Aliens

Antropais princips

Oficiālā zinātnē pieņemts princips, pēc kura cilvēka eksistence Visumā ir likumsakarīgas sekas. Pēc tā seko, ka cilvēks spēj rasties tikai tādā Visumā, kuru viņš spēj novērot ar savu maņu orgānu un izziņas metožu palīdzību, pretējā gadījumā cilvēka nemaz nebūtu un arī novērošana nekāda nenotiktu.

Iespējamas daudzas Visuma attīstības vēstures (Ričards Feinmans). Bet ir tikai viena, kurā var eksistēt cilvēks. 

Atsevišķi tiek izdalīti tā saucamie "vājais" un "stiprais" atropie principi.

Vājais atropais princips nosaka, ka fizisko konstanšu nozīmes var būt variablas dažādos Visuma apgabalos, taču saprātīgu novērotāju rašanās iespējamība ir lielāka tajos apgabalos, kuros šīs konstantes ieņem noteiktu vērtību rindu. Vājā antropā principa sekas ir tās, ka cilvēks nespēj iepazīt tādas pasaules, kurās fizikālo konstanšu vērtība stipri atšķiras no mūsējās pasaules un mums šādas pasaules vienkārši neeksistē.

Stiprais antropais princips nosaka, ka Visuma īpašībām vienmēr jābūt tādām, ka tajā ar laiku būtu jāattīstās saprātīgai dzīvībai, kas spēj to apjaust.

1983.gadā Dž.Vīlers izteicis tā saucamo "līdzdalības" antropo principu: "Novērotāji nepieciešami, lai Visums varētu eksistēt," un tas jau pavisam noteikti velk uz Programmētās pasaules teoriju.

Antropā principa piemērošana ufoloģijā ved uz interesantiem secinājumiem. Piemēram, cilvēka kontaktus ar citām civilizācijām padara iespējamu abu pasauļu fizikālās uzbūves līdzība. Tomēr arī antropā principa realitāte nenodrošina to, ka kontakts ar ĀC būtu obligāts, jo principā oficiālais zinātniskais formulējums pieļauj, ka Visumā eksistē tikai viena cilvēciska civilizācija.

Viens no interesantiem "stiprās" un "līdzdalības" AP secinājumiem ir tāds, ka cilvēka kontakts ar ĀC uz visiem laikiem izmainīs ne tikai stabilo zinātnisko ainu, bet izmainīs arī visas cilvēces apkārtējās pasaules realitātes uztveri - pēc starpcivilizāciju kontakta mēs dzīvosim citā pasaulē.

Uz precīziem skaitļiem (pāri par 10 pozīcijām) balstītais "Antropais princips" pierāda, ka Zeme ir vienīgā vieta, kur dzīvo CILVĒKI (nevis pastāv dzīvība). 

Dzīvībai ir arī citādas formas, bet ja ārējie apstākļi atšķiras par vienu 10 pakāpē 27daļu (1 pret 10^27), tad cilvēki miesīgā ķermenī tur dzīvot nevar. Un tās eksoplanētas noteikti par tādu daļu atšķiras - radiācija, attālums no "Saules," rotēšanu periodi un desmitiem smalkāku lietu.  

Nu nemaz jau tik daudz tiem planētas parametriem nav jāsakrīt lai cilvēki varētu tur dzīvoties bez skafandra. Temeperatūra - uz Zemes tā svārstās no -90 - +58 un mēs iztiekam bez skafandriem, tātad uz svešās planētas vajadzētu būt kam līdzīgam.
Gravitācija - minimālā kāda vajadzīga lai neatrofētos ķermenis nav zināma, bet domā ka Marsa 0,3 G varētu būt pietiekami, maksimālā pie kuras varētu pierast ir ~1,5 - 2 G.
Atmosfēras sastāvs - galvenais lai ir pietiekošā koncentrācijā O2 un nav toksisku gāzu piemaisījumu.
Atmosfēras spiediens - tibetieši dzīvo pie 0,5 atmsofērām, dziļūdens nirēji ir pavadījuši nedēļas pie 4-5 atmosfēru spiediena.
Radiācija - ja iepriekšējais kritērijs +- atbilst tad planētai ir samērā bieza atmosfēra, kas lielāko daļu radiācijas aiztur. Uz Zemes ir vietas kur ģeoloģisku procesu rezultātā koncentrējas radioaktīvie elementi un dabiskais radiācijas fons ir simtiem reižu lielāks par globāli vidējo, cilvēki tur dzīvo un nekas.

Gluži loģiski, ka apgalvojumam par 1/10^27 vides parametru izmaiņu nesavietojamību ar cilvēka dzīvi bez skafandra būtu jānāk komplektā ar zinātniskiem pierādījumiem. Varam gan derēt uz 10 pendelēm (atceramies pamatskolu), ka šādu pierādījumu nav.

