Aviokatastrofas
Daudz aviokatastrofu noticis kopš cilvēks iespēja pacelties gaisā ar lidaparātu palīdzību.
Aviolidojumu drošība. Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka lidot Amerikas Savienotās Valstīs (ASV), Eiropā un Austrālijā ir daudz drošāk, nekā braukt ar auto. Proti, iespēja kļūt par aviokatastrofas upuri ir viena no 11 miljoniem. Savukārt, ja runā ir par automašīnas avāriju, iespēja tajā neizdzīvot ir viena no 5000.
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas 2022.gadā publicētās atskaites dati liecina, ka negadījumu skaits aviācijas industrijā 2021.gadā samazinājās par 9,8%, bet aviokatastrofās bojāgājušo skaits - par 66%. Jāpiebilst, ka vienlaikus komerciālo lidojumu skaits visā pasaulē ir palielinājies par 11%. Organizācija skaidro šo faktus ar drošības standartu ievērošanu un kopējo industrijas nostāju attiecībā uz lidojumu drošību.
Vēl viens iemesls tam, ka ceļošana ar gaisa kuģiem ir kļuvusi tik droša, ir rūpīga izmeklēšana pēc jebkuras aviokatastrofas. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai atklātu avārijas cēloņus, bet arī lai varētu mainīt regulējumu un ieviestu papildu drošības standartus.
Melnās kastes. Mūsdienās, šķiet, ir pašsaprotami, ka lidmašīnās ir tā sauktas “melnās kastes” jeb lidojumu reģistratori, lai aviokatastrofas gadījumā izmeklētāji varētu atklāt tās cēloņus, taču tās kļuva par obligātu prasību tikai 1967.gadā.
Līdz tam laikam izmeklētāji daudzos gadījumos varēja tikai minēt par lidmašīnu katastrofu iemesliem. Tagad, kad reģistratorus pēc nelaimes var atrast un iegūt no tiem datus, kas gandrīz vienmēr arī notiek, tie nodrošina izmeklētājiem iespējas, par kurām viņu priekšgājēji pirms 50 gadiem varēja tikai sapņot. Izmeklēšanā iegūtās atziņas arī sekmē izmaiņas noteikumos, kas palīdz novērst līdzīgas traģēdijas nākotnē.
“Melnā kaste” nemaz nav melna. Daudzi vēsturnieki šo izgudrojumu saista ar Austrālijas zinātnieku Deividu Vorenu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. “Melnās kastes” galvenais uzdevums un mērķis ir identificēt avārijas cēloņus un palīdzēt novērst līdzīgus negadījumus nākotnē. Pretēji nosaukumam kastes patiesībā nav melnas, bet gan koši oranžas vai sarkanas, lai tās var ātrāk pamanīt katastrofas vietā. Tas savā būtībā ir iespaidīgs inženierijas meistardarbs. “Melnās kastes” ir veidotas tā, lai izturētu spēku, kas ir 3000 reižu lielāks par gravitācijas spēku. Elektroniskie ierakstītāji atrodas biezā tērauda korpusā un ir iestrādāti cietā, vaskam līdzīgā vielā, lai izturētu kritienu no lielā augstuma.
Piemēram, augstāk minētājā “China Eastern” aviokatastrofā “Boeing 737” lidmašīna krita ar ļoti lielu ātrumu, tā laikā sadaloties vairākās daļās. “Melnā kaste” šo kritienu izturēja, un izmeklētāji varēja no tās iegūt datus par aviokatastrofas iemesliem. Laika gaitā un tehnoloģijām pilnveidojoties, arī lidojuma datu reģistratori ir kļuvuši sarežģītāki. Mūsdienās tie var ierakstīt vairāk nekā tūkstoti lidojuma parametru, kas ir saistīti ar lidojuma statusu. Tie ietver dažādas detaļas, piemēram, cik ātri lidoja, ar kādām vadības ierīcēm piloti manipulēja un kā darbojās sarežģītās lidmašīnas sistēmas? Ārkārtas situācijās piloti bieži tik ļoti koncentrējas, lai novērstu katastrofu, ka viņi burtiski nepasaka ne vārda. Ētisku apsvērumu dēļ ārkārtas dienesti gan atsakās publiskot faktiskos audio, ko ierakstījis reģistrators avarējušajās lidmašīnās pēdējās minūtes, tā vietā izvēloties publicēt tikai ierakstu rakstiskus atšifrējumus.
1945.gada 5.decembris. 5 Avenger lidmašīnu pazušana. Virs Bermūdu trijstūra.
1967.gada 30.decembrī reisā Liepāja-Rīga. Avarējot lidmašīnai An-24, gāja bojā 43, bet katastrofā izdzīvoja 6 pasažieri. Okupācijas režīma masu informācijas līdzekļi par to neziņoja, taču tā bija un joprojām vēl ir lielākā aviokatastrofa Latvijas vēsturē.
1977.gada 27.martā Tenerifē (Kanāriju salas) biezā miglā uz skrejceļa saskrējās divas Boeing 747 lidmašīnas. Šajā incidentā gāja bojā 583 cilvēki un to uzskata par lielāko katastrofu civilo lidojumu vēsturē, neskaitot arābu organizēto uzlidojumu Dvīņu torņiem ASV.
1983.gada 1.septembrī Aukstā kara laikā, balstoties uz aizdomām par spiegošanu, PSRS notrieca Dienvidkorejas pasažieru aviolaineri Boeing 747. Bojā gāja 269 cilvēki. Melnās kastes analīze lika domāt, ka tas bija nomaldījies pasažieru reiss.
