Amāru literatūra
IV-XIX gs. tā rakstīta gjēzas valodā, no XIX gs. amāru valodā.
Literatūra radās IV gs. Aksūmas valstī, kur līdz ar kristietības izplatīšanos attīstījas reliģiskā literatūra, galvenokārt tulkojumi no grieķu un sīriešu valodas.
XIII-XV gs. galvenais literatūras žanrs bija vēsturiskās hronikas. Attīstījās arī jauns žanrs - hagiogrāfija (svēto dzīvesstāsti).
XVI-XIX gs. literatūras attīstību kavēja daudzie kari un feodālā sadrumstalotība.
Jaunā amāru literatūra radās XIX-XX gs. mijā, kad atdzima tradīcionālie literatūras žanri - vēstures hronikas, slavas dziesmas, svēto dzīvesstāsti, kas tika rakstīti amāru valodā.
XX gs. sākumā līdz 30.gadiem tika likti pamati jaunu literāro žanru attīstībai. Šai laikā izveidojās laicīgā dzeja - Gebre Igziabhers, proza - Afevorks Gebre Jesuss (pirmā amāru romāna autors), Hirujs Volde Selasije; dramaturģija - Tekle Havarjats.
Pēc II Pasaules kara strauji attīstījās proza. To pārstāv gan vecākās paaudzes rakstnieki Mekonnins Endalkačeu, Volde Giorgiss Vode Johanniss, Imru Haile Selasije, gan jaunie - Girmačeu Tekle Havarjats, Kebede Mikaels, Hadiss Alemajehu, Tadese Libens.
50.gados nozīmīgi panākumi gūti dramaturģijā - Mekonnins Endalkačeu, Girmačeu Tekle Havarjats, Mengistu Lemma (viņš bija arī ievērojams dzejnieks), Birhanu dinke, Abe Gubena, Cigajs Gebre Medhins.
70.gados dzejā - Aijalnehs Mulatu.
Saites.
Gjēza valoda.
Amāru valoda.