Te varētu būt tie pierādījumi, kuru kopsavilkums ir šis skaitlis:
1. Kosmoloģiskā konstante (vakuuma enerģija) nosaka TIEŠI TĀDU Visuma izplešanos, lai varētu rasties zvaigznes un planētas.
2. Precīzs vielas pārsvars pār antivielu Visuma rašanās sākumā. Ja būtu citādi, cilvēku te nebūtu.
3. Oglekļa (C12) " ierosinātā stāvokļa enerģija." Ja tā būtu kaut nedaudz citāda, nebūtu ne skābekļa, ne slāpekļa, ne smago elementu.
4. Elektrona lādiņa lielums.
5. Protona un elektrona masu attiecības.
6. Ja kodolspēki uz Saules " izskaņotos" par 1 %, kodolreakcijas nenotiktu.
7. Ja gravitācijas spēks būtu par 1/10 daļu lielāks, Saule neesksistētu.
8. Ja zemes attalums no Saules būtu par 2% savādāks, mēs vai nu sadegtu, vai iztvaikotu.
9. Ja Zemes temperatūra būtu par nedaudz grādiem augstāka, sāktos CO2 un metāna iztvaikošana, radot vēl lielāku siltumnīcas efektu.
10.Ja Zemes magnētiskais lauks būtu mazāks, mēs nebūtu aizsargāti pret kosmisko starojumu. Tas pats par ozona slānīti.
11.Ja zemes garoza būtu biezāka, pārāk daudz skābekļa deponētos pazemē, mainītos elpojamo gāzu proporcijas.
12. Ja ūdens nebūtu vienīgā viela, kas sasalstot izplešas, ledus grimtu dibenā un jauns saltu no virsas klāt. Tas izjauktu barības ķēdes.
15. Higsa lauka (elektrovājajās mijiedarbībās) parametri. Ja nedaudz atšķirtos, nenotiktu smago elementu sintēze.
16. Planka konstante. Bolcmaņa konstante. Tikai pie tādām esam tādi, kā esam.
17. Saules sistēmas vieta galaktikā - atzarā, kurš tālu no pārnovu sprādzieniem.
18. Neparastais neitrona dzīves ilgums - 15 minūtes, ir ļoti garš, salīdzinot ar citām elementārdaļiņām. Tikai pie tāda viss ir, kā ir.
No sevis piebildīšu: jebkurš cilvēkam līdzīgs cipītis būtu pakļauts vīrusu un mikrobu uzbrukumam. Zemes cilvēkbērni, turēti sterīlos boksos (ārstniecība) un dzīvnieku mazuļi (eksperimenti), izlaisti dabīgā vidē uzreiz smagi inficējas. Normāls zīdainis aizsargptotes saņem, sūkājot netīru īkšķi.
Skaitli 1 pret 10 ar 26 nullēm (miljardu miljardi?) laikam atradām Talbota grāmatā Hologrāfiskais Visums, vai Lāslo grāmatā KosMoss Kad vēlreiz atradīsim, paskatīsim, no kāda autora viņi to norāvuši.

Par 8.punktu varam piebilst ka Milankoviča ciklu laikā Zemes orbīta mainās vairāk kā par 2% un vēl neesam izcepušies. Saules sistēmā par zonu kur pie pareiziem apstākļiem teorētiski varētu pastāvēt apdzīvojamas planētas uzskata telpu aptuveni no Venēras līdz Marsa orbītai.

Pie 9.punkta - uz Zemes ir bijuši periodi kad vidējā tempertūra ir bijusi 20-24 grādi (tagad ir ~15) un bijis globāli silts klimats kā uzskata tieši tāpēc, ka atmosfērā bijis liels daudzums CO2 un metāna.

Šā vai tā vairums faktoru attiecas uz mūsu visumu kopumā tādēļ nebūtu korekti tos attiecināt atsevišķi uz katru planētu. Fizika visās zvaigžņu sistēmās ir viena un tā pati. Nav neviena tāda novērojuma, kas liecinātu ka fundamentālie fizikas likumi dažādās mūsu visuma daļās atšķiras.

Pie neitrona dzīves ilguma ka tik nav domāts 15*10 kkādā pakāpē.

