnieks Vidiadhars Suradžprasads Naipols. Dzimis Trinidadā un Tobagā indiešu imigrantu ģimenē. Vēlāk pārcēlies uz Lielbritāniju, kur 1950.gadā ieguvis tās pilsonību. V.S.Naipolam iznākušas vairāk kā 30 grāmatas. No tam populārākās ir satīriskie romāni "Māja Bisvasa kungam" (A House for Mr.Bisvas) un "Brīvā valstī" (In e free State),par kuru rakstniekam arī tika piešķirta Nobeļa prēmija. Latviski izdoti viņa romāni: "Puse dzīves" (Half e life) un "Burvju sēklas" (Magic Seeds). Rakstnieks miris Londonā 2018.gadā, 85 gadu vecumā.

2002.gads.
Miera prēmija. Džimijs Kārters. Trešais ASV prezidents, kas saņēma Miera prēmiju, un vienīgais ASV prezidents, kas to saņēmis pēc amata pamešanas.

2007.gads.
Literatūra. Angļu rakstniece Dorisa Lesinga.
Ekonomika. Amerikāņu ekonomists Leonīds Hurvics, pašlaik visvecākais laureāts, jo saņēmis prēmiju 90 gadu vecumā.

2008.gads.
Medicīna un fizioloģija. Piešķirta trim Eiropas zinātniekiem par divu bīstamu vīrusu atklāšanu un izpēti.
Vācu mediķis Haralds cur Hauzens saņēma pusi no prēmijas – 5 miljonus zviedru kronu (ap 724 00 Ls), jo pierādīja cilvēka papilomas vīrusa saistību ar dzemdes kakla vēzi, kā arī izstrādāja metodi tā atrašanai. Pateicoties vņa pētījumiem, tika radīta vakcīna pret dzemdes kakla vēzi izraisošajiem papillomas vīrusa paveidiem.
Otru pusi prēmijas savāstarpā sadalīja HIV atklājēji Fransuāza Barē-Sinusī un Liks Montaņjē. Viņu atklājums ļāvis klonēt HIV-1 vīrusa genomu un sākt zāļu izstrādi.
Fizika. To saņem ASV zinātnieks Joičiro Nambu ( ½ prēmijas, dzimis Japānā, bet ieguvis ASV pavalstniecību ) un Japānas fiziķi Makoto Kobajaši ar Tošihidi Maskavu pa Visuma simetrijas pētījumiem. J.Nambu atklāja kā elementārdaļiņu sistēma var pēkšņi zaudēt simetriju. Tā rezultātādažas daļiņas iegūst masu, bet citas – zaudē. Par spontāno simetrijas pārkāpšanu dēvētais process izskaidro kā drīz pēc Lielā Sprādziena arēja rasties pasauli veidojošās daļiņas. J.Nambu zveidoja šī procesa teorētisko pamatoumu, kas kalpo par pamatu elementārdaļiņu fizikas standartmodelim. Tā atbilstību patiesībai mazliet vēlāk sāka pārbaudīīt ar Lielo Hadronu paātrinātāju.
M.Kobajaši un T.Maskava izskaidroja citu Vsuma asimetrijas fenomenu, paredzot 3 jaunu kvarku grupu eksistenci, kuras eksperimentāli tika atklātas ikai pēc 29 gadiem. Viņi 1972.gadā pierādīja, ka fizias likumi uz vielu un antivielu iedarbojas nedaudz atšķirīgi. Viņu aklājums gan radīja jaunu, pagaidām neizskaidrotu asimetrijas problēmu – saskaņā ar to, Lielajā sprādzienā viela nezināmu iemelu dēļ adās par vienu simtmiljono procenta daū vairāk nekā antiviela.
Ķīmija.
Literatūra. Tā piešķira franču autoram Žanam Marī Gistavam Leklēzio, vaiāk kā 40 rāmatu autram.
Ekonomika. Te piešķir Piemiņas balvu. 10 miljonus zviedru kronu ieguva amerikānis Pols Krugmans, Prinstonas universitātes prfesors un The New York Times publicists, par jaunas teorijas izstrādāšanu, kas sniedz atbildes par brīvās tirdzniecības un globalizācijas efektiem, kā arī par pasaules mēroga urbanizācijas izplešanos. Viņa pētījumi ļāva apvienot ieprieš par nesistītām uzskatītās staptautiskās tirdzniecības un ekonomiskās ģeogrāfijas teorijas. P.Krugmena teorija skaidro kāpēc tirdzniecībā dominējošām valstīm ir ne tikai līdzīgi apstākļi, bet tās tirgo arī līdzīgus produktus. Viņa izstrādātā pieeja skata valstu aizvien šaurāku specializāciju kā nepieciešamu nosacīumu konkurētspējas palielināšanai.
Miera prēmija.

