Aragonas karaļvalsts
Alfonss I Aragonas (ap 1118.-1121.g.).
Biogrāfija. 1118.gadā Aragonas karalis Alfonso I no pāvesta saņēma svētību Krusta karagājienam Saragosas un citu pilsētu atbrīvošanai no almoravīdu arābiem-berberiem. Tā paša gada decembrī Saragosa krita.
Bija labvēlīgi noskaņots pret templiešiem, un vienbrīd pat esot gribējis atdot savu karaļvalsti templiešiem no Mas-Deu. Viņš tiem uzticēja pat karaļvalsts kasi.
1121.gadā saasinājās attiecības ar Almoravīdiem.
Peters III.
Nebija labvēlīgi noskaņots pret templiešiem, un sarāva ar tiem attiecības. Viņš ieņēma Maijorkas karalistes galvaspilsētu Rusiljoni, Peropiņjanu un templiešu cietoksni Mas-Deu.
Haime I (ap 1229.g.).
Biogrāfija. 1229.gadā Aragonas karalis Haime (Žaume) I almohādiem atkaroja Baleāru salas.
1238.gadā atkaroja almohādiem Valensiju un tās apkārtni. Musulmaņiem tika atļauts paturēt to mitekļus un praktizēt islāmu.
Haimi (ap 1307.g.).
Bija spiests pakļauties pāvesta spiedienam un arestēt templiešus Monkonā.
Mārtiņš I (?-1410.g.). Pēdējais dinastijas pārstāvis.
Dzūivesgājums. Atkaroja mauriem Sardīniju, valstī nodibināja mieru.
Mira no smiekliem 1410.gada 31.maijā. Pie pusdienu galda pajautāja ākstam, kur tas bijis. Āksts atbildēja, ka bijis kaimiņu vīnogulājos un tur redzējis aiz astes pakārtu briedi, jo tas zadzis vīģes. Šis vienkāršais joks tā sasmīdinājis Mārtiņu I, kas tas nebija varējis rimties smieties un galu galā nosmacis smieklu lēkmē.
Ferdinands (1479.-?).
Radniecība. Sieva – Izabella.
Biogrāfija. 1479.gadā kļuva par Aragonas karali, no šī brīža sākās mūsdienu Spānijas vēsture. Lai gan Ferdinands nebija tik dedzīgs katolis kā Izabella, tomēr abi veidoja Spānijas politiku tā, lai valsts kļūtu par katolisma bastionu. Tamdēļ pieauga nedrošība Spānijas musulmaņu un žīdu iedzīvotāju vidū.
Saites:
Spāņi.
