Afganistānas emīri (?-1973.g.)
Gaznevīdu dinastija.
Muhameds Gaznevī (998.-1030.g.).
Dzīvesgājums. Afganistānas, Pendžabas, daļas Vidusāzijas un daļas Persijas sultāns no 998. līdz 1030.gadam, Gaznevīdu dinastijas ievērojamākais pārstāvis.
Durānu dinastija (1747.-1818.g.). 1747.gadā Ahmadšāhs Durānī nodibināja neatkarīgu afgāņu valsti - Durānī valsti. Pēc viņa nāves 1773.gadā pieauga lielo feodālo hanu vara. Tomēr Ahmadšāha Durānī pēcnācēji nespēja saglabāt valsts vienotību un 1818.gadā valsts sadalījās vairākās pastāvīgās valstiņās.
Ahmadšāhs Durānī (1747.-1773.g.).
Mahmudšahs (?-1803.g.).
Afganistānas šahs no ??? līdz 1803.gadam.
Radniecība. Brālis - Šudža Ulmuluks, nākamais šahs.
Dzīvesgājums. 1803.gadā gāza no troņa paša brālis Šudža Ulmuluks.
Šudža Ulmuluks (1803.-1809.g.). Pirmo reizi.
Afganistānas šahs no 1803. līdz 1809.gadam un no 1839. līdz 1842.gadam.
Radniecība. Brālis - Mahmudšahs, iepriekšējais šahs.
Dzīvesgājums. Dzimšanas gads nezināms.
Nācis pie varas 1803.gadā, gāžot no troņa savu brāli Mahmudšahu.
Tomēr 1809.gadā tika gāzts no troņa pats.
Ne reizi vien centās atjaunoties tronī, laikā 1833.-1834.gados ar britu armijas atbalstu, tomēr viss velti.
Pirmajā angļu-afgāņu kara laikā 1838.-1842.gadam briti tomēr atjaunoja tronī Šudžu Ulmuluku.
Viņu 1842.gadā nogalināja par nodevību viens no naidīgā grupējuma pārstāvjiem.
Dostmuhameds (1834.-1839.g.). Pirmo reizi. konsolidācijas process turpinājās emīra Dostmuhameda valdīšanas laikā. To pārtrauca britu agresija - Pirmais angļu-afgāņu karš (1838.-1842.g.).
Šudža Ulmuluks (1839.-1842.g.). Otro reizi. Pirmajā angļu-afgāņu kara laikā 1838.-1842.gadam briti tomēr atjaunoja tronī Šudžu Ulmuluku.
Dostmuhameds (1842.-1863.g.). Otro reizi.
Šeralī (1863.-1879.g.).
Afganistānas emīrs no 1863. līdz 1879.gadam.
Radniecība. Viens no Dost Muhameda dēliem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1825.gadā.
Miris 1879.gada 20.februārī.
Veica pasākumus, kas veicināja valsts ekonomisko un kulturālo attīstību. Afganistānas konsolidācijas process turpinājās emīra Šeralī valdīšanas laikā. To aizkavēja britu agresija.
Viņa valdīšanas laikā tika palielināta armija, uzlaboti ceļi, no 1875.gada sāka iznākt pirmā avīze Afganistānā - Šams an-nahar.
Centās realizēt neatkarīgu ārpolitiku un pretoties angļu kolonizatoru plāniem. Tādēļ 1878.gadā briti uzsāka karu pret Afganistānu.
Abdurahmans (1880.-1901.g.). Pēc Otrā britu-afgāņu kara (1878.-1880.g.) Afganistāna saglabāja neatkarību, taču emīrs Abdurahmāns bija spiests atzīt Lielbritānijas kontroli ārpolitikā.
Noslēdza vienošanos ar Lielbritāniju. Afganistānas konsolidācijas process turpinājās emīra Abdurahmāna valdīšanas laikā. To aizkavēja britu agresija.
1893.gadā Lielbritānija panāca afgāņu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļas pievienošanu saviem īpašumiem Indijā (Afganistāna līdz pat šim laikam neatzīst savu robežu ar tagadējo Pakistānu).
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Afganistāna kļuva par centralizētu absolūtu monarhiju. Tika radīta regulāra armija un vienots administratīvais aparāts, mēģināja ieviest vienotu naudas sistēmu un ierobežot ārzemju tirdzniecības kapitāla ieguldījumus.
Habibulla (1901.-1919.g.).
Afganistānas emīrs no 1901. līdz gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1870.gadā.
Savas valdīšanas sākumā patriotisko aprindu iespaidā mēģināja veikt reformas - centrālās varas nostiprināšanu, ekonomikas attistīšanu, sekulāras izglītības ieviešanu u.c.
Mēģināja mazināt Afganistānas atkarību no Lielbritānijas. 1905.gadā atzina afgāņu-britu vienošanos, ko bija noslēdzis emīrs Abdurahmans (vai iepriekšējais?). Anglijas un iekšējā spiediena rezultātā 1909.gadā uzstājās pret jaunafgāņiem - daudzi no viņiem tika ieslodzīti vai sodīti ar nāvi.
I Pasaules kara gados, neskatoties uz Vācijas tīkojumiem, Habibulla realizēja neitralitātes politiku.
