Aizliegtā literatūra
Visas totalitārās sistēmas vienmēr baidījušās no rakstītā vārda.
Pirmais aizliegtās literatūras saraksts parādījās Nīderlandē 1529.gadā, pēc tam Venēcijā, pēc tam Parīzē.
Vatikāna aizliegto grāmatu saraksts. Index Librorum Prohibitorum. Tas bija spēkā vairāk kā 400 gadus no 1559.gada, un to atcēla tikai 1966.gada 14.jūnijā. Gadu gaitā tas nemitīgi tika papildināts un piedzīvoja 32 izdevumus. Pēdējais izdevums ietvēra jau 4000 grāmatu.
Padomju aizliegumi. To bija briesmīgi daudz, taču nekādi saraksti netika publicēti, jo oficiāli Padomju Savienībā cenzūras nebija.
Dž.Orvela "Dzīvnieku ferma." (1945.g.) Padomju funkcionāri šai grāmatā saskatīja sevi un savas valsts iekārtu. Līdz pat PSRS sabrukumam par šīs grāmatas lasīšanu varēja iekulties nopietnās nepatikšanās.
Boriss Pasternaks, "Doktors Živago." (1957.g.) Romānā aprakstītais lielinieku apvērsums tik ļoti nepatika komunistiem, ka to aizliedza. 1958.gadā B.Pasternakam par šo romānu piešķīra Nobela prēmiju literatūrā.
Pēc nacisma sagrāves.
Hitlers, "Mana cīņa." (1925.g.) Dažās valstīs tā tika aizliegta. Bieži izdošana notiek nelielā metienā ar pievienotiem komentāriem.
Brāļu Grimmu "Pasaka par Sarkangalvīti." (1812.g.) Nacistu laikā propagandisti sludināja, ka sarkangalvīte simbolizē vācu tautas izglābšanos no "ļauno žīdu viltības" (pelēkā vilka). Tādēļ Sabiedrotie pēc kara Vācijā aizliedza šo un vēl virkni pasaku.
Islāmistu aizliegums. Tāda ir Salmana Rušdi grāmata "Sātaniskās vārsmas." Irānas islāmiskais režīms par rakstnieka gaklvu izsludināja 3 miljonus ASV dolāru atlīdzību.
Aizliegtas tikumisku iemeslu dēļ.
Gistavs Flobērs, "Bovarī kundze." (1857.g.)
Džeimss Džoiss, "Uliss." (1922.g.)
Deivids Herberts Lourenss, "Lēdijas Čaterlejas mīlākais." (1928.g.)
Aliens.lv ir kaut kur dzirdējis, ka Ķīnā aizliegtas Lūīsa Kerola grāmatas par Alisi - "Alise Brīnumzemē" un "Alise Aizspogulijā." Tas tādēļ, ka Ķīnā esot likums, kas aizliedz dzīvniekiem runāt cilvēku valodā.
Saites.
Literatūra un literāti.
