Aragaca anomālijas
- Detaļas
- 2115 skatījumi
Krieviski - Гора Арагац.
Aragacs ir augstākā Armēnijas virsotne un tiek uzskatīts par paranormālu vietu.
Jau senatnē to uzskatīja par vietu, kurā varot redzēt debesu zīmes. Tā, piemēram, kāda leģenda stāsta, ka Sv.Grigors Apgaismotājs uzkāpis kalna galā lai lūgtos un naktī viņam spīdējusi nedziestoša lampa un karājusies tā tieši no debesīm. Leģenda apgalvo, ka šī lampa naktīs spīd arī tagad, taču redzēt to var tikai "apgaismotie."
Aragaca kalnu visai aktīvi apsaimniekoja gan fiziķi - 3200 m augstumā te izvietota Erevānas Fizikas institūta filiāle, zinātniskā stacija, gan arī militāristi krievpadomju okupācijas gados. Daudzi cilvēki tad redzējuši kaut kādu jaudīgu sarkanīgu mirdzēšanu, kas nākusi no apdzisuša vulkāna krātera. Krāteris atrodas 4 kalnu masīva virsotņu ielenkumā. Šo parādību neizdevās saistīt ar fiziķu vai militāristu darbību, jo fiziķi reģistrēja augsti enerģētiskās kosmiskā starojuma daļiņas "mierīgā" režīmā, bet armijnieku radiolokācijas stacija bija novietota 6-7 km attālu no krātera.
Ufologi šo rajonu uzlūko kā potenciāli anomāli zonu. Jāņem vērā, ka Armēnijas teritorija vispār ir viena no seismoloģiski aktīvākajām pasaules zonām ar daudziem zemes garozas lūzumiem. Tādejādi ģeoaktīvi iecirkņi sastopami ik uz soļa, bet tādās litosfēras un atmosfēras saskarsmes vietās tiek fiksētas dažādas anomālas parādības.
Šaurā alpīnistu un ufologu lokā šis kalns pazīstams kā neticamu notikumu vieta, kas saistīta ar NLO fenomenu un Atnācējiem. Šo notikumu senumam nav nozīmes, jo tos atceras kā vakar notikušus. Fiksēts arī gravitācijas anomālijas gadījums.
NLO virs Aragaca (1975.g.). Lūk, kāds notikums gadījās ar Vladimiru Mišakovu (Владимир Мишаков) no Kijevas, kad viņš dienēja PGA spēkos Aragaca apkaimē. Reiz 1975.gada jūlija naktī viņš, V.Kuģs (В.Кудь), V.Kamislovs (В.Камыслов) un vēl 3 dienesta biedri stājās kārtējā dežūrā. Vienos naktī, izejot no kazarmas, viņi pamanīja ko savādu: tieši virs viņiem, virs Aragaca virsotnes, karājās ļoti liela izmēra ķermenis (ne mazāk kā 500-600 m), kas laistījās svina, oranžā un dzeltenā krāsā. Tas nebija mākonis, jo tam bija strikta cigāra forma, ar izteiktām dzeltenas krāsas kontūrām. Objekts tā nekustīgi nokarājās gaisā 5 minūtes, tad krasi sāka celties augšup. Pacelšanos pavadīja 3 blīkšķi - otrais bija apdullinošs, bet 3. - knapi dzirdams. No redzes lauka "cigārs" pazuda 25-30 sekundēs.
Atgriezušies maiņā, kareivji izstāstījuši biedriem, ko redzējuši. Savukārt tie paziņoja, ka 20 minūtes nav bijis sakaru, un tie parādījušies tikai tagad.
Apmēram pēc stundas V.Mišakovs un V.Kuģs izgāja palūkot, vai debesīs nav vēl kā neparasta. Tajā telpas daļā, kurā karājās un cēlās gaisā NLO, bija redzama bāli zilgana dūmaka, kas līdzinājās stabam un turpinājās tālu augšup. Tāpat arī melnajās debesīs viņi ieraudzīja spilgti gaišzilu spirāli, līdz kurai attālums no zemes, spriežot pēc visa, bija milzīgs. Šīs spirāles vijumi virzienā uz augšu palielinājās, it kā kāds būtu ņēmis otu un uzgleznojis to debesīs. Pēc 11. vai 12.vijuma spirāle vairs nebija tālāk "zīmēta," bet mugurējie vijumi pakāpeniski izkliedējās. Drīzi vien spirāles vietā izveidojās it kā bāli gaišzils un oranžs milzīgs mākonis. Skaidrojumu šīm parādībām neviens tā arī nesniedza.
