Amda Sions I (1312.-1342.g.)
Amda Seyon, Amde Sion I.
Radniecība. Sieva - tēva konkubīne.
Biogrāfija. Valdījis no 1312.-1342.g. (ķēniņu saraksts) vai 1314.-1341.g. (etiopu vēstures grāmata).
Vispirms jau viņam bija nesaprašanās ar baznīcu dēļ tā, ka apņēma sava tēva konkubīni. Dēļ šī konflikta mūki tika padzīti no Libānas klostera.
1329.gadā Ifatas (Ifat) ķēniņu Amda Sions I gāza par to, ka bija atteicies maksāt meslus un palīdzēja Adalas (Adal) ļaudīm ar tās 16 ķēniņiem (nav īsti saprotams!). Gāztā ķēniņa brālis Džamaladīns (Jamal ad-Din) tai pat gadā sāka karu pret Amda Sionu I. Šai karā veiksme bija Abesīnijas ķēniņa pusē, tāpat kā arī vēlākajos karos pret citiem musulmaņu valdniekiem.
Šo visai veiksmīgo karu rezultātā etiopu valdnieks nodibināja zināmu kontroli pār Davaru (Davaro), Ifatu, Bali un Hadiju (Hadya), kas visi bija musulmaņu sultanāti. Turpmāk tie maksāja meslus Abesīnijas ķēniņam.
Kulturoloģija. Iespējams, ka tieši šī ķēniņa valdīšanas laikā pirmo reizi pierakstīts eposs Kebra Negast, tomēr avotos minēts, ka tas varētu būt noticis arī ķēniņa Jekuno Amlaka (1268.-1283.g.) valdīšanas laikā.
Šai laikā Basalots Mihails (Basalota Mikael) uzrakstījis debess un Zemes mistēriju grāmatu Mashafa me`stira Samay Warmedr.
Zerija Eskanders (Zeria Eskander) uzrakstīja Aleksandra Lielā vēsturi.
Avoti.
Evostatvoss (Ewostatwos) apraksts. Šis slavenais svētais, kas miris 1350.gadā, par šo ķēniņu rakstīja tā: "...viens kurš cīnījās ar bezdievjiem un postīja elku svētvietas... Dieva mīlulis."
"Amda Siona slavenās uzvaras." Šai periodā uzrakstīta arī pirmā mūsdienīgā hronika. Tajā aprakstīta aculiecinieka (droši vien - priestera) liecība par 1329.gada karu pret Ifatu un Adalu.
Al Omāra (Al Omari) darbi. Šā arābu vēsturnieka, kas rakstīja no 1339.-1342.gadam, darbos aprakstītas ķēniņa Amda Siona I darīšanas ar šiem mazajiem musulmaņu sultanātiem.
