Ama
Areāls. Šodien amas dzīvo galvenokārt Oitas prefektūras Saheti līcim pieguļošajos rajonos.
Vēsture. Līdz ar dzemoniešiem un ainiem ir vieni no lemūriešu pēctečiem Japāņu salās.
Amu senie apdzīvotie apgabali tiek uzskatīti kā vieni no senākajiem apdzīvotajiem Japānā un kopumā sakrīt ar Dzemonas kultūras robežām. Tie ir: Minabi Amabe-hun (Oitas prefektūra), Amabe-čo (Tokusimas prefektūra), Kaiši-čo (Nīgatas prefektūra) un Itoman-čo (Okinavas prefektūra).
Pilnīgi droši ģenētiski ir saistīti ar ainiem.
Ama tautiņa uzskata, ka viņi ir tiešie pēcteči tiem lemūriešiem, kas ieradušies Japānas salās.
Tradīcijas. Ama tautiņa uzskata, ka viņi ir tiešie pēcteči tiem lemūriešiem, kas ieradušies Japānas salās no austreņiem un godājuši Sauli. Ama uzskata, ka to valsts Nirai-Kanai nogrimusi okeānā austrumos no Japānas lielu plūdu rezultātā.
Katru gadu piemiņā par šo baiso un seno notikumu ama rīko ceremoniju austrumu piekrastē aprīļa sākumā vai oktobra sākumā. Saullēktā ceremonijas dalībnieki ierodas pludmalē un, pavēršot sejas pret Sauli, lūdz par noslīkušo dvēselēm. Pēc tam seko attīrīšanās ar jūras ūdeni. Ceremonijas vadītājs līdz kaklam iebrien jūrā ar nelielu koka zariņu rokā. Pēc kāda laika viņš pavēršas pret krastu un brien ārā. Krastā esošie viņu sveic ar skaļu bungu dārdoņu un sajūsmas pilnu dziedāšanu – it kā tam būtu nācies pārdzīvot baismīgo katastrofu. Koka zars tā rokā simbolizē Lemūriju kā Dzīvības koku.
