Aliens

Supernovas

Ļoti spožas zvaigznes citās galaktikās. Tās mēs redzam tikai viņu spēcīgā spožuma dēļ.

Supernovas negaidīti un it kā bez iemesla, uzsprāgst, tā veidojot uzliesmojumu, kas ir miljoniem un pat miljardiem reižu spožāks par Sauli. Astronomi pašlaik nevar izskaidrot kādēļ no miljardu zvaigžņu kopuma uzsprāgst tiešī šīs zvaigznes, bet tikai spējīgi teorētiski modelēt to uzsprāgšanu. Tiek uzskatīts, ka pēdējo 15 000 gadu laikā bijuši 5 supernovu uzliesmojumi.

Vela – pašiznīcinājās 11–14 000 gadu atpakaļ. Attālums – 45 gg. līdz Zemei (skaitās ļoti tuvu). Iespējams, ka gandrīz vai Zemes lieluma verdošs zvaigžņu vielas gabals ar ātrumu 1/50 – 1/100 no gaismas ātruma varēja arī šķērsot Saules sistēmas robežu apmēram 1000 gadu pēc sprādziena. Tādējādi, iespējams, ka par Zemes katastrofisma cēlomi 12 000 gadu atpakaļ varētu būt šis sprādziens. 

I.Šklovskis (И.С.Шкловский) izteicis hipotēzi, ka šai sprādziena procesā izpaužas kādu ĀC astroinženieriskā darbība un pieļauj, ka tādejādi no uzspridzinātajām zvaigznēm ĀC iegūst tām nepieciešamās vielas, īpaši jau smagos elementus. 

Tūkstošiem galaktiku atklājis un pētījis astronoms F.Cvikijs - tās apkopojis fundamentālā 6 sējumu katalogā, daudz supernovu un balto punduru. 

Tad supernovas varētu uzskatīt par tādiem kā neparastiem "karjeriem," kur atvērtā veidā ar kodolsprādzienu palīdzību ĀC iegūst nepieciešamos, pārsvarā urāna rindas, elementus. Amerikāņu astrofiziķis Bērbidžs aplēsis, ka zvaigznes sprādzienu mākslīgi varētu panākt to apšaudot ar šauriem "adatveida" cietā starojuma kūļiem, piemēram, ārkārtīgi jaudīgiem (vismaz 1012 kW) gamma lāzera stariem, kas ir apmēram tūkstoš reižu vairāk nekā visa mūsdienu Zemes enerģētika kopā ņemta.

Interesanti, ka šo hipotēzi apstiprina arī kāds fakts. Saskaņā ar mūsdienu astrofizikas priekšstatiem, to ķīmisko elementu kodolu sintēze, kas ir smagāki par dzelzi (līdz pat transurāniem) tiek veikta tikai supernovu sprādzienos kosmosā. Varbūt tieši tas arī ir iemesls, kādēļ ĀC spridzina zvaigznes?

Saites.
Zvaigznes.
ĀC.
Astroinženierija.