Asins pārliešana
- Detaļas
- 3334 skatījumi
Tas ir process, kurā donora asins komponentus (eritrocītu masu, trombocītu masu vai plazmu) ievada tieši pacienta asinsritē. Daudzos traumu un saslimsanu gadījumos asins pēliešana ir vienīgais dzīvības glābšanas līdzeklis.
Vēsture. Cilvēki jau izsenis bija novērojuši asiņu dzīvinošo spēku piemēram folkloriskie vampīri, kas pārtika no asinīm, bija praktiski nenogalināmi.
XVII gs. britu zinātnieks Viljams Hārvijs atklāja asinsrites mehānismu zīdītājiem, un kopš tā laika sākās pirmie eksperimenti ar asins pārliešanu. Vairumā gadījumu tie bija veiksmīgi, taču gadījās arī, ka tie noveda pie nāves.
1901.gadā Karls Landšteiners atklāja pirmās 3 asins grupas, atrisinot asiņu nesaderības mīklu. Balstoties uz šo atklājumu, 1907.gadā Rūbens Otenbergs Ņujorkā veica pirmo sekmīgo asins pārliešanu.
Mūsdienās asinis pārlej tikai ļoti retos un īpaši kritiskos gadījumos. Parasti izmanto identiskas asinsgrupas komponentus.
2004.gada 14.jūnijā Karla Landšteinera dzimšanas dienā pirmo reizi atzīmēta Pasaules Asins donoru diena.
Asins pārliešana Latvijā. Blaumaņa novelē "Nāves ēnā" Birkenbaums, Kārlēnu glābdams, padzirda viņu ar savām asinīm.
Tomēr oficiāli pirmā asins pārliešana Latvijā reģistrēta 1871.gadā, kad kādam holēras slimniekam kara hospitālī tika pārlietas asinis.
1941.gada 18.martā tagadējās Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas teritorijā koka barakās tika nodibināta Republikas asins pārliešanas stacija, kurā strādāja 28 darbinieki. iesākto darbu pārtrauca karš.
1944.gada rudenī no Volhovas frontes uz Rīgu pārcēlās III pārvietojamā asins pārliešanas stacija ar profesionāli sagatavotu personālu.
Turpmākajos gados plaši attīstījās donoru utība un tika organizētas asins nodaļas lielajās Latvijas slimnīcās.
1957.gadā vairāku uzņēmumu darbinieki kļuva par pirmajiem 124 bezatlīdzības donoriem Latvijā.
1960.gadā atklāja Valsts asinsdonoru centru Sēlpils ielā.
1966.gadā izveidoja Rēzeknes Asins pārliešanas staciju.
Līdz pat XX gs. 80.gadu vidum donori pirms asins nodošanas tika ieģērbti īpašās drēbēs - baltos halātos, cepurēs un garās balta auduma zeķēs -, jo sistēmas, ar kurām ņēma asinis nebija hermētiski noslēgtas. Telpas regulāri dezinficēja. Darbi stacijā ritēja kā pie konvejiera - kamēr viens donors ģērbās nost, cits jau gatavojās asins nodošanai.
Paši donori nāca nodot asinis labprāt, jo saņēma ievērojamu atlīdzību. Donoriem vasarā deva atvaļinājumu, piešķīra bezmaksas ceļazīmes uz atpūtas namiem, arī tūrisma braucienus ārpus PSRS. Deva iespējas iegādāties deficīta preces - kafiju, desas, televizorus, traukus, apģērbus, parfimēriju, grāmatas, pasūtīt žurnālus un laikrakstus. Donori saņēma naudas balvas no arodbiedrības un uzņēmumu administrācijas.
No 1993.gada marta asinis tika sagatavotas tikai slēgtā plastikāta iesaiņojumā un procedūras laikā no donora noņem asins standarta devu - 450 ml un līdz 40 ml laboratoriskiem izmeklējumiem.
90.gadu sākumā donoru skaits krasi mazinājās. To izsauca bailes inficēties ar CIV vīrusu.
Kopš 2004.gada VADC ieviesti līgumi, ko donors noslēdz ar asins sagatavošanas iestādi, apņemoties pēc procedūras piezvanīt uz VADC, lai noskaidrotu, vai izmeklēšanas rezultāti ir labi.
Cilvēki ar 0 (I) asinsgrupu ir universāli donori - viņu asinis derīgas pilnīgi visu citu asinsgrupu pacientiem, bet viņiem pašiem der tikai pašu grupas asinis. Savukārt AB (IV) Rh+ grupas pacientiem derīgas jebkuras asinis. Asinsgrupu saderība ir ļoti svarīga arī orgānu transplantācijas gadījumos.
Saites.
Asins.
