Abdelmaliks (685.–705.g.)
Radniecība. Tēvs – Marvans I.
4 dēli – Al Valīds I, Suleimans, Jazīds II un Hišams.
Biogrāfija.
Kāpšana tronī. Kāpa tronī 685.gadā uzreiz pēc tēva Marvana I nāves. „Abd el Maliks bija bezkaunīgs tirāns, kam nerūpēja tas, ko dara” (Al Masudi „Zelta pļavas,” 10.gs.).
Viņu atbalstīja keisa cilts (izgājēji no ....?). Turpināja tēva politiku un stingri apspieda nemierus. Balstījās uz sīriešu kareivjiem, atbruņoja dažus arābu garnizonus, to skaitā Basrā. Dažus svarīgus pārvaldes posteņus atdeva sīriešiem. Ar to sākās svarīgs viņa valdīšanas process – islāma atvēršana nearābiem.
Toties lika pārtulkot nodokļu grāmatas arābu valodā, kas līdz šim bija rakstītas persiešu un grieķu valodās. Tādējādi arābu valoda tika izplatīta visā impērijā.
Radīja efektīvu kurjerpasta dienestu.
Varas nostiprināšana Otrās fitnas laikā. 684.gadā viņa sūtītais karaspēks sagrāva harītu sacelšanos Basrā, gada beigās noķēra un sodīja ar nāvi viņu līderi Nafī ibn al Azraku.
687.gadā apspieda šiītu dumpi Basrā un Kufā, nogalināja to līderi Al Muhtaru.
Jau 689.gadā Abdelmaliks savai kontrolei pakļāva it visu Irākas teritoriju un lielāko daļu Hidžazas Arābijā, tā izolējot Mekā Ibn al Zubairu.
Laikā no 688.–691.gadam uzcēla Klinšu Kupola mošeju (Kubbat al Sakra) Tempļa kalnā Jeruzālemē. Bez tam ap to pašu laiku tiek pabeigta arī Alaksas mošejas celtniecība Tempļa kalnā.
692.gadā arābu karavadonis Al Hadžadžs ibn Jusufs omeijādu varai atgrieza Meku. Ibn al Zubairs tika sagūstīts un nogalināts. Līdz ar to pretestība centrālajai kalifa varai gandrīz arī beidzās. Jusufs pateicībā tika nozīmēts par Irākas vietvaldi, kur valdīja līdz pat savai nāvei 715.gadā.
Tai pašā 692.gadā izdevās apspiest arī harītu novirziena nadždaītu kustību. Azrakīti gan bija vēl aktīvi dažos Irākas rajonos. Līdz ar to Otrā fitna bija beigusies. Abdelmalika vara darbojās visā plašajā kalifāta teritorijā. Kalifātam sākās ekspansijas un tirdzniecības ēra.
701.gadā vēl sacēlās Ibn al Ašarta vadībā un to atbalstīja jaunie harīti – kadirīti. Dumpi apspieda pēc 4 gadiem.
Saimniecība. 693.gadā kalifs laida apgrozībā pirmo arābu musulmaņu naudu, kas nomainīja persiešu un bizantiešu naudu. Zelta un sudraba dirhēmi un dināri tika kalti Damaskā – uz tās bija frāzes no Korāna, bet nebija kalifu attēlu.
Arābu tirgotāji nonāca līdz Moluku salām, nodibināja tirgotāju biedrības Ķīnā.
Ārpolitika. Nostiprināja savu varu Horasanā, Transoksānijā un Sindā (mūsdienu Pakistānas dienvidos), kur fitnas laikā bija izcēlušās jukas.
Šī kalifa laikā arābi atkal pakļāva berberus un sākās islāma pieņemšana to vidū.
Nāve. Abd el Maliks nomira 705.gadā.
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