Citāts no Ervina Lāslo "KosMoss."...sākotnējie fizikālās pasaules apstākļi no pašiem laika un telpas pirmsākumiem bija smalki saskaņoti, veicinot kompleksu sistēmu un dzīvības rašanos...
Pazīstamais fiziķis Lī Smolins ir aplēsis: ja Visuma primārie spēki un fizikālās īpašības izmainītos par vienu daļu no 10^27 - tā ir viena daļa no tūkstošiem miljonu triljonu - kompleksais Visums ar savu ķīmisko uzbūvi, galaktikām un bioloģisko dzīvību nebūtu spējis attīstīties.
Šo kosmisko atiecību izsmalcinatā harmonija ietver sevī būtisku proprciju starp elektriso un kodolspēku, un ievērojami vājāko gravitācijas spēku. Šo spēku precīzi līdzsvarotās enerģijas un kopsakarīgā darbība ir veicinājusi ķīmisko elementu rašanos, planētu un galaktiku veidošanos. Bez šīs neticami saskaņotās precizitātes mūsu te nebūtu." ("KosMoss," 24.lpp)
Ne Lāslo, ne Smolins nav "tumsonīgie kreacionisti."
Savās piezīmēs atradām vēl šito:
"Nelineāras sistēmas ir jūtīgas. Dinozauri izmira, pazeminoties temperatūrai par 2,8 grādiem.
Pazeminoties par 10 grādiem iestājas leduslaikmets.
Patreiz temperatūra paaugstinājusies par 0,7 grādiem.
1,5 grādi paaugstinātu Okeāna līmeni par 20 cm.
4,5 grādi paaugstinātu Okeānu par 1,4 metriem. Tas izsauktu Zemes ass nosvēršanos. Varbūt tā jau ir bijis?

Absolūta spekulācija ar statistiku - mainoties proporcijai starp kodolspēku un elektrisko spēki - vienkārši būtu savādāki ķīmiskie elementi ar savādākām īpašībām.

Kritika. Par neiztirzājot hipotēzi detaļās - Smoļina aplēses aplūko strukturēta Visuma eksistences iespējamību, kas ir pavisam kas cits nekā cilvēka iespējamā dzīvošana uz kādas planētas, kas nav Zeme. Faktiski grāmatu autori fufeļo - paņem, piemēram, Habla konstanti un ar tās palīdzību "pierāda," ka sivēnu sarkanguļa rodas no kaimiņu tantuka pesteļošanas. To, ka viņu apgalvojumi ir muļķības, ar saviem piemēriem jau tikko pierādīja asgard. Dzīvība spēj piemēroties dažnedažādām izmaiņām, īpaši, ja tās notiek pakāpeniski. Arī gadījumā, ja cilvēki un visa augstāko dzīvnieku un augu valsts aizietu bojā, bet saglabātos kaut cik funkcionējoša biosfēra uz zemes turpinātos evolūcija - no vienšūņiem pēc laika veidotos daudzšūņi un no tiem, savukārt, galu galā saprātīgas, pašreflektējošās būtnes ar abstraktu ideju pilniem smadzeņu podiem.
Manuprāt, galvenā problēma, cilvēkam nonākot uz citas planētas, būs mikrobioloģiskā adaptācija. Tas gan nenozīmē, ka citur nevarētu dzīvot tieši tādi pat radījumi kā Homo sapiens, tikai komplektā ar cita veida sīkbūtnēm.

Par gravitāciju: asgards nosauc parametrus, kurus cilvēks var izturēt un vienu minējumu par gravitāciju uz Marsa, no kurienes cipīši nemaz nelido. Bet nav nosaukta pat aptuvena gravitācija uz tām 500? eksoplanētām, no kurienes it kā lido. Kāda tā ir tur?
Par elpojamo gaisu: asgard izsaka vēlmi, ka būtu labi līdzīgs sastāvs kā uz Zemes, bet nedod pat minējumu, kāds elpojamais gaiss uz citplanētām ir. Ja jau citur "var dzīvot tieši tādi paši radījumi, kā Homo sapiens," tad kāds šis gāzu maisījums tur ir, un vai vispār ir skābeklis?
Par Milankoviča cikliem. Viņu ir daudz. Vai tie, kuru laikā attālums pārsniedz 2%, attiecas uz Homo sapiens dzīves laiku?
"Varētu būt apdzīvojamas planētas Venēras un Marsa orbitu robežās." Kā to saprast? Nav taču. Arī Marss un Venēra nav apdzīvojami tā, kādi tiek zīmēti citplanētieši. Kā var būt Homo sapiens līdzinieki uz tālām eksoplanētām, ja apdzīvojams ir tikai no Marsa līdz Venērai? Viens muļķis spēj vairāk vaicāt, kā desmit Valteri atbildēt. 

Raksti.
Jauna definīcija ierobežo tālo sauļu planetāro sistēmu apdzīvojamības zonu robežas.

Avoti. Autoru Golems un Valters diskusija iepriekšējā Aliens.lv versijā.