Ābeles, ābeļu ģints
Malus.
Rožu dzimtas ģints augļu koki, ābeli uzskata par senāk kultivēto koku pasaulē.
Vēsture. Arheologi uzskata, ka ābolus uzturā cilvēki lieto jau kopš akmens laikmeta.
Cilvēks sācis kultivēt ābeles vairāk nekā pirms 3000 gadiem.
XIII gs.pmē. senēģiptiešu faraons Ramzess II devis rīkojumu izveidot ābeļu stādījumus, bet ar šķirņu izkopšanu pirmie sāka nodarboties romieši.
Saskaņā ar dažādiem ķeltu nostāstu variantiem, Avalonas salā (seno ķeltu Viņpasaule un paradīzes analogs) tālu rieteņu okeānā atrodoties brīnumāboli, kas sniedz nemirstību.
Ābolu nozīmīgā vieta cilvēka dzīvē atspoguļojās arī mitoloģijā - Hērakls nozaga zelta ābolu no Hesperīdu dārza, "strīdus ābols" izraisīja Trojas karu, bībeliskais paradīzes ābola motīvs - kārdināšanas augli kā ābolu gan sāk attēlot tikai viduslaikos, ābols Jēzus bērniņa rokā simbolizē cilvēces glābšanu un atpestīšanu. Ņūtons dalījās iespaidos ar savu draugu Hekeleju, ka āboli no ābeles vienmēr krīt perpendikulāri zemes virsmai, un galu galā izstrādāja mehānikas un gravitācijas teoriju.
Savvaļas ābeles ir lieli krūmi vai 18-20 m augsti koki ar ieapaļu vainagu. Ābeles aug zemeslodes mērenajās joslās. Ziedi ir divdzimumu, balti vai sārti, retāk sarkani. Auglis - ābols, paauglis. 54 sugas, no tām savvaļā 32 sugas. Latvijā 17 sugas, savvaļā 3.
Kultūras ābeļu izveidošanā nozīmīgākās ir 11 sugas, kas pieder pie 3 grupām:
- Eirāzijas ābeļu sugas - mežābele (M.Silvestris), zemā ābele (M.pumila), dusens jeb agrīnā ābele (M.praecox), austreņu ābele (M.orientalis), Zīversa ābele (M.sieversii), Kirgīzijas ābele (M.kirghisorum), Hisāra ābele (M.hissarica);
- Austrumāzijas ābeļu sugas - Sibīrijas ogābele (M.baccata), plūmjlapu ābele (M.prunifolia);
- Ziemeļamerikas ābeļu sugas - vainaga jeb smaržīgā ābele (M.coronaria), Aijovas ābele (M.ioensis).
Pasaulē ir ap 10 000 ābeļu šķirņu. Tās apvienotas kultigenā kompleksā (M.domestica).
Ābols. (pomum). Sulīgs daudzsēklu auglis, kas raksturīgs rožu dzimtas augiem - ābelēm, bumbierēm, cidonijām, pīlādžiem u.c. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, ko apaug kausveida ziedgultne (hipantijs) u.c. zieda daļas. Nogatavojoties diferencējas: ārējā kārta plāna, vidējā - sulīga, iekšējā - skrimšļaina. Daudzos ābolos ir vērtīgas barības vielas un tos izmanto uzturā.
Latvijā audzētās ābeļu šķirnes.
Vasaras šķirnes - "Baltais dzidrais" (tautas selekcionēta), ir sarkanaugļu mutācija "Red Melba"; "Cukuriņi."
Rudens šķirnes - "Rudens svītrainais" (tautas selekcionēta), ir sarkanaugļu mutācija "Sarkanais rudens svītrainais"; "Treboux" - izaudzēta Igaunijā, "Bessemjanka mičurnskaja" - Mičurina selekcionēta.
Ziemas šķirnes - "Antonovka" (krievu tautas selekcionēta); "Lobo" - Kanādā izaudzēta šķirne, ir intensīvas krāsas augļu mutācija "Red Lobo"; "Wealithy" jeb "Tērbatas rožābele," ASV izaudzēta šķirne, ir sarkanaugļu mutācija "Double Red Wealithy"; "Filippa" - Dānijā izaudzēta šķirne; "Pepin šafrannij" - Mičurina izaudzēta šķirne; "Cortland" - ASV izaudzēta šķirne; "Tellissaare oun" - Igaunijā tautas selekcionēta šķirne.
2005.gadā Japānā izaudzis smagākais ābols pasaulē - 1,849 kg. Ik gadu šodienas pasaulē saražo 470 miljonu tonnu augļu un ogu, no kuriem 69 miljoni tonnu ir āboli. Latvijas augļkopji ievāc vidēji 40 000 t ābolu gadā.
Nospiedums kultūrā.
"Zelta ābele." Miķeļa Goppera 1935.gadā dibinātā izdevniecība. Kopš 1993.gada Latvijas Izdevēju asociācija rīko tāda paša nosaukuma konkursu.
Apple Computer. 1976.gada 1.aprīlī Stefana Vozņaka, Bila Fernandesa un Stīva Džobsa dibināts uzņēmums, kas garāžā sāka konstruēt Apple datorus. 2012.dada 20.augustā tika atzīts par visu laiku vērtīgāko uzņēmumu cilvēces vēsturē.
Raksti.
Āboli aizkavē krūts vēža attīstību.
Saites.
Rožu dzimta.
Kultūraugi.
