Arovaku Plūdu stāsts
Arī arovaku indiāņiem no Panamas ir savs Lielo plūdu stāsts.
Pirms daudziem laikmetiem Radītājs nespejis vairs izturēt ļaunumu uz mūsu zemes un nolemis šo pasauli iznīcināt, lai radītu par jaunu. Apskatījis zemi, Radītajs atradis tikai vienu godpratīgu gimeni, kas bija pelnījusi glabšanu. Nu viņš tai teicis: "Ejiet un izrociet lielu bedri, pārsedziet to ar kokiem, bet virsū uzberiet smiltis. Kad tas būs izdarīts, iesledzieties tur un drošības labad ierocieties."
Gimene ta arī nekavējoši darījusi. Kolīdz šie tur bija ieslēgusies, Radītājs sūtīja no debesīm briesmīgu uguns lietu un krusu, lai noslaucītu cilvēku dzimumu no zemes virsas. Bedrē viss kratījās tik spēcīgi, ka gimene baidījās tikt aprakta. Apgūlušies bedres dibenā, cilveki dzirdēja uguns rēkšanu un sprakšķēšanu - liesmās gāja bojā meži. Gaiss bedrē ātri sasila, kļuva grūti elpot. Cilvēki bažījās, ka varbūt bedri izrakuši pārlieku seklu, tomēr drīzumā troksnis norima un kļuva vēsāks.
Brīdi nogaidījuši, cilvēki izrapas no bedres un ieraudzīja jauno pasauli. Uguns bija iznīcinajusi visus augus. Izdzīvojusi bija tikai daži dzīvnieki un dažas ciltis. Tie tad arī veidoja pasauli no jauna.
Tā galvenais varonis ir Ka-Mu ("cilvēks no Mu," "tas, kurš no Mu") - baltādains, gara auguma, gaišiem matiem un ar bārdu. Viņš izkāpis Panamas krastā izbēdzis no briesmīgas katastrofas savā tālajā aizjūras dzimtenē. Arovaki uzskata viņu par savu senci, no kura visi arovaki ir cēlušies.
