Apsaras
Senindiešu apsaras - "no ūdens nākušās.”
Dievu sievas, debesu nimfas. Gandharvu – kosmisko varoņu, mīļākās.
Raksturojums. Apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā ir nimfām līdzīgas mītiskas būtnes. Ūdens gari, kas mīt kalnos un upēs, kā arī debesīs. Indras paradīzē - Svargā, apsaras ir gandharvu sievas un mīļākas, dejotājas un piegulētājas dieviem un karā kritušajiem varoņiem, kas ar saviem kara varoņdarbiem nopelnījuši dzīvi uz Indras planētas. Pēc būtības apsaras ir līdzīgas grieķu nimfām un slāvu nārām.
Izcelsme. Apsaras nākušas pasaulē dieviem un asurām kuļot okeānu amritanas (amritas - "iegūšanas") laikā. Taču ne dievi, ne asuras nav gribējuši apsaras ņemt par sievām. Eposā „Rāmajana” ir teikts, ka tāpēc apsaras pieder visiem. Savukārt „Vājupurāna” un eposa „Mahābhāratas” vēlākajā papildinājumā „Harivanša” sniegta cita apsaru izcelsmes versija. Pēc tās versijas, daļa apsaru, desmit vai vienpadsmit, ir cēlušās no Brahmas prāta, proti, materializējoties viņa domām. Pārējās apsaras esot Dakšas meitas.
Ikonogrāfija. Apsaras tradicionāli attēlotas kā brīnišķīgas sievietes lepnos tērpos, dārgām rotaslietām izgreznotas.
Mitoloģiskie priekšstati par apsarām. Saskaņā ar vēdiskā perioda mitoloģiskajiem priekšstatiem apsaras ir daļēji ļaundabīgi gari, kas ar mīlestības neprātu var apmāt cilvēkus. Atharvavēdā minēti buramvārdi pret apsaru ļaundarībām. Vēlākajos laikos, apsaru skaitam palielinoties līdz vairākiem simtiem tūkstošu, tās sāka iedalīt kategorijās. Pēc šiem priekšstatiem tikai daļa apsaru dzīvoja Indras paradīzē un pildīja viņa gribu, pavedinot svētvīrus, vientuļniekus, kuru panākumi askēze sāka ne pa jokam apdraudēt dievu labklājību, jo deva viņiem tikpat lielu varu kā dieviem. Pie tam apsaras var pēc savas gribas mainīt izskatu un pēc vajadzības pārvērsties.
Apsaras mitoloģiskajos sižetos. Te būs daži piemēri:
-Tilotama novērsa no svētvīru ceļa brāļus Sundu un Upasundu, ka rezultātā viņi sanaidojās savā starpā un nogalināja viens otru,
- Ghritači pavedināja riši Bhāradvādžu,
- Menaka un Rambhha pavedināja riši Višvamitru,
- Alambuša - riši Dadhīči u.c.
Pururavass un Urvasa. Urvasa bija apsara, un iemīlējās cilvēkā Pururavasā. Dzemdēja tam dēlu, bet pati atgriezās debesīs. Pururavass skuma dažus mēnešus, bet tad tika pārnests uz debesīm un tur palika.
Saites:
Hinduisms.