1984.gada 11.oktobra rītausmā notiek lielākā civilā aviokatastrofa Krievijas vēsturē. Lidmašīna Tu-154 Omskas lidlaukā saskrējās ar trim lidostas auto. Izdzīvoja tikai viens no 170 lidmašīnas pasažieriem, bet kopējais upuru skaits – 178.
1988.gada 3.jūlijā Irānas-Irākas kara laikā ASV karakuģis Vincennes notrieca Irānas pasažieru lidmašīnu Airbus A300, to kļūdaini noturot par iznīcinātāju F-14. 290 bojā gājušo piederīgajiem ASV izmaksāja 61,8 miljonu dolāru lielu kompensāciju.
1995.gada 7.jūnijā Lielvārdē, izpildot paraugdemonstrējumus par godu Latvijas kara aviācijas 76.gadadienai, avarēja lidmašīna L-410. trikiem nepiemērotā transportlidmašīna ietriecās zemē vien 100 m no skatītājiem. Bojā gāja abi tās piloti.
2001.gada 4.oktobrī 11 km augstumā virs Melnās jūras Ukrainas armijas raķete S-200 notrieca pasažieru aviolaineri Tu-154, kas devās reisā Telaviva-Novosibirska. Gāja bojā visi 78 cilvēki uz lidmašīnas klāja. Ukraina nav uzņēmusies atbildību par notikušo.
2003.gadā partrauca izmantot Concorde lidmašīnas.
2009.gada 16.janvārī Airbus A320 pilotam pēc sadursmes ar putnu baru izdevās nolaisties Hudzonas upē pie Ņujorkas. Izglābās 155 cilvēku dzīvības. Tomēr daļa pasažieru no nāca slimnīca, jo ūdens temperatūra bija tikai -6 grādi.
2010.gada 10.aprīlī Krievijā avarēja Tu-154, ar ko uz piemiņas brīdi Katiņā lidoja Polijas militārā un sabiedriskā elite, arī prezidents Lehs Kačinskis. Avārijā neizdzīvoja neviens, bet piecas dienas pēc avārijas tika noslepkavots vienīgais aculiecinieks.
2011.gada 7.septembrī Jaroslavļā avarēja lidmašīna Jak-42 ar KHL kluba Jaroslavļas Lokomotiv komandu un personālu uz borta. No 45 cilvēkiem izdzīvoja tikai viens. Šai katastrofā gāja bojā arī latviešu hokejists Kārlis Skrastiņš.
2014.gada 17.jūlijā virs Doņeckas apgabala okupētās daļas krievu armijas speciālisti ar PGA iekārtu BUK kļūdas dēļ (vēlējās notriek ukraiņu kara trasnsporta lidmašņu) 18:21 notrieca Malaysia Airlines lidmašīnu ar 295 cilvēkiem uz klāja, kas visi gāja bojā. Pēc tam, kad krievi saprata savu kļūdu, tie centās to visādi slēpt un izmeloties. Taču tīmeklī jau bija ievietoti videorullīši, kur paši notriecēji jau lielījās ar paveikto.
2020.gadā Ričarda Brensona dibinātās Virgin biznesa impērijas kosmosa tūrisma atzars Virgin Galactic paziņojis, ka kopā ar dzinēju ražotāju Rolls-Royce strādās pie tādas pasažieru lidmašīnas izveides, kuras ātrums trīs reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Tā būs atgriešanās pie virsskaņas lidmašīnām, kas tikušas pamestas līdz ar Concorde lidmašīnām 2003.gadā.
Par virsskaņas pasažieru lidmašīnas Overture prototipa modeļa izmēģināšanas plāniem 2021.gadā paziņojis arī Denverā bāzētais uzņēmums Boom Supersonics. Pašu lidmašīnu uzņēmumam ir plāns izmēģināt 2025.gadā.
2022.gada martā avarēja aviokompānijas “China Eastern” Boeing 737-800 lidmašīnas ar reisa numuru 5735 aviokatastrofa. Pateicoties “melnajai kastei” atklājas baisā patiesība. Lidmašīnā atradās 123 pasažieri un 9 apkalpes locekļi ietriecās kalna nogāzē. Tajā gāja bojā visi 132 cilvēki, kas atradās uz lidmašīnas klāja. Tā, skatoties pēc upuru skaita, ir traģiskākā aviokatastrofa Ķīnas aviācijas vēsturē pēdējās desmitgadēs.
Pēc katastrofas izmeklētājiem izdevās atrast vienu no “melnajām kastēm,” kas bija nopietni bojāta. Iegūtā informācija liecina, ka avārijas cēlonis nebija traģiska sagadīšanās, bet apzināta pilotu rīcība, kas novirzīja lidmašīnu un tās pasažierus nāvei. Viņiem izdevās iegūt arī lidmašīnas lidojuma datu ierakstītāja un kabīnes balss ierakstītāja datus, ko nosūtīja ASV Nacionālajai transporta drošības padomei Vašingtonā, kur tiem veica rūpīgu analīzi. Izmeklēšanā iesaistītās amerikāņu amatpersonas izteica pieņēmumu, ka, iespējams, bija arī kāds, kurš varētu būt ielauzies pilotu kabīnē, lai piespiestu pilotus izraisīt avāriju.
Saites.
Aviācija un aviatori.