2009.gads. Šogad komisija saņēmusi rekordlielu pieteikto kandidātu sarakstu – 205 cilvēkus vai grupas.
Fizioloģijā un medicīnā. Tā ir "pasniegta par atklājumu, kā telomēri un telomerāzes ferments aizsargā hromosomas." Cilvēki, kas atklāja telomerāzi un šī fermenta nodrošināto hromosomu aizsardzību pret saīsināšanos, dzīvoja un strādāja ASV: Elizabete Blekbērna (Elizabeth H. Blackburn) no Kalifornijas universitātes Sanfranciskā, Kerola Greidera (Carol W. Greider) no Džonsa Hopkinsa universitātes Medicīnas skolas un Džeks Šostaks (Jack W. Szostak) no Hārvarda medicīnas skolas. Tuvāk - šeit.
Fizikā. Ar 2009.gada Nobela prēmiju fizikā ir apbalvoti trīs cilvēki - ķīnietis Čārlzs Kao un amerikāņi Vilards Voils un Džordžs Smits - par pētījumiem informācijas tehnoloģiju jomā. Kao stāvēja pie optisko šķiedru datu pārraides tehnoloģijas šūpuļa, bet Boils un Smits izgudroja pusvadītāju ierīci, kas ļāva tiešā veidā, iztiekot bez fotofilmas, iegūt digitālās fotogrāfijas. Viņu darbi izraisīja īstu revolūciju vispirms praktiskajā zinātnē, pēc tam zinātņietilpīgajās tehnoloģijās, bet pēdējā desmitgadē tie ir kļuvuši par nozīmīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu un palielinājuši sadzīves komfortu. Tuvāk - šeit.
Literatūrā. Piešķirta vācu rakstniecei un dzejniecei Hertai Millerei, kura „ar dzejas koncentrāciju un prozas atklātību attēlo dzīves apdalīto ainu.” 56 gadu vecā Rumānijā vāciešu ģimenē dzimusī literāte savos darbos īpašu uzmanību pievērsusi totalitārisma izpētei. Pēc augstskolas beigšanas viņa sākusi tulkošanas darbu rūpnīcā, bet 1979.gadā tika atlaista, jo atteicās sadarboties ar rumāņu slepenpoliciju. 1982.gadā debitēja literatūrā, bet drīz vien komunisti aizliedza tai publicēties, jo viņa uzdrošinājās atklāti kritizēt Čaušesku režīmu. 1987.gadā Millere emigrēja uz Vāciju, tagad dzīvo Berlīnē.
Ķīmijā. To ieguvuši trīs zinātnieki par "ribosomu uzbūves un darbības pētījumiem," kuri izveidojuši atomu karti ribosomām – Lielbritānijā dzīvojošais indietis Venkatramans Ramakrišnans (Medicīnas izpētes padomes molekulārbioloģijas laboratorija Kembridžā), amerikānis Tomass A.Steics (Jeila universitāte) un žīdiete Ada Jonata (Veicmana institūts Izraēlā). Jonata ir pirmā sieviete kopš 1964.gada, kas ieguvusi Nobela prēmiju ķīmijā.
Pētnieki parādījuši kā ribosomas izskatās un funkcionē atomu līmenī. Tie izmantojuši metodi – rentgena kristalogrāfiju, lai noteiktu ribosomas veidojošo atomu atrašanās vietas. Katru ribosomu veido simtiem tūkstošu atomu. Izveidots ribosomu trijdimensiju attēls.
Šie atklājumi ir svarīgi jaunu antibiotiku izstrādē. Antibiotikas bloķē baktēriju ribosomu funkcijas, neļaujot izstrādāt slimību izraisošu baktēriju izdzīvošanai nepieciešamos proteīnus.
Tuvāk par to - šeit.
Miera prēmija. To saņēma ASV prezidents Baraks Obama pēc tam, kad prezidenta amatā bija pavadījis tikai 9 mēnešus. Viņš kļuvis par 4.ASV prezidentu ar šādu prēmiju. „Par centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp cilvēkiem.” Zināmā mērā tas ir avansā, jo daudzus solītos darbus (slēgt Gvantanamo cietumu u.c.) viņš tā arī nav paveicis. Īpaši tam nepiekrīt musulmaņu pasaule: Taliban ieteikusi viņam pasniegt „Nobela prēmiju par vardarbības izplatīšanu un civiliedzīvotāju slaktēšanu” šādi iebilstot pret lēmumu nosūtīt uz Afganistānu vēl 21 000 kareivju.