Pēdējos valdīšanas gados veica probritānisku politiku, centās noslāpēt Afganistānā nacionālās atbrīvošanās kustību. Emīra Habibulāha valdīšanas gados (1901.-1919.g.) aktivizējās sabiedriskā doma. Jaunafgāņi (inteliģenti, liberālie muižnieki, tirgotāji) pieprasīja pilnīgu nacionālo neatkarību un sociālas reformas.
1919.gadā pie varas nāca emīrs Amanulāhans, kas bija labvēlīgs jaunafgāņiem.
1919.gada 28.februārī Afganistāna tika pasludināta par pilnīgi neatkarīgu valsti, tā atbrīvojoties no britu ietekmes, un tā arī nekļūstot par Britu impērijas sastāvdaļu.
Nogalināts 1919.gada 20.februārī neskaidros apstākļos.
Amānulahans (1919.?-1928.g.).
1923.gadā tika pieņemta pirmā Afganistānas konstitūcija.
1921.gadā Afganistāna un PSRS noslēdza draudzības līgumu, bet 1926.gadā - neitralitātes un svstarpējās neuzbrukšanas līgumu.
Amānulahana iekšpolitika veicināja kapitālisma attīstību. Feodālo spēku opozīciju atbalstīja zemnieki, kuras intereses jaunafgāņi nebija respektējuši. Tādēļ 1928.gadā sākās sacelšanās un Amānulahans tika gāzts.
1929.gada janvārī par karali pasludināja sacelšanās vadītāju Bačai Sakao (Habibulāhu). jaunafgāņu reformas atcēla.
1929.gada oktobrī bijušā kara ministra M.Nadīra (Nadīršahs) vadībā Bačai Sakao režīms tika gāzts.
Habibulāhs (1928.-1929.g.). Īstā vārdā Bačai Sakao.
Amānulahana iekšpolitika veicināja kapitālisma attīstību. Feodālo spēku opozīciju atbalstīja zemnieki, kuras intereses jaunafgāņi nebija respektējuši. Tādēļ 1928.gadā sākās sacelšanās un Amānulahans tika gāzts.
1929.gada janvārī par karali pasludināja sacelšanās vadītāju Bačai Sakao (Habibulāhu). jaunafgāņu reformas atcēla.
1929.gada oktobrī bijušā kara ministra M.Nadīra (Nadīršahs) vadībā Bačai Sakao režīms tika gāzts.
Nadīršahs (1929.-1933.g.d). Īstā vārdā M.Nadīrs.
Radniecība. Dēls - Muhameds Zahīršahs, nākamais un pēdējais karalis.
Dzīvesgājums. 1929.gada oktobrī bijušā kara ministra M.Nadīra (Nadīršahs) vadībā Bačai Sakao režīms tika gāzts.
Karaļa Nadīršaha politikas mērķis bija panākt Afganistānas iekšēju konsolidāciju, kompromisu starp reformu un tradīciju piekritējiem.
1931.gadā tika pieņemta jauna konstitūcija.
Muhameds Zahīršahs (1933.-1973.g.).
Pēdējais Afganistānas karalis no 1933. līdz 1973.gadam.
Radniecība. Tēvs - Nadīršahs, iepriekšējais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1914.gadā.
Izglītību ieguvis Afganistānā - beidzis karaskolu Kabulā, un Francijā.
1932.gadā Aizsardzības ministra vietnieks.
1933.gadā Apgaismības ministra vietas izpildītājs.
Kāpis tronī 1933.gada novembrī un turpināja tēva Nadīršaha politiku.
II Pasaules karā Afganistāna bija neitrāla.
Pēckara gados sakarā ar ekonomisko atpalicību un ārzemju kapitāla ieplūšanu Afganistānas saimniecībā pastiprinājās opozicionārs noskaņojums buržuāzijas un inteliģences aprindās.
1950.-1951.gados izveidojās politiskas brupas, kas izdeva laikrakstus, prasīja brīvību politiskajām partijām, kā arī valdības aparāta demokratizāciju. 1952.-1953.gados šo grupu darbību aizliedza.
1953.-1963.gados Muhameda Daūda valdība nostiprināja valsts kapitālisma pozīcijas (valsts sektora izveidošana rūpniecībā, valsts kontrole privātuzņēmumos), ieviesa ekonomiskās attīstības plānošanu pa piecgadēm. Paplašinājās sadarbība ar PSRS un citām krievu satelītvalstīm.
1973.gada 17.jūlijā 40 gadus valdījušā karaļa prombūtnes laikā, viņa brālēns, sievasbrālis un bijušais premjers vienā personā princis Muhameds Dauds īstenoja kreisās Afganistānas Tautas demokrātiskās partijas tā dēvētās marksistiskās “Karoga” grupas atbalstītu apvērsumu.
Karalis atkāpās no troņa un apmetās uz dzīvi trimdā Itālijā, kur bija devies ārstēties.
10 gadu laiks pirms karaļa gāšanas tika dēvēts par Afganistānas "zelta laikmetu," jo darbojās visai progresīva konstitūcija.
Miris 1977.gadā.
Saites.
Afganistāna.