Atnācēji - dzeltenie milži (1985.g.). 55 gadu vecais Sergejs Hačatrjans no Gimru pilsētas atceras, ka pirmais anomālais notikums kalnā atgadījies 1985.gada 1.jūlijā. 5 alpīnisti, ieskaitot pašu S.Hačatrjanu, devās pārgājienā pa Aragaca nogāzēm. Atrodoties sedlveida padziļinājumā starp Dienvidu (3879 m) un Rieteņu (4080 m) virsotnēm, viņi pamanīja divas lielas spilgti dzeltenas figūras, kas stāvēja Dienvidu virsotnē netāļu no viņiem pašiem - apmēram 300 m attālumā. Alpīnisti ņēmās draudzīgi māt ar rokām un ūjināt, ielūdzot svešiniekus pie sevis nometnē uz brokastīm. Tomēr svešinieku stāvi palika nekustīgi. Tad alpīnisti sameklēja tālskati, lai labāk apskatītu svešiniekus. Tā viņi ieraudzīja milzīgus, itin kā piepūstus Atnācējus dzeltenos kombinezonos un kapucēs. Abi "dzeltenie" bija pilnīgi vienādi : 3-4 m augumā, stipras miesasbūves, ar apaļām galvām un nolaistām rokām. Sejas tiem bija kā "izsmērētas" - tās bija kā segtas ar puscaurspīdīgu polietilēna plēvi. Alpīnisti saprata, ka tie nav cilvēki, tomēr neticēja paši savām acīm un mēģināja rast kādu sakarīgu skaidrojumu. Bez tam alpīnisti juta, ka Atnācēji viņus novēro. Abu radījumu ķermeņi bija mazliet salīkuši - tā bija ērtāk vērot alpīnistus no augšas, stāvot visai kraujā nogāzē.
Alpīnisti sajuta stipras bailes. Panikā tie ātri savāca teltis un, it kā pildīdami pavēli "ātri bēdziet no šejienes," neatskatoties, cik vien ātri spēja devās no kalniem atpakaļ uz bāzi.
NLO pie Aragaca (1986.g.). Cits neparasts gadījums, par kuru arī zināja S.Hačatrjans, notika 1986.gada jūnija beigās. Kāpienu Aragacā veica 10 cilvēki, bet nezināmo objektu redzēja 2 no tiem. Tie gāja atsevišķi no grupas gar Dienvidu virsotnes rieteņu nogāzi uvirzienā uz to pašu sedlveida padziļinājumu, kur pirms gada bija apstājies S.Hačatrjans. kopā ar 4 alpīnistiem. Šiem diviem bija jāuzslej teltis un jāpagatavo vakariņas, kamēr pamatgrupa uzkāps Dienvidu virsotnē un nokāps lejā pie šiem. Tomēr pēc uzkāpšanas alpīnisti norunātajā vietā neatrada ne teltis, ne arī pat savu biedru pēdas. Tikai pēc kāda laika tālumā uz stāvas nogāzes parādījās abi pazudušie. Viņi bija aizelsušies un stipri n obijušies. Saskaņā ar viņu stāstīto, tie redzējuši "lidojošā šķīvja" nolaišanos uz dienvidiem no Rieteņu virsotnes pakājes. Tas bija lēcas formas objekts sudrabainā krāsā. Tāpat arī viņi bija stipri pārsteigi, ka pamatgrupa spējusi norunātajā vietā ierasties ātrāk par viņiem, jo laika ziņā viņi taču bija stipri tai priekšā. Puišiem neviens tā arī nenoticēja, bet S.Hačatrjans, kā jau pārgājiena vadītājs, tos norāja par bezatbildīgu attieksmi pret biedriem.
Pēc 6 gadiem izrādījās, ka abi nosebojušie bija stāstījuši patiesību. Kādas sarunas laikā reģionālās VDK priekšnieks S.Hačatrjanam jautāja: "Vai jūs zināt, ka 1986.gadā pie Aragaca Rieteņu virsotnes nosēdās NLO?" Šādu informāciju bija sniedzis augstkalnu radiolokācijas stacijas komandieris, stacija atradās dažus kilometrus no Rieteņu virsotnes un mūsdienās tā ir pamesta. Viņš kopā ar darbinieku grupu pēc dienas ieradās nosēšanās vietā, bet objekta tur vairs nebija - bija tikai tā atstātās pēdas. Pamatne nebija apsvilusi, bet gan iespiesta par 5-10 cm.
Ūdens pret kalnu (1988.g.). 1988.gada jūnijā S.Hačatrjans sastapās ar vēl vienu anomāliju Kareliča ezera (3220 m vjl.) rajonā blakus Aragaca kalnu masīvam un tā bija gravitācijas anomālija, kurā ūdens tecēja pret kalnu. Tuvāk aprakstīta - šeit.
Kalnā novērotie NLO un Atnācēji nelīdzinās kādiem tīri dabiskiem fenomeniem, bet rodas aizdomas par kādu nezināmu spēku un objektu darbību, līdz pat "citplanētiešiem" u.c. teorijām.
Saites.
Aragaca kalns.