2010.gads.
Fizika. Par Nobela prēmijas laureātiem fizikā kļuvuši krievu izcelsmes zinātnieki Konstantīns Novosjolovs un Andrejs Geims par pētījumiem grafēna radīšanas jomā. Mančesteras universitātes pētnieki 2004.gadā atdalīja ultraplāno grafīta slāni ar līmlentas palīdzību. Prēmijas summa veido desmit miljonus zviedru kronu (767 tūkstošus latu). Laureātu pasludināšanas ceremonija šonedēļ notiek Karolinska institūtā Stokholmā. Grafēns ir viena atoma biezs oglekļa slānis, kam piemīt daudzas unikālas īpašības. Tas ir gandrīz caurspīdīgs, taču ārkārtīgi blīvs, un tam netiek cauri pats mazākais gāzes atoms. Tostarp, grafēns tiek uzskatīts par cietāko zināmo materiālu pasaulē. Tas labi vada elektrisko strāvu un tai pašā laikā ir praktiski caurspīdīgs. Tiek uzskatīts, ka grafēnam būs plašs pielietojums elektronikā: caurspīdīgu skārienjūtīgu ekrānu, gaismas paneļu, Saules enerģijas paneļu ražošanai, to var izmantot arī pavadoņos un aviācijas tehnoloģijās. Fiziķi Novosjolovs un Geims piedzimuši Krievijā, taču tagad strādā un dzīvo Eiropā. Jau ziņots, ka Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta britam Robertam Edvardsam par ārpusdzemdes apaugļošanas tehnoloģiju.
Ķīmija. Amerikāņu ķīmiķim Rihardam Hekam un diviem japāņu zinātniekiem – Eiiči Negisi un Akiram Sudzuki. Zinātnieku trio atklāja procesu, kā ar pallādija katalizatora palīdzību savienot oglekļa atomus tā, lai tie veidotu stabilu ietvaru molekulām. Šī metode tapa pirms 40 gadiem un ļāva sintezēt savienojumus, ko izmanto cīņā pret zarnu vēzi, herpes vīrusu un HIV, kā arī ražot īpaši plānus monitorus. Visi laureāti ir cienījamā vecumā – R.Hekam ir 79 gadi un viņš bija pensionējies, E.Negisi joprojām pasniedza ķīmiju Perdjū universitātē savos 75 gados, 80 gadu vecais A.Sudzuki strādā Hokaido universitātē.
Medicīna. Britu zinātnieks Roberts Edvardss par mākslīgās apaugļošanas attīstību. Sāka pētīt mākslīgo apaugļošanu jau 50.gadu sākumā. Kopā ar ginekologu un ķirurgu Patriku Stepto izstrādāja tā dēvēto ārpusdzemdes jeb in-vitro apaugļošanas tehniku. No sievietes ņēma olšūnu un laboratorijas apstākļos apaugļoja ar spermu. Olšūna sāka dalīties, un tai tika ļauts attīstīties par embriju sākumstadijā. Pēc tam embrijs tika ievietots sievietes dzemdē. 1978.gada 25.jūlijā pēc šādas apaugļošanas pasaulē nāca Luīze Brauna – pirmais „mēģenes bērns.”Kopš tā laika tā dzimuši ap 4 miljoni cilvēu. Tikām L.Brauna 2007.gadā laida pasaulē pati savu dēlu Kameronu. P.Stepto atzinības dienu nesagaidīja, jo mira 1988.gadā. Arī pats R.Edvardss nav sniedzis komentārus, jo ir stipri slims.
Literatūra. Peruāņu rakstnieks Mario Vargass Ljosa nopelnījis balvu par „varas struktūru kartogrāfiju un dzēlīgiem indivīda pretestības, dumpošanās un sakāves tēliem.” Pasaules slavu rakstnieks ieguva 1963.gadā ar romānu „Pilsēta un suņi,” kura pamatā ir personiskā pieredze Peru Militārajā akadēmijā. Vēl romāni: „Zaļā māja,” „Kapteinis Pantaleons un sieviešu labo pakalpojumu rota.” Visi iepriekšminētie romāni tulkoti un izdoti arī latviski. 7-.gados rakstnieks kļuva par ļoti aktīvu Fidela Kastro Kubas režīma kritiķi, lai gan agrāk bija kreisi noskaņots. Par leģendāru kļuvis viņa kautiņš ar kolumbiešu rakstnieku Gabrielu Garsiju Markesu („Kastro partizānis” pēc Ljosas epiteta) Mehikā 1976.gadā. Kautiņa iemesls gan nav zināms. 1990.gadā rakstnieks kandidēja uz Peru prezidenta amatu, bet zaudēja Alberto Fukimori. Pēc tam viņš pārcēlās uz Eiropu un 1993.gadā ieguva Spānijas pavalstniecību.
Miera prēmija. Ķīniešu disidentam Liu Sjaobo par „ilgo un neatlaidīgo cīņu par cilvēku pamattiesībām Ķīnā.” Viņš atrodas ieslodzījumā par dalību petīcijas Harta 08 izveidē. Tajā tiek izteikts aicinājums politiskām reformām Ķīnā. Dzimis 1955.gadā. studējis literatūru, vēlāk strādājis par pasniedzēju. Bijis viens no līderiem studentu protestos Tjaņaņmiņa laukumā 1989.gadā. Pēc asiņainā armijas uzbrukuma arestēts un 20 mēnešus pavadījis cietumā, pēc tam 3 gadus darba un pārmācības nometnē. Bija viens no iniciatoriem 2008.gada decembrī 300 Ķīnas inteliģences pārstāvju un cilvēktiesību aktīvistu parakstītajam manifestam, kurā Ķīnas KP tika aicināta veicināt vārda brīvību un sarīkot daudzpartiju vēlēšanas. 2009.gada decembrī notiesāts uz 11 gadiem par nodomu gāzt valsts varu. Otro reizi (pirmā reizē bija 1935.gadā, Karls fon Oseckis) Nobela miera prēmijas vēsturē fiziski nebūs neviena kam prēmiju saņemt: laureāts atrodas cietumā, viņa sievai piemērots mājas arests, citiem ģimenes locekļiem noliegts izbraukt no Ķīnas (pavisam noliegts izbraukt 200 cilvēkiem, kas varētu saņemt šo prēmiju). Ķīna nosodīja Nobela komisijas lēmumu, uz nenoteiktu laiku pārtrauca sarunas ar Oslo par divpusēju tirdzniecības līgumu. Tāpat Ķīna aicināja arī neapmeklēt Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju, kam sekoja 18 valstis – Kazahija, Krievija, Ukraina, Serbija, Venecuēla, Irāna, Kuba u.c.
2017.gadā viņam tika diagnosticēts aknu vēzis un Ķīnas varas iestādes atbrīvoja viņu pirms termiņa.
Ekonomikā. Divi amerikāņi – Pīters Daimonds un Deils Mortensons, un Kiprā dzimis brits – Kristofers Pisaridess, kuri izstrādātās teorijas palīdz izskaidrot patreiz notiekošos procesus globālo ekonomisko krīzi pārcietušajās valstīs. Līdzēja saprast, kāpēc ekonomikas atkopšanās posmā nesarūk bezdarbs, lai gan parādās aizvien vairāk darba vietu. P.Daimonds analizēja tā dēvētā meklēšanas tirgus pamatus, bet vēlāk D.Mortensens un K.Pisaridess papildināja viņa teorijas un attiecināja tās uz darba tirgu. No viņu teorijām izriet, ka plaša piedāvājuma apstākļos cilvēki izskata un apsver vairākus variantus, tādēļ izveidojas garš pārejas posms, kurā vienlaikus ir gan bezdarbs, gan daudz brīvu darba vietu ( Kāds bleķis! Un par šito dod prēmiju?). Teorijas pamatlicējam P.Daimondam ir 70 gadu un viņš joprojām ir ekonomikas profesors Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūtā. 71 gadu vecais D.Mortensens lasa lekcijas universitātēs ASV un Dānijā. 62 gadu vecais K.Pisaridess strādā Londonas Ekonomikas skolā.

Orhans Pamuks – turku rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts. Turku tiesa atzina par vainīgu viņu turku tautas apvainošanā un piesprieda 5 prasītājiem samaksāt 6000 turku liru (1800 Ls). Pamuks bija paziņojis, ka Turcijā tikuši nogalināti miljons armēņu un 30 000 kurdu, bet tas nevienu, izņemot pašu, neuztrauc.

