Akmeņogļu slāņu anomāli atradumi
- Detaļas
- 3247 skatījumi
https://www.youtube.com/watch?v=6Nd3GTqq1qM
1. Džons Bjūkinens 1853.gadā aprakstīja kādu mākslīgi izgatavotu neparastu dzelzs instrumentu, kas atrasts kādā ogļu slānī, Glāzgovas apkārtnē, Skotijā. Priekšmets tika atrasts 1852.gada decembrī Skotijā, netālu no Glāzgovas. Dž.Bjūkinens to stādīja priekšā Skotijas Senatnes biedrībā, to pavadīja 5 strādnieku parakstītas liecības, kas bija klāt atraduma brīdī. Biedrības dalībnieki bija pārsteigti, tomēr baziņoja, ka tā ir cirtņa daļa, kas tikusi pazaudēta iepriekšējās ogļu ieguves laikā. Tā viņi neņēma vērā to, ka objekts atradās ogles gabala iekšienē un ka ogļu ieguve šeit iepriekš nebija notikusi. Kaledonijas ogļu iegulas ir izveidojušās 500 miljonu gadu atpakaļ - paleozoja ērā.
2. Lionas Akadēmiskās biedrības viceprezidents Maksimilians Melvils žurnālā "Ģeologs" 1862.gada aprīlī rakstīja, ka netālu no savām mājām agrīnās eocēna ēras brūnogļu slānī esot atradis ideālas formas krīta bumbu. Tās izpētē tika noskaidrots, ka bumba izgriezta no kāda lielāka bloka. Tātad mākslīgi izgatavota. Brūnogļu slāņa vecums, kurā šis artefakts tika atrasts, ir 44-45 miljoni gadi. Atraduma vietas izpēte un novērtējums izslēdz varbūtību, ka bumba tur būtu varējusi parādīties vēlāk.
3. 1862.gadā Makupinā, Ilinosas pavalstī, akmeņogļu slānī tika atrasts cilvēka skelets. Tā kauli bija pārklāti ar melnu kārtu, tiem bija tāds pats tonis kā akmeņoglēm. Akmeņoļu slāņi šai apvidū ir 286- 320 miljonus gadus veci.
4. 1883.gadā tika atrasts uzpirkstenis, kas bija ieslēgts oglē.
5. Feklabrukas kubs.
6. 1891.gadā miss Kalta pārskaldot Teilorvilas šahtā iegūto akmeņogles gabalu atrada zelta ķēdi. Tas notika Ilionoisas pavalstī. Zelta ķēde bija 10 cmgara. Tāsvijumi bija tikneparasti,ka izbrīnīja visus redzējušos. Atradumu apliecināja daudzi liecinieki. Toreizvēl nebija pazīstama vecuma noteikšana ar radioaktīvā oglekļametodi,tādēļatraduma vecums mums ir nezināms. Pati ķēde vēlāk tikusi nozaudēta, tā rados aizdomas par mistifikāciju.
7. 1897.gadā Aijovas pavalstī akmeņogļu slānī tika atrasts kalta akmens gabals. Atraduma vecums tiek lēsts ap 260 miljoniem gadu. Par to rakstīja Nebraskas pavalsts avīze Daily Newsof Omaha: „Uz šī ļoti cietā akmens virsmas ir iegravētas līnijas, kas attēlo dimantus. Katra dimanta centrā skaidri iezīmējas veca cilvēka seja ar krāšņu pieres rotājumu. Seja atkārtojās visās figūrās. Visas sejas, izņemot divas, ir vērstas pa labi.”
8. 1912.gadā Oklahomas pavalsts Tomasas pilsētiņas elektrostacijas strādnieks uzgāja aizdomīgi lielu ogles gabalu. Daudz nedomājot viņš to pārskaldija ar āmuru uz pusēm un no tā izvēlās dīvains sudraba veidojums. Citur teikts - neliels dzelzs katliņš! Ģeologs Georgs Fejs šo ogļu veumu novērtēja kā 312 miljonus gadu. Patlaban šis katliņš atrodas Pasaules radīšanas muzejā (Creation Evidence Museum) Glenrouzas pilsētiņā ASV.
9. 1928.gadā ogļracis Atlass Almons Matiss, strādājot šahtā Oklahomas pavalstī, pēc spridzināšanas no dzīlēm izvilka vairākus 30 centimetrīgus pulētus kubus, kuru materiāls atgādināja betonu. Pētījumos tika noskaidrots, ka šie kubi bija bijuši apmēram 130 metrus garas sienas fragmenti. Siena atradās akmeņogļu slāni, kuras vecums ir 280 miljoni gadu!
10. 1944.gadā kādsŅūtons Andersons izbrīnīts ogles gabalā uzgāja nelielu zvanu. Ogļu slāņa vecums - ap 300 miljoniem gadu.
11. 1971.gadā Vilberts laikrakstā Creation Reserch Society Ouarterly publicēja rakstu ar nosaukumu „Cilvēku pēdu nospiedumi akmenī." Rakstā bija aprakstīts arī dzelzs katls, kuru atrada ogles gabalā - vai tas būtu par 1912.gada atradumu?
12. 1976.gada jūnijā iznākušajā laikrakstā Creation Reserch Society Ouarterly Harijs Vionts rakstīja par oglē ieskautu karoti.
13. Ogļu raktuvēs pie Bernisartes, Beļģijā tika uzieti aizvēsturisku dzīvnieku kapi: dinozauru, bruņurupuču, krokodilu un zivju fosilijas.
Izskaidrojums. Šāda veida atradumi zinātniekiem sagādā īstas raizes. Tāpēc viņi cenšas izlikties, ka nekā par tiem nezina. Patiešām, izskaidrojuma šiem artefaktiem nav. Kreacionisti šos faktus mīļuprāt izmanto, lai kritizētu Darvina teoriju un ģeologu noteikto Zemes vecumu. Viņi saka, ka šie atradumi pierādot, ka Zeme nevarot būt vecāka par 6000 gadiem. Ašēra kunga aprēķini esot pareizi.
Pēc vienas teorijas akmeņogles ir seno dzīvnieku un augu pārakmeņojušās atliekas - tad tām arī ir tie lielie vecumi,kas mērāmi miljonos gadu. Tomēr citi apgalvo, ka akmeņogles rodas fizikāli ķīmisko proesu rezultātā Zemes dzīlēs - tādā gadījumā to veums stipri samazinātos.
Vēl tiek piesaukti citplanētieši. Taču akmeņogļu slāņos atrastie artefakti drīzāk izgatavoti uz Zemes.
Ir izvirzīta pavisam fantastiska hipotēze. Šos artefaktus atstājuši ceļotāji laikā.
Saites.
Anomāli atradumi.
