Asinskarogs, nacistu
Viena no mistiskākajām leģendām, kas saistīta ar nacistiem un viņu simboliku ir slavenā "Blutfahne" jeb "Asinskaroga" liktenis.
Šī teju svētā nacistu simbola rašanās vien ir mistērija - tas bijis īpašs pēc Hitlera pasūtījuma izgatavots karogs. kurš 1923. gadā tā saucamā Alus puča laikā Minhenē tika slacīts kāda pučista asinīm. Liktenīgajā dienā to nesa tā dēvētie brūnkrekli, kad tos apturēja policija, karogs tika novietots uz zemes un, sākoties apšaudei, tam trāpīja kāda nacista asinis.
Vispopulārākajā "Asinskaroga" leģendas tapšanas versijā to sagrāba ievainotais karognesējs Heinrihs Trambauers, aizskrēja uz kāda sava drauga māju un tur paslēpa asinīs mērcēto karogu. Kad Hitlers tika izlaists no cietuma, viņam karogs tika pasniegts ar jaunu karogkātu un sudraba uzmavu uz tā, godinot tos 16 nacistus, kuri puča laikā atdeva savas dzīvības idejas vārdā.
Tiek atzīts, ka uz karoga nebija manāmas cilvēka asins pēdas, un tas pat bijis nedaudz citādas formas nekā puča laikā nestais, bet leģenda bija dzimusi. Tas lielākoties tika glabāts nacistiskās partijas galvenajā mītnē Minhenē, kā arī plīvoja visos nozīmīgākajos pasākumos ar Hitlera piedalīšanos.
Pēdējoreiz plašāka sabiedrība "Asinskarogu" redzēja 1944.gadā oktobrī, kad oficiāli tika iesvētīta viena no pēdējām nacistiskās Vācijas armijas vienībām - Folkšturms, kurā tika iesaukti visi partijai piederīgie vīrieši no 13 līdz 60 gadu vecumam, kuri vēl nebija dienējuši vai ieskaitīti kādā citā militārā vienībā.
Sabiedroto spēki ilgu laiku uzskatīja, ka karogs ir gājis bojā vērienīgās Minhenes bombardēšanas laikā, taču pēckara gados parādījās vairāki, kuri apgalvoja, ka nacistu svētais karogs ir viņu īpašumā.