2011.gads. Tika pieteikts rekordliels nominantu skaits – veseli 241.
Medicīnā. Piešķirta trim zinātniekiem – amerikānim Brūsam Boitleram, francūzim Žilam Hofmanam un kanādietim Ralfam Steinmenam, kas bija pētījuši cilvēka imūnsistēmas noslēpumus. Boitlers un Hofmans pētīja, kā tiek aktivizēta imūnsistēma. 90.gados viņi konstatēja, ka receptoru proteīni darbojas kā pirmā aizsardzības līnija, iedzimtā imunitāte, kas nodrošina ķermeņa aizsargsistēmas pirmo atbildes soli. Steinmens 70.gados atklāja dendrītiskās šūnas, kas ir kā tilts starp iedzimto un adaptīvo jeb iegūto imunitāti, palīdzot organismam izlemt, vai nepieciešams aktivizēt adaptīvo. Pēc prēmijas pasludināšanas izrādījās, ka 30.septembrī Steinmens jau miris 68 gadu vecumā. Zinātnieki kopā atklāja imūnsistēmas aktivizācijas galvenos principus.
Literatūrā. Piešķirta zviedru dzejniekam Tomasam Transtrēmeram „par to, ka viņš sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos jaunā veidā padara īstenību mums pieejamu.”
Dzimis 1931.gadā Stokholmā. 1956.gadā ieguva grādu psiholoģijā un 1960.gadā sāka strādāt kādā jauno likumpārkāpēju labošanas iestādē. Viņa debija dzejā bija 1954.gada krājums "17 dzejoļi." Līdz 1990.gadam, kad pārcieta insultu, Transtrēmers bija sarakstījis 10 dzejoļu krājumus. Slimība ietekmēja viņa runas spējas, taču pēc 6 gadiem nāca klajā grāmata "Sēru gondola." 2004.gadā tika izdots viņa pēdējais darbs - 45 haiku krājums.
Viņš jau padomju laikā XX gs. 70.gados negaidīti viesojās Vizmas Belšēvicas dzīvoklī Rīgā, Valdemāra ielā. Viesojās Rīgā arī pēc Nobela prēmijas saņemšanas 2011.gada oktobrī. Personīgi pazīstams ar Knutu Skujenieku u.c. mūsu literātiem. 
Pirmā grāmata latviski - "Atmiņas mani redz." "Jumava," atdzejotāji Vizma Belševica, Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs u.c.
2011.gada 29.oktobrī Melngalvju namā atklāja viņa dzejas krājumu tulkotu latviski – „Dzeja” (izd. „Mansards,” atdzejojis Guntars Godiņš un Juris Kronbergs). Tajā apkopota visa Transtrēmera dzeja no 1954.-2004.gadam. Transtrēmers pasaulē ir visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks – dzejoļi tulkoti vismaz 46 valodās.
Fizikā. Piešķirta supernovu pētniekiem amerikāņiem Zaulam Perlmateram un Ādamam Rīsam, kā arī austrālietim Braienam Šmitam 4.oktobrī. „Viņi ir pētījuši vairākus desmitus eksplodējušu zvaigžņu, kas tiek dēvētas par supernovām, un atklājuši, ka Visums izplešas ar arvien pieaugošu ātrumu.” Šo zinātnieku pētījumi mainījuši cilvēces priekšstatus par Visuma uzbūvi.
Z.Perlmatera vadītā zinātnieku komanda supernovu pētījumus uzsāka 1988.gadā, bet Ā.Rīss un B.Šmits līdzīgus pētījumus sāka 1994.gadā. Abas pētnieku grupas apskatīja īpašu supernovu veidu – 1a tipa supernovas, kas ir vecas, sablīvētas zvaigznes – mazas kā Zeme, bet tikpat smagas kā Saule. Zinātnieki atklāja vairāk kā 50 supernovu, kuru gaisma bija vājāka nekā gaidīts – tā bija zīme, ka Visums izplešanās ātrums pieaug. „gandrīz gadsimtu ir zināms, ka Visums izplešas, kas ir sekas apmēram pirms 14 miljardiem gadu notikušajam Lielajam sprādzienam. Tomēr atklājums, ka izplešanās paātrinās, ir pārsteidzošs. Ja izplešanās ātrums turpinās pieaugt, Visumu pārņems ledus.”
Ķīmijā. Piešķirta Izraēlas zinātniekam Danielam Šehtmanam par kvazikristālu (sava veida atomu mozaīkas!) atklāšanu. Savulaik XX gs. 80.gados veiktais atklājums izpelnījās zinātnieku sašutumu kā neiespējams. Šehtmans izpelnījās kolēģu izsmieklu, bija spiests aiziet no pētniecības grupas, laboratorijas vadītājs viņam uzdāvināja kristalogrāfijas mācību grāmatu.
Kvazikristāli tika radīti laboratorijā, taču atrodami arī dažos dabiskajos minerālos. Pēc izkārtojuma tie atgādina islāma mākslas darbus viduslaiku mauru Spānijā. Šo atklājumu plāno izmantot diodēs, iekšdedzes dzinējos.
Miera prēmija. Trijām sieviešu darbības aizstāvēm:
1) Libērijas prezidente Helēna Džonsone-Sirlīfa. 72 gadi, pasaulē dēvēta par „dzelzs lēdiju.” Viņa ir pirmā demokrātiskās vēlēšanās uzvarējusī sieviešu kārtas prezidente Āfrikā – Libērijā nāca pie varas 2005.gadā. viņā daudzi saskata miera nesēju un reformatori;
2) Libērijas miera aktīviste Leimaha Gbovija. Novērtēta pateicoties sekmīgiem centieniem saliedēt kristiešu un musulmaņu sievietes, aicinot tās iestāties par pilsoņu kara apturēšanu Libērijā. Viņa rosināja pieteikt tā dēvēto „seksa streiku,” kas palīdzēja panākt konfliktējošo pušu mierizlīgumu. Turklāt viņa veicinājusi sieviešu līdzdalību vēlēšanās;
3) „arābu pavasara” aktīviste no Jemenas Tavakula Karmana. 32 gadu veca. Pirmā arābu sieviete – Nobela prēmijas laureāte, arī viena no jaunākajām prēmijas saņēmēja. Žurnāliste aktīvi iesaistījusies pret valdību vērstajos protestos Jemenā, un palīdzējusi izpestīt no cietuma ieslodzītos nemierniekus. Viņa dzimtenē vada sieviešu organizāciju un vairākkārt tikusi apcietināta par rīkotajām preses brīvības atbalsta kampaņām.

Vienīgais īslandiešu Nobela prēmijas laureāts – rakstnieks Halldors Laksness, patiesībā Gudjonsons.

2012.gads. Ekonomiskās krīzes dēļ samazināta naudas balva, kas šogad ir 652 000 Ls (8 miljoni zviedru kronu). Svinīgā ceremonija 10.decembrī Stokholmā.
Medicīnā. Piešķirta zinātniekiem Džonam Gērdonam (Lielbritānija) un Šinjam Jamanakam (Japāna), tie abi tiek uzskatīti par pionieriem cilmes šūnu pētījumu jomā. Zinātnieki atklāja, ka nobriedušas šūnas iespējams pārvērst atpakaļ par cilmes šūnām. Dž. Gērdonam tas izdevās 1962.gadā, kad viņš pierādīja, ka no vardes zarnas šūnas iegūta ģenētiskā informācija, kas nepieciešama, lai radītu jaunu vardi, paverot ceļu klonēšanai.
Pēc 40 gadiem Š.Jamanaks, pētot peles, atklāja, ka nobriedušas šūnas, pievienojot tām dažus gēnus, iespējams pārvērst to agrākajā cilmes šūnas formā.
Nākotnē tas var kalpot par pamatu slimu orgānu dziedēšanai.
Fizikā. Piešķirta zinātniekiem Seržam Arošam (Francija) un Deividam Vainlendam (ASV) par pētījumiem kvantu optikā. Tie ļāva izveidot metodes, ar kurām iespējams mērīt un veikt manipulācijas atsevišķās kvantu sistēmās. Šo zinātnieku atklājums ļāvis izveidot ļoti precīzus pulksteņus, kas nosaka pareizu laiku gan GPS pavadoņos, gan bankās, un viesis cerības par superdatoru izveidošanu.
Ķīmijā. Prēmiju saņēmuši 2 amerikāņu zinātnieki - Roberts Lefkovics (69 g., biomedicīnas un bioķīmijas profesors Djūka universitātē) un Braiens Kobilka (57 g., molekulārās un šūnu fizioloģijas profesors Stenforda universitātē) par šūnu receptoru darbības pētījumiem. Viņu pētījumi atklājuši tā saucamos G proteīnu saistītos receptorus, kas ļauj šūnām sajust un atbildēt uz ārējiem signāliem - briesmām, ēdiena smaržu u.c. Šie pētījumi ir nozīmīgi labāku medikamentu radīšanai, jo aptuveni puse no visiem medicīniskiem līdzekļiem iedarbojas uz šiem receptoriem. cilvēka ķermenī ir ap 1000 šo receptoru paveidu, kas ļauj ķermenim atbildēt uz visdažādākajiem ķīmiskajiem signāliem - tādiem kā adrenalīns, kas palielina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību stresa situācijās.

