Artemīda
Artemis.
Medību un šķīstības dieve sengrieķu mitoloģijā.
Sinonīmi un analogi. Romieši viņu sauca par Diānu (Latoniju-?). Armēņu helēņiem - Anaīte.
Raksturojums. Medību un šķīstības dieve sengrieķu mitoloģijā. Mēness dieve Selēne, dzemdētāju aizgādne Kifeja, zintnieču aizgādne Hekate. Pēdējais tēls reizēm saplūst ar Dēmetru. Zeltmataina. Mazāzijā to pielūdza kā auglības dievi.
Radniecība. Zeva un Lētas meita.
Dvīņubrālis – Apolons.
Vēsture. Krimas tauriem bija Artemīdas-Ifigēnijas kults.
Dzīvesgājums. Piedzimusi Dēlas salā.
Viņas pavadonis bija Ūpis (Opis), Artemīda nošāva tam uzbrūkošo mednieku Orionu.
Akteons nejauši ieraudzīja peldamies Artemīdu. Sašutusī dieve metās viņu vajāt ar 50 dzinējsuņiem. Tā pārvētta jaunekli par briedi, norīdīja ar suņiem un nošāva no sava sudrabainā loka.
Ikonogrāfija. Mākslā Artemīdu parasti attēlo ar zelta loku un bultu maku uz pleca. Viņai rokā ir šķēps un reizēm virs galvas pusmēness.
Aplūkojamie objekti.
Artemīdas svētnīca Efesā. Viens no antīkajiem septiņiem pasaules brīnumiem. Uzbūvēta ap 550.g.pmē., un to nodedzināja Hērostats.
Atradumi.
Lesbas statuja. Romiešu laika marmora statuja, IV gs.pmē. statujas kopija. Stambulas Arheoloģijas muzejs.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
