Adriāns (1690.-1700.g.)
Адриан.
10. Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs no 1690. līdz 1700.gadam.
Dzīvesgājums. Bija pēc kārtas desmitais, kas noslēdza Krievu pareizticīgās baznīcas pirmssinodālo periodu. Viņš galvenokārt uzsvēra sekošanu baznīcas kanoniem, sargāja baznīcu no maldu mācībām un bija skeptisks pret Pētera I reformām.
Patriarhs Adriāns atbalstīja Pēteri I viņa cīņā pret ķeizarieni Sofiju. Tomēr pēcāk, kad Pēteris I sāka aktīvu reformāciju, gan Adriāns, gan arī citi pareizticīgie garīdznieki sāka aktīvi izteikt neapmierinātību ar tām - viņiem nepatika ierastās dzīves kārtības izmaiņas. Pēteris I redzēja, ka viņa centieni nerod atbalstu garīdzniecībā, sāka arī to vainot neveiksmēs. Bez tam Pēteris I labprāt ieklausījās padomos, kas nāca no Rietumiem. Tā 1698.gadā Holandes un Anglijas valdnieks Orānijas Vilhelms ieteca Pēterim I organizēt baznīcu pēc angļu parauga - t.i., valsts galva vienlaikus ir arī baznīcas galva. Galu galā Pēteris I tādu soli tomēr nespēra, taču pēc patriarha Adriāna nāves 1700.gadā viņš faktiski noliedza izvēlēt jaunu patriarhu, tā likvidējot patriarhijas institūtu. Tādā stāvoklī Krievu pareizticīgā baznīca atradās 20 gadus, kad izveidoja Garīgo kolēģiju. Tā Pēteris I turpināja realizēt iepriekšējā ķeizara politiku baznīcas jautājumā tikai viņš rīkojās ātrāk un radikālāk.