2013.gads.
Ķīmijā. Saņēma trīs zinātnieki, kas izstrādājuši ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammas - Martins Karpluss (Austrija), Maikls Levits (Lielbritānija), Ariehs Varšels (Izraēla). Viņu veikums nosaukts par "eksperimentu nogādāšanu kibertelpā," kas ļāvusi sarežģītus ķīmiskus procesus simulēt ar datorprogrammu palīdzību, radot revolūciju pētniecībā.
Zinātnieki XX.gs. 70.gados izveidoja programmas, kas apvienoja klasisko fiziku ar kvantu fiziku, ļaujot prognozēt ķīmiskās reakcijas. Prognozēšana ļauj iztikt bez atsevišķiem laboratoriskiem eksperimentiem, samazina nepieciešamību izmēģināt jaunas zāles uz dzīvniekiem. 
Fizikā. Higsa bozona atklājējiem - Pīteram Higsam (Lielbritānija) un Fransuā Englēram (Beļģija), kas XX gs. 60.gados pirmie izteica pieņēmumi par tādas elementārdaļiņas eksistenci, kas matērijai piešķir masu. Daļiņu meklējumi ilga 50 gadu līdz 2012.gada vasarā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību šim pieņēmumam izdevās gūt eksperimentālu apstiprinājumu.
Teorija skaidro kā elementārdaļiņas savienojas kopā, lai veidotu zvaigznes, planētas, dzīvību un matēriju vispār. Bez Higsa bozoniem, sauktiem arī par "Dieva daļiņām," Visumu veidojošās elementārdaļiņas paliktu nesavienotas.
Higsa bozoni bija pēdējā neatklātā sastāvdaļa standartmodelī, kas fiziķiem ļāva noformēt vienotu matērijas izveides teoriju. Teorija paredz, ka Visumā pastāv Higsa lauki, ar kuriem mijiedarbībā tiek piešķirta masa visām citām elementārdaļiņām.

2014.gads.
Fizikā. Par zilā diapazona gaismu izstarojošas diodes LED izgudrošanu prēmiju saņēma japāņu zinātnieki Isamu Akasaki un Hirosi Amano, kā arī Amerikas japānis Sudzi Nakamura. XX gs. 90.gadu sākumā ieguva spilgtus zilās gaismas starus no pusvadītājiem. Sarkanās un zaļās diodes bija pieejamas jau sen, taču balto gaismu nevarēja iegūt bez zilā diapazona gaismas. LED spuldžu radīšana prasīja 3 desmitus gadu. LED spuldzes mūžs var ilgt pat 100 000 stundu.
Miera prēmija. Pakistānas skolniece Malala Jusafzaja (patlaban visjaunākā prēmijas saņēmēja) un Indijas bērnu tiesību aizstāvis Kailašs Satjarts.
M.Jusafzaja iestājusies par sieviešu izglītibu. 11 gadu vecumā viņa sāka rakstīt blogu raidsabiedrībai BBC. Taleban bija uz laiku guvis pārsvaru viņas dzīvesvietā ZR Pakistānā un sāka ieviest savu kārtību. Par to izlāmisti sarīkoja pret viņu vērstu uzbrukumu, 2012.gada oktobrī apturēja skolas autobusu un vairākas reizes izšāva tieši uz Malalu. Viena no lodēm trāpīja galvā. Tomēr meitene izdzīvoja, viņu ārstēja Lielbritānijā. Titāna plāksne galvaskausā un dzirdes implants. Talibi joprojām pastāv uz viņas kā "cionistu spiedzes" nogalināšanu.
Pēc tam tikās ar Obamu, saņēma Saharova vādā nosaukto Eiropas Parlamenta balvu. Pēc izveseļošanās palikusi Lielbritānijā un mācās Birmingemas vidusskolā. 

2015.gads.
Fizikā. Piešķirta japāņu zinātniekam Takaaki Kadzitam un kanādiešu pētniekam Artūram B.Makdonaldam par elementārdaļiņu neitrīno oscilāciju atklāšanu. Tā parāda, ka neitrīno piemīt masa. Zinātnieki bija veikuši eksperimentus, kuru laikā neitrīno mainīja identitti. Šāda metamorfoze norāda uz to, ka šīm elementārdaļinām jāpiemīt masai. Atklājums ir mainījis izpratni par elementārdaļiņu darbību un var būt būtisks izpratnei par Visuma uzbūvi. Iepriekš tika uzskatīts, ka neitrīno daļiņas ir bez masas.
Ķīmijā. Piešķirta zviedru zinātniekam Tomasam Lindālam, amerikānim Polam Modriham un turku zinātniekam Azizam Sančaram par tādu mehānismu atklāšanu, kurus šūnas lieto, lai salabotu bojātu DNS. Šie pētījumi palīdzējuši izprast, kā darbojas dzīvas šūnas, un ir izmantoti jaunu vēža ārstēšanas metožu radīšanā.
Medicīnā. Uz pusēm piešķirta Viljamam Kempbelam un Satosi Omuram par viņu atklātajām jaunajām apaļtārpu parazītu izraisīto infekciju ārstēšanas metodēm, un Joujou Tu par jaunas malārijas ārstēšanas metodes atklāšanu. 
Īrijā dzimušais un ASV strādājošais V.Kempbels un japāņu zinātnieks Satosi Omura atklāja jaunu medikamentu Avermectin, kura atvasinājumi radikāli samazināja saslimšanu ar tā dēvēto "upes aklumu" un limfātisko filariāzi (elefantiāzi), rādot efektivitāti pret daudzām citām parazītiskajām slimībām. Interesanti, ka šo preparātu var sekmīgi izmantot kroņgripas ārstēšanā, kuras pandēmija izraisījās 2020.gadā - kopsavilkums šeit.
Ķīniešu zinātniece Joujou Tu, ekstrahējot aktīvo komponentu no augiem, radīja medikamentu Artemisinin, kas būtiski samazināja ar malāriju saslimušo pacientu nāves gadījumu skaitu. 
Literatūrā. Piešķirta baltkrievu rakstniecei Svetlanai Aleksijevičai "par viņas polifonisko rakstniecību, kas radījusi pieminekli ciešanām un drosmei mūsdienu laikmetā." 1985.gadā pēc ilgstošas materiālu vākšanas tika izdota viņas grāmata "Karam nav sievietes sejas," kas balstīta uz simtiem II Pasaules karā karojošu sieviešu intervijām. Šis bija pirmais darbs viņas grāmatu ciklā "Utopijas balsis," kurā dzīve PSRS atklāta no atsevišķu cilvēku redzes punkta.
Aleksijeviča, izmantojot savu netradicionālo metodi - rūpīgi veidotu cilvēku balsu kolāžu, padziļinājusi mūsu izpratni par veselu laikmetu. Darbā "Černobiļas lūgšana" (1997.g., latviski 2011.g., "Jumava") atspoguļojusi černobilas katastrofas sekas. PSRS karš Afganistānā atklāts grāmatā "Cinka zēni" (1990.g., latviski 2014.g., "Jumava"). 2013.gadā iznāca PSRS sabrukuma laika interviju apkopojums "Sekondhenda laiks."
Konsekventi kritizējusi A.Lukašenko, kura laikā Baltkrievijā viņas grāmatas nav izdotas. 2000.-2013.gadam dzīvojusi ārzemēs.
Ekonomikā. Saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi. Darbs esot bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai dažādās valstīs , jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi uz to, kā viņi tērē savus ienākumus un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību.

