Antiohs III Lielais (223.-187.g.pmē.)
Seleikīdu Sīrijas ķēniņš no 223. līdz 187.g.pmē.
Radniecība. Tēvs – Seleiks II Kalliniks.
Dēls – Antiohs IV Epifāns.
Meitas: – Kleopatra. Ēģiptes maķedoniešu grieķu ķēniņa Ptolemaja V Epifāna sieva. Pēc vīra nāves 180.g.pmē. valdījusi kā renegāte sava mazgadīgā dēla Ptolemaja VI vārdā.
- Kleopatra II. To Kleopatra apprecināja ar savu mazgadīgo dēlu Ptolemaju VI.
/Male_head_wearing_a_head-band_resembling_king_of_Syria_Antiochus_III_223187_BC_late_1st_century_BCearly_1st_century_AD_Louvre_Museum_7462828632.jpg "Antioha III Lielā biste, iespējams, romiešu kopija no helēņu perioda attēla. Luvra")
Dzīvesgājums. Varenākais seleikīdu ķēniņš.
Dzimis 242.g.pmē.
Kāpa tronī 223.g.pmē.
Karoja par tirdzniecības ceļiem uz Vidusāziju, Indiju un Arābiju.
Apspieda satrapu sacelšanās – Molona Mīdijā (220.g.pmē.), Aleksandra Persijā (220.g.pmē.) un Aheja Mazāzijā (214.g.pmē.).
219.g.pmē. sāka karu ar Ēģipti. Sagrāba Kilesīriju, Feniķiju un Palestīnu, taču cieta sakāvi kaujā pie Rafijas 217.g.pmē., līdz ar to zaudēdams līdzšinējos iekarojumus.
212.-205.g.pmē. pakļāva partiešus un Baktrijas ķēniņu Eutidēmu I. Noslēdza līgumu ar indiešu valsti Kabulas ielejā. Par šo Austrumu karagājienu saņēma pievārdu „Lielais.”
195.g.pmē. pie viņa atbēga romiešu ienaidnieks un slavenais kartāgiešu karavadonis Hanibāls, un kļuva par tā militāro padomnieku.
Pēc Ptolemaja IV Filopatōra nāves 203.g.pmē. Antiohs III Lielais Ēģiptei atkaroja Palestīnu. Pēc tam mēģināja sagrābt pilsētas Mazāzijā un Trāķiju, bet tas izsauca sadursmes ar Pergāmas ķēniņu Eumēnu II un romiešiem („Sīrijas karš” 192.-188.g.pmē.). Cieta virkni sakāvju un slēdza mieru Apamā, pēc kura Seleikīdu valsts kļuva par otršķirīgu lielvalsti.
190.g.pmē. cieta sakāvi no romiešiem kaujā pie Magnēzijas, tad Hanibāls bēga no Sīrijas uz Armēniju.
Viņš tika nogalināts 187.g.pmē. Elimaīdā vietējās Bela svētnīcas aplaupīšanas mēģinājumā.
