Amrita
Sanskrita amrta - "nemirstība."
Raksturojums. Amrita indiešu mitoloģijā ir dievišķa nemirstības dzira, tā ir Rigvedā daudzkārt minētās somas sulas analogs. Amrita eposu un purānu sacerēšanas laikā nereti jēdzieniski aizstāja somas - dievu dzēriena, nemirstības un pārdabiska spēka avota ideju senindiešu mitoloģiskajos priekšstatos. Hinduisma tikai amrita figurē kā minētā dzēriena apzīmējums.
Analogi dievu dzērieni indoeiropiešu mitoloģijā. Amritas dzērienam grieķu mitoloģijā anologs dievu dzēriens ir ambrozija. Tāpat šai dievišķajai substancei tuvs acīmredzot arī vairākums indoeiropiešu mitoloģiskajām sistēmām piemītošo priekšstatu par „dzīvības ūdeni.” Tas liecina par šās mitologēmas arhaismu. To apstiprina arī citas mitoloģiskas likumsakarības, kuras ir atrodamas lielākajā daļā mitoloģisko sistēmu: šās substances dievišķā izcelsme un dažādos mītos fiksētie dievu lokam nepiederošu būtņu mēģinājumi iegūt savā īpašumā šo substanci, nolaupot to likumīgajiem īpašniekiem - dieviem. Mitoloģisko priekšstatu komplekss, kurā darbojās šī substance, kas izsaka ideju par pasaules polarizāciju labdabīgās un ļaundabīgas izpausmes, sniedz iespēju runāt par tajā iekļautajiem mitoloģiskajiem sižetiem kā par kosmogoniskā mīta sastāvdaļām.
Amritamantana - amritas kulšana. Purānās kosmogoniskais mīts par okeāna kulšanu sviestā, kai iegūtu amritu, izklāstīts dažādos variantos. Višnupurānā vēsta, ka okeāna kulšanas iniciators bija Višnu, pie kura nāca dievi meklēt līdzekli pret asurām un viņš samācija tiem, ka tikt pie nemirstības. Citur stāstīts, ka Višnu un Brahma ar mistisko rāpuļu valdnieku Šešu (Vasuki), dieviem un asurām piepalīdzot, piesējuši Mandaras kalnu milzu bruņurupucim pie muguras, kūla okeānu, bet Ananta, cilādams Vāsuki galvu, pūtis kā ar plēšām indīgus tvaikus no rāpuļa rīkles. Tik intensīvi strādājot dievi sāka pagurt, taču Narajana tiem iedvesis spēku turpināt darbu. Okeāna kulšanas rezultātā ūdens virspusē parādījusies Soma, pēc tam parādījusies Šrī, tad Surādevī un Učaihšravass, viņiem sekoja dziedniecības dievs Dhanvantari ar amritu blata materiāla traukā. Pašā procesa noslēguma fāzē no dzelmes pacēlusies kālakūta - briesmīga inde, kas draudēja iznīcināt visu pasauli. Lai tas nenotiktu, Brahma lūdza Šivu izdzert indi. No izdzertās indes Šivas kakls palika zils uz visiem laikiem.
Amritas nolaupīšanas mēģinājums un dievu karš ar asūrām. Asūras iekāroja Šrī, kas simbolizēja visus pasaules labumus. Viņi tiecās iegūt savā īpašumā arī amritu. Narajana glābjot amritu, bija pārvērties par sakistu sievieti, lai aizvilinātu asuras prom. Tomēr, vienam no asuram vārda Rāhu, kurš bija pārģērbies par dievu, izdevās nogaršot amritu. Saules dievs Rūrja un Mēness dievs Soma to pamanīja un ziņoja par to Narajanam (Višnu). Višnu sodīja pārdrošnieku, tam nošķeļot galvu. Šis incidents izraisīja kosmisku kauju starp dieviem un asūrām. Patiesība var runāt par daudzām kaujām ar mainīgām sekmēm. Galu galā dievi uzvarēja asuras. Karu zaudējušie asuras bija spiesti patverties okeāna dzelmē (Mahabhāratā ir viena epizode, kas apraksta, kā Ardžūna iznīcināja asūru zemūdens pilsētas) un pazemē. Dievi amritu ielēja īpaša traukā un nodeva to Narajanam.
Ko dievi ieguva kuļot okeānu sviestā? Dievi okeāna kulšanas rezultātā tika arī pie teiksmainā paridžāta koka, kura augļi deva iespēju atsaukt atmiņā iepriekšējās dzīves. Amritamantanas kosmogoniskajā aktā notika pasaules dalīšana labajā un ļaunajā, ne tikai pēc izpausmēm, bet arī pēc attieksmes pret tām: amrita - kālakūta, dievi - asūras.
Saites.
Hindu mitoloģija.