2016.gads.
Fizikā. Britiem Deividam Dž.Taulesam un Dankanam Haldeinam & Džonam Maiklam Kosterlicam - "partopoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāze teorētiskiem atklājumiem." viuņi izmantoja sarežģītas matemātiskās metodes, lai pētītu vielu neparastus stāvokļus vai fāzes, tādus kā supervadītājus, superšķidrumus vai plānas magnētiskās plēves.  Pateicoties viņu pirmatklājēju darbam, tagad tiek meklētas vielas jaunas un eksotiskas vielu fāzes.
Medicīnā. Saņēma japāņu zinātnieks Josinori Ohsumi par autofāgijas mehānismu atklājumiem. Autofāgija ir process, kurā šūna noārda un atjauno tās bojātās struktūra. Šis process var izraisīt Pārkinsona slimību un diabētu. "J.Ohsumi atklājumi veicināja jaunu sapratnes līmeni par to, kā šūna atjaunina savu sastāvu."
Literatūrā. Saņēma amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors Bobs Dilans 75 gadu vecumā.

2017.gads.
Fizikā. Piešķirta amerikāņu zinātniekiem Raineram Veisam, Berijam Berišam un Kipam Tornam par ieguldījumu starptautiskajā projektā LIGO (Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory) un gravitācijas viļņu novērošanu. Starptautiskā zinātnieku komanda 2016.gadā novēroja pirmos tiešos pierādījumus par gravitācijas viļņiem jeb viļņošanos laiktelpā, ko A.Einšteins savā teotijā paredzēja pirms gadsimta. kad pirms apmēram 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja gravitācijas vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015.gada 14.septembrī sasniedza Zemi. Te to fiksēja ar sarežģītu aparatūru - fenomenu novēroja starptautiskā projekta LIGO divi ASV esošie pazemes detektori.
Literatūrā. Bobs Dilans.

2018.gads.
Uz Miera prēmiju tika pieteikta Lidija Doroņina-Lasmane. Viņa bija viena no 320 kandidātēm. Viņu pieteikusi Inese Laizāne.

2019.gads.
Medicīnā. Piešķirta ASV zinātniekiem Viljamam Kaelinam, Gregam Semenzam un britu zinātniekam Pīteram Retklifam par viņu darbu, kā šūnas izmanto skābekli. Viņi radījuši pamatu mūsu sapratnei par to, kā skābekļa līmenis ietekmē šūnu metabolismu un fizioloģisko funkcionēšanu. Viņu pētījums pavēra ceļu daudzsološām jaunām stratēģijām cīņai ar anēmiju, vēzi un daudzām citām slimībām. Viņu darbs pie tā, kā šūnas sajūt un piemērojas skābekļa pieejamībai, sniedzis ieskatu uz vienu no dzīvības visbūtiskākajiem adaptācijas procesiem. Šie trīs zinātnieki indentificējuši molekulāro mehānismu,kas regulē gēnu aktivitāti, reaģējot uz dažādiem skābekļa līmeņiem, kam ir galvenā nozīme daudzām slimībām. Zinātnieki sadalīs savā starpā 832 520 eiru lielo balvu.
Miera prēmija. Saņēma Etiopijas premjers Abijs Ahmeds.

