Ami
Japānas un Rjukju salu pirmiedzīvotāji?
Ama tautiņa (Japānas) uzskata, ka viņi ir tiešie pēcteči tiem lemūriešiem, kas ieradušies Japānas salās no austreņiem un godājuši Sauli. Ama uzskata, ka to valsts Nirai-Kanai nogrimusi okeānā austrumos no Japānas lielu plūdu rezultātā.
Katru gadu piemiņā par šo baiso un seno notikumu ama rīko ceremoniju austrumu piekrastē aprīļa sākumā vai oktobra sākumā. Saullēktā ceremonijas dalībnieki ierodas pludmalē un, pavēršot sejas pret Sauli, lūdz par noslīkušo dvēselēm. Pēc tam seko attīrīšanās ar jūras ūdeni. Ceremonijas vadītājs līdz kaklam iebrien jūrā ar nelielu koka zariņu rokā. Pēc kāda laika viņš pavēršas pret krastu un brien ārā. Krastā esošie viņu sveic ar skaļu bungu dārdoņu un sajūsmas pilnu dziedāšanu – it kā tam būtu nācies pārdzīvot baismīgo katastrofu. Koka zars tā rokā simbolizē Lemūriju kā Dzīvības koku.
Saskaņā ar vietējo nostāstu kāds Nirai-Kanai izkāpis Rjukju salās dikti sen apakaļ, pēc tam, kad tā dzimtene (Mu/Lemūrija?) pazuda okeāna viļņos briesmīgā katastrofā. Viņš iemācījis vietējos iezemiešus audzēt "ilgdzