Agni
Senindiešu agni - „uguns.”
Agni vārdi. Agni sauc dažādos vārdos. Neviens nezina viņa īsto vārdu. Iespējams to var noģist "Rigvēdas" himnu skaņurakstā. Agni tiek dēvēts par asuru, par pirmo starp angirasiem, par Mitru, Rudru, Mātarišvanu, Bhāratu, par upurētāju. Vēl viņu sauc par Mahinsu - „upura guvējs,” Dhanandžaju - „bagātību nicinātājs,” Vītahotru - „upurētāja svētītājs,” Dživalanu - „dedzējs,” Džatavedasu - „radību” jeb „piedzimšanas zinātājs,” Dhūmaketu - „ar dūmiem karogotais,” Tanunapatu - „pats sevi radījušais,” Saptdžihvu - „septiņmēlis” u.c.
Radniecība. Vecāki - Djauss un Prithivi vai Brahma, citos gadījumos minēts Kašjapas un Aditi vārds (taču daudzos gadījumos teikts, ka Agni radies pats no sevis vai kā citādi).
Brāļi – Indra, Vivašvats.
Sieva - Svaha, citkārt minēta arī kā Agni meita.
Dēls - Agniveša. Pēc kāda mīta kara dievs Skanda bija Agni un Svāhas dēls.
Dzīvnieks. Auns, kas ir Agni vāhana - jājamdzīvnieks.
Ikonogrāfija. Ikonogrāfijā Agni tēls ir variabls un visai vāji antropomorfizēts. Tādēļ pētniekiem ir grūti noskaidrot, vai rakstos tas minēts fizikālā vai dievišķā nozīmē. Gan vienā, gan otrā gadījumā parasti runā par uguns ķermeņa daļām - galvām, rokām, mēlēm, kurām piedēvē ugunīgumu, spožumu, zeltainu spīdumu. Tie paši epiteti tiek lietoti minot uguns matus, acis, bārdu, pat apģērba gabalus un citas tēla vizuālās izpausmes.
„Harivanšā,” kas ir eposa „Mahabhārata” vēlāks papildinājums, Agni aprakstīts tērpies melnās dūmu drānās. Dūmi ir viņa simbols. Viena no četrām rokām Agni tur ugunīgu šķēpu, un viņa kaujas ratos ir iejūgti rusganzeltaini zirgi. Citos gadījumos viņš attēlots jājam auna mugurā (auns ir Agni vāhana). Agni tiek godināts kā vecākais starp dieviem, tāpēc viņu mēdz attēlot veca vīra izskatā: viņam ir divas sejas, sešas acis, septiņas rokas un mēles, trīs kājas.
Vadžrajānas budismā mitoloģijā, kur viņš ir viens no astoņiem dikpālām, Agni tiek attēlot jājam sarkana āža mugurā.
Agni izcelsme. Dažādos avotos tiek minētas vairākas versijas:
- Agni bija Djausa un Prithivi dēls, dažkārt dēvēts par Abhimāni,
- Purānās Agni minēts kā Brahmas vecākais dēls, arī šeit viņš tiek saukts par Abhimāni,
- tāpat viņš tiek minēts kā viens no Kašjapa un Aditi bērniem, un tāpēc Agni tika ierindots starp āditjām,
- Agni esot radies no ūdeņiem,
- cēlies pats no sevis,
- piedzimis debesīs,
- nācis pasaulē beržot divas malkas šķilas, kas citkārt simbolizē arī dzimumaktu,
- Agni dēvē par Dakšas, Dakšinas, Ilas, Prišni, priestera, upurētāja, rītausmas staru dzemdinātu.
Raksturojums. Agni ir uguns dievs. Atnesa uguni kā dāvanu cilvēkiem no debesīm. Viņš ir autoritatīvākais citu pie zemes sfēras piederošo dievu starpā un bijis viens no pielūgtākajiem seno indiešu reliģiskajos rituālos. "Rigvēda," kas sastāv no 10 mandalām (grāmatām vai nodaļām) viņam ir veltīts visvairāk himnu (izņemot Indru, kuram "Rigvēdā" veltīts vairāk himnu nekā Agnim) - viņam veltītas aptuveni 200 himnas. "Rigvēda" un katra mandala, izņemot jaunāko (desmito) sākās ar himnu dievam Agni. Vienā no Rigvēdas himnām atrodams norādījums uz Agni kā tiešu uguns personifikāciju. Dievs dzimst, kad berzē divus koka gabalus vienu pret otru. „Tikko nācis pasaulē, bērns aprij savus vecākus.”
Agni arī mūsdienu hinduismā tiek piesaukts visdažādākajos gadījumos. Bez viņa nenotiek neviena upurēšanas ceremonija. Agni spēj iespaidot Visuma likumsakarību izpausmi pat šodien. Mūsdienu Indijā līgavainis apved savu meiteni ap uguni, pirms stājās laulībā.
Agni ir uguns, upuruguns un pavarda uguns. Viņš ir svētuguns personifikācija. Hinduistu pēc nāves sadedzina, atdot ugunij.
Viņa mitoloģiskās funkcijas ir daudzveidīgas:
· ver tumsas durvis,
· tur debesis un zemi un ir tām par sargu,
· Pārzina visus ceļus un cilvēku noslēpumus,
· uzrauga ritu (pasaules kārtību) un visas pasaules norises,
· svētī laulību (rituālā kāzu uguns),
· gādā par cilvēku labklājību,
· soda ienaidniekus,
· dāvā savu labvēlību upurētājiem un (svētdziesmu) dziedātājiem,
· pievārē tumsu.
Taču pati galvenā Agni funkcija ir starpnieka un upuru pienesējā funkcija upurēšanas rituālā - viņš ir priesteris starp dieviem, ar dūmiem uznes debesīs upurus, ko cilvēki veltī dieviem, kā arī atved dievus uz upurmielastu.
Agni mājoklis ir debesu ugunī - saule, ar ko dažreiz tiek identificēts un zibenī. Viņa mājoklis ir arī ūdenī upurugunskurā, viņš piepilda gaisu, ceļas debesīs, dzemdina abas pasaules, nāk kā gaisma, kas mīt starp cilvēkiem un cilvēkos pašos.
Vēsturiskā attīstība. Senindiešu mitoloģijā Agni ir viena no ietekmīgākajām vēdiskā perioda dievībām. Agnim (neņemot vērā Indru) ir veltīts visvairāk himnu „Rigvēdā.” Agnim ir svarīgākā nozīme senindiešu rituālistikā, kur viņš personificē svētuguni un ir galvenais starp zemes grupas dieviem. Episkajā periodā Agni saglabāja mitoloģiskās pamatfunkcijas, lai gan zaudēja savu nozīmību, kļūdams par otršķirīgu mitoloģisku personāžu. Tajā pašā laikā palielinājās Agni tēla abstrakcija un arvien vairāk viņš ieguva universāla kosmiska spēka iezīmes. Vēlākajos laikos viņš ir viens no lokapalām (debespušu sargātājiem), DA debespuses (dažos gadījumos arī Austrumu) valdnieks.
Agni tika identificēts ar Brihaspati un Brahmanaspati.
Budisma literatūrā Agni, tāpat kā citi vēdiskie dievi, kļuva par Budas sekotāju.
Mīti. Senindiešu mītos Agni tēlam ir otršķirīga loma. Viņš parasti ir otrā plāna mitoloģisks personāžs. Agni mītos darbojās kā izpalīgs citiem dieviem: viņš kalpo dieviem par sūtni, ziņnesi, starpnieku. Darbojās kopā ar Somu, Jamu, Indru, marutām un āditjām.
Eposā „Mahabhārata” (arī citos senindiešu literatūras darbos) aprakstītas vairākas mitoloģiskas situācijas, kuru norisēs ir iesaistīts arī Agni:
- Agni izārstēja Indru,
- pārvērties par sieviet (tā lika darīt Brihaspati) Agni devās meklēt Indru, kurš aiz pārbīļa bija nobēdzis (nezin kāpēc) un pildīdams tā paša Indras pavēli devas pie valdnieka Maruta,
- Bhrigu Agni nolādējis, tāpēc, ka viņš bija izpaudis dēmonam Pulomam tā sievas Pulomas vārdu,
- „Mahabhāratas” otrā grāmata „Sabha Parva” vēsta, ka Agni dāvinājis varonim Vasudevam čakras disku, sakot, ka ar to viņš varēšot sakaut savus ienaidniekus: „Kad ierocis būs izpildījis savu uzdevumu, tas vienmēr atgriezīsies pie tevis.” Kad drosmīgā Vasudevas dzīvībai draudēja briesmas, viņš nekavējoties vērsa čakru pret savu ienaidnieku: „Disks acumirklī atdalīja valdnieka galvu no tā ķermeņa un atkal atgriezās Vasudeva rokās.” Tas nebija bumerangs. Agni dāvinātais ierocis bija ugunī tīts. Vasudeva briesmīgi apdedzināja rokas, kad viņš uztvēris šo ieroci,
- eposs „Rāmajana” vēsta, ka Agni bija vasu karaspēka pavēlnieks karā ar Ravanu (Agni labu laiku kalpoja Rāvanas pilī par pavāru, līdz Rāma niknā divkaujā sakāva Rāvanu),
- Purānās minēts, ka dievietes Kāli acis un šķēps ir no Agni. Tāpat stāstīts, ka viņš pavedis riši sievas un laidis pasaulē kara dievu Skandu.
Atradumi.
Agni uguns altāri. Tādi ir atrasti visai daudz izrakumos Indas ielejā. Viens no tādiem atradumiem atklāja septiņus četrstūrainus altārus rindā no dienvidiem uz ziemeļiem. Katram no tiem klāt bija aka.
Saites:
Hinduisms.