2020.gads. Nominēti 318 kandidāti. No tiem 211 fiziskas personas, 107 dažādas organizācijas un kustības. Balvai izvirzīts Donalds Tramps, Aleksejs Navaļnijs, Grēta Tunberga, Džo Baidens, Džasinda Ārdērna (Jaunzēlandes premjere). No organizācijām - Pasaules Veselības organizācija.
Ķīmijā. Prēmiju ieguva divas zinātnieces - francūziete Emanuella Šarpantjē un Havaju salās uzaugusī amerikāniete Dženifere Dudna (6. un 7. sieviete, kas saņēmušas šo prēmiju ķīmijā). Apbalvotas par ieguldījumu gēnu rediģēšanas tehnoloģijas radīšanā - tā pazīstama kā CRISPR-Cas9 jeb DNS šķēres. To izmantojot, zinātnieki var mainīt augu, dzīvnieku un mikroorganismu gēnus ar ārkārtīgi lielu precizitāti. šai tehnoloģijai bijusi revolucionāra ietekme uz dzīvības zinātnēm, tā sniegusi ieguldījumu jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē, tuvinot sapņa piepildīšanos par  iedzimto slimību ārstēšanu. 
Pētot labi pazīstamo baktēriju Streptococcus pyogenes, Šarpantjē atklāja iepriekš nezināmu molekulu tracrRNA, kas bija baktērijas mantotās senās imūnsstēmas sastāvdaļa un ļāva tai atšķelt daļu vīrusu DNS, tādejādi padarot tos nekaitīgus. Pēc sava pētījuma rezultātu publicēšanas 2011.gadā šarpantjē sadarbībā ar Dudnu izveidoja baktēriju šķēres, tās vienkaršojot, lai atvieglotu to izmantošanu cita ģenētiskā materiāla rediģēšanai. Viņas pārprogrammēja šķēres tādejādi, lai ar tām varētu sašķelt ikvienu DNS molekulu noteiktā vietā, paverot zinātniekiem ceļu uz DNS koda pārrakstīšanu. 
Fizikā. Prēmiju saņēma brits Rodžers Penrouzs, vācietis Reinhards Gencels un amerikāniete Andrea Geza. Šiem zinātniekiem izdevās nofotografēt melno caurumu. Penrouzs izmantoja matemātisku modelēšanu, lai 1965.gadā pierādītu, ka melnie caurumi var izveidoties, kļūstot par objektu, no kura nevar izbēgt nekas, pat gaisma. Savukārt Gencels un Geza kopš 90.gadu sākuma vadīja pētījumu, kas koncentrējās uz Strēlnieka (Sagittarius A) rajonu piena Ceļa centrā. Izmantojot pasaules lielākos teleskopus, viņi atklāja, ka ārkārtīgi smags un neredzams objekts, kura masa ir 4 miljonus reižu lielāka par mūsu Sauli, pievelk apkārtējās zvaigznes, dodot mūsu galaktikai tai raksturīgo spirālveida formu.
Puse prēmijas tika piešķirta 89 gadus vecajam R.Penrouzam par atklājumu, ka vispārējās relativitātes teorija paredz melno caurumu veidošanos, bet otra puse - 68 gadus vecajam R.Gencelam un 55 gadu vecajai A.Geizai par atklājumu, ka "neredzams un ārkārtīgi smags objekts vada zvaigžņu orbītas mūsu galaktika centrā."
Medicīnā. To piešķīra amerikāņu virusologiem Hārvijas Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī britu kolēģim Maiklam Hotonam. Trijotne bija atklājusi un pētījusi C hepatīta vīrusu. Pateicoties viņu atklājumam tagad ir pieejami ārkārtīgi jūtīgi asinsainas testi, kas daudzviet pasaulē mazinājuši risku saslimt ar hepatītu pēc asinspārliešanas. Viņu atklājums arī veicinājis strauju pretvīrusu zāļu attīstību. 
Pamatus atklājumam lika 1935.gadā dzimušais virusologs Alters. Zinātniskās karjeras sākumā viņš nodarbojās ar B hepatīta izpēti un vēlāk vadīja darba grupu, kas meklēja veidus, kā samazināt vīrusa pārceļošanas riskus asinspārliešanas laikā. 70.gadu vidū šī zinātnieku komanda atskārta, ka pārliešanas rezultātā lielāko inficēšanās risku rada nevis A vai B hepatīts, bet gan kas pavisam cits,tobrīd medicīnai nezināms. Veicot eksperimentus ar šimpanzēm, amerikāņi spēja identificēt šo vīrusu, ko 1988.gadā nosauca par C hepatītu. Gadu vēlāk viņi savu atklājumu aprakstīja prestižajā žurnālā Science, iniciējot plašākus pētījumus. Vairākiem no tiem līdzautors bija brits Hotons. Šīs publikācija sbūtiski ietekmēja divas desmitgades jaunākā  Raisa karjeru, kurš pētīja dzeltenā drudža vīrusu. Viņa 1989.gadā žurnālā The New Biologist publicētais ziņojums palīdzēja radīt vakcīnu pret šo slimību.  To pamanīja C hepatīta pētnieki un vērsās pie Raisa ar lūgumu radīt tehniku vakcinas izstrādei pret šo jaunatklāto vīrusu. Amerikānis ķērās pie darba un  1997.gadā radīja pirmo infekciozo C hepatīta klonu eksperimentiem ar šimpanzēm. Tas bija liels solis ceļā uz nāvējošās slimības apkarošanu, ko vēl vairāk pietuvināja Hotona komandas 2013.gada pētījums, kas parādīja, ka no viena vīrusa celma iegūtā vakcīna ir efektīva pret visiem paveidiem.
Tomēr, par spīti ilgstošajiem pētījumiem un nozīmīgiem atklājumiem C hepatīta vakcīna šobrīd vēl ir pirmsklīnisko izmēģinājumu stadijā.
Ekonomikā. Piešķirta ASV Stenforda universitātes zinātniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem. Šādi esot dots ieguvums pārdevējiem, pircējiem un nodokļu maksātājiem visā pasaulē. Vārdu sakot, kārtējais bleķis.
Literatūrā. Piešķirta ASV dzejniecei 77 gadus vecajai Luīzei Glikai, kura pazīstama ar pievēršanos bērnības un ģimenes dzīves tēmām. Viņa izpelnījusies atzinību par "savu nekļūdīgi poētisko valodu, kas ar skaudru skaistumu individuālo eksistenci padara universālu." 1993.gadā Glika par savu dzejoļu krājumu "Savvaļas īsrisa" (The Wild Iris) saņēmusi Pulicera balvu, 2014.gadā - ASV Valsts grāmatniecības prēmiju. Būdama Jeila universitātes profesore, L.Glika "tiecas pēc universālā, un savos darbos viņa iedvesmojas no mītiem un klasiskiem motīviem, kas sastopami vairumā viņas darbu." Viņas 2006.gada krājumu Averno uzskata par meistarīgu.
Miera prēmija. Piešķirta ANO Pārtikas programmai.

2021.gads.
Fizikā. Piešķirta ASV un Japānas zinātniekam Sjukoro Manabem (90 g.v.), vācietim Klausam Haselmanam (89 g.v.) un itālim Džordžo Parīzi par viņu darbupie klimata modelēšanas un sarežģītām fizikālām sistēmām - par Zemes klimata modelēšanu un ticamām glbālāssasilšanas prgnozēm. Otrā balvas daļa piešķirta 73 gadu vecajam Dž.Parīzi par traucējumu un svārstību mijiedarbības atklāšanu fiziskās sistēmās, sākotno atoma lidz planētām. Sākot ar XX gs. 60.gadiem S.Manabe parādīja, kā oglekļa dioksīda daudzuma palielināšanās amosfērā paaugstuinātu globālo temperatūru, liekot pamatus pašreizējiem klimata modeļiem. Aptuveni desmitgadi vēlāk K.Haselmans radīja modeli, kas sasaistīja laikapstākļus un klimatu, palīdzot noskaidrot, kāpēc uz klimata modeļiem iespējams paļauties, neskatoties uz šķietami haotisko laikapstāķļu dabu.
Ķīmijā. Piešķirta vācu zinātniekam Benjaminam Listam un ASV strādājošam britu ķīmiķim Deividam makmilanam par jaunas metodes izstrādi  molekulu radīšanai. Abu atklājumi veicinājuši farmācijas pētījumus, kā arī padarījuši ķīmiju "zaļāku.' Abi, strādādami viens no otra neatkarīgi Maksa Planka institūtā un Prinstonas universitātē, izstrādājuši jauna tipa katalizatoru, lai paātrinatu ķīmiskās reakcijas, kas tiek dēvētas par asimetrisko organisko katalīzi. Šāda katalīze nepieciešama molekulu radīšanā un tās koncelts ir ļoti vienkāršs un atjautīgs.
Medicīnā. Piešķirta ASV zinātniekiem Deividam Džuliasam un Ardemam Pataputjanam per temperatūras un pieskārienu receptoru atklāšanu. D.Džuliass izmantojis čilli piparu aktīvo vielu kapsaicīnu, lai identificētu nervu sensorus, kas ļauj ādai reaģēt uz karstumu. A.Pataputjans atklāja atsevišķus spiediena jūtīgus sensorus šūnās, kas reaģē uz mehāniskiem stimuliem. Līdz ar balvu abi zinātnieki saņems 985 990 eiru lielu naudas prēmiju.
Literatūrā. Piešķirta Tanzānijā dzimušajam rakstniekam Abdulrazakam Gurnam. Viņš raksta angļu valodā un dzīvo Lielbritānijā. Balva piešķirta par "bezkompromisa līdzcietīgo iedziļināšanos koloniālisma sekās un bēgļa liktenī." Viņš dzimis 1948.gadā Zanzibāras salā, bet 60.gadu beigās viņš kā "bēglis" ieradās Anglijā. Viņš tagad ir Kentas universitātes profesors, 10 romānu autors, viņa romāns Paradise 1994.gadā tika iekļauts Bukera prēmijas nomināciju īsajā sarakstā. Tiek raksturots kā "postkoloniākās pasaules viens no prominentākajiem rakstniekiem."
Ekonomikā. Piešķirta Deividam Kērdam "par viņa empīrisko devumu darba ekonomikā" un Džošuam Angristam un Gvido Imbensam "par viņu metodoloģisko ieguldījumu cēlonisko attiecibu analīzē." Prēmijas ieguvēji esot "snieguši mums jaunu izratni par darba tirgu un  un parādījuši, kādus secinājumus par cēloni un sekām var izdarīt no dabiskiem eksperimentiem. Viņu pieeja tie izmantota arī citās jomās un ir revolucionarizējusi empīriskos pētījumus." D.Kārds analizējis darba ekonomikas ietekmi uz minimālajām algām, imigrāciju un izglītību, izmantojot dabiskus eksperimentus. Dž.Angrists un G.Imbenss atrisinājusi metodoloģiskas problēmas, demonstrējot to,kā precīzi secinājumi par cēloņiem un sekām iegūstami no reālās dzīves situācijām,kas līdzinās neaušiem eksperimentiem. rezultāti demonstrē, ka minimālāsalgas palielināšana ne vienmēr noved pie mazāka skaita darba vietu.

2022.gads.
Medicīnā. 2022.gada 3.oktobrī kā Nobeļa prēmijas laureātu fizioloģijā un medicīnā nosauca zviedru biologu Svanti Pābo - "par atklājumiem, kas skar izmirušus hominīdus un cilvēka evolūciju." Pateicoties saviem novatoriskajiem pētījumoem, S.Pābo izdevās sekvenēt neandertālieša genomu un konstatēts, ka neandertāliešu gēni nodoti Homo sapiens pēc to atmigrēšanas no Āfrikas apmēram pirms 70 000 gadu. Šo seno gēnu nodošanai ir liela fizioloģiska nozīme, piemēram, tā ietekmē to, kā imūnsistēma reaģē uz infekciju. "Svantes Pābo pētījumi radīja jaunu zinātnes disciplīnu - paleogenomiku. Atrodot ģenētiskās atšķirības, kas atšķir visus dživojošos cilvēkus no izmirušajiem hominīdiem, viņa atklājumi nodrošina pamatu tā izpētei, kas padara mūs par unikāliem cilvēkiem," - teikts komitejas preses relīzē.
Ķīmijā. Trīs pētnieki - Berijs Šārpless (ASV), Mortens Medals (Dānija) un Kerolīna Bertoči (ASV) tika prēmēti par t.s. "klikšķa ķīmijas" un bioortogonālās ķīmijas attīstīšanu. Klikšķu ķīmija ir molekulu savienošanas metode, ko izmanto medikamentu izstrādē vai lai kartētu DNS. Savukārt bioortogonālās reakcijas var notikt dzīvā organismā, netraucejot reakcijas, nemainot tā ķīmisko dabu.
Dvi pirmie zinātnieki neatkarīgi viens no otra 2001.gadā atklāja ļoti efektīvu ķīmisko reakciju molekulu savienošanai, kā katalizatoru izmantojot varu. Šī reakcija notiek skābekļa un ūdens klātbūtnē.
K.Bertoči izstrādāja bioortogonāloreakciju, kas ļauj klikšķu ķīmiju izmantot dzīvos organismos. Viņa īpaši pievērsās cukura molekulu izpētei, kas tagad ļauj precīzāk palielināt zāļu efektivitāti, precīzāk identificējot un dziedējot šūnas, ieskaitotaudzējus. 
Fizikā. Trīs apbalvoti zinātnieki - Džons Klausers (ASV), Alēns Aspekts (Francija) un Antons Ceilingers (Austrija). Viņu darbs "pavēra ceļu jaunai tehnoloģijai, kas balstīta uz kvantu informāciju."Šie atklājumi palīdzējuši radīt kvantu datorus, tīklus un drošu, šifrētu saziņu.
Dž.Klausers, pamatojoties uz īru zinātnieka Džona Stjuarta Bella darbu par kvantu savijumu un izmantojot līmlenti un rezerves daļas,eksperimentā parādīja, kā mijiedarbojas savērptu fotonu pāri. A.Aspekts novērsa svarīgu nepilnību Klausera eksperimentos, mainot filtra leņķus. Mainot mērījumu iestatījumus, nodrošināja, ka iestatījums neietekmē rezultātu. A.Ceilingers demonstrēja kvantu teleportāciju, kuru var izmantot informācijas pārsūtīšanai.
Ekonomikā. Piešķirta amerikāņiem Benam Bernankem, Duglasam Daimondam un Filipam Dibvigam par banku lomas pētījumiem.
Miera prēmija. Piešķirta Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvim Alesam Beļackim, Krievijas cilvēktiesību organizācijai "Memoriāls" un Ukrainas cilvēktiesību organizācijai "Pilsonisko brīvību centrs."

72 gadu vecais Nobeļa prēmijas laureāts Tims Hants kādā konferencē Dienvidkorejā pajokoja par romantiskām attiecībām laboratorijās.

Saites.
Alfrēds Nobelis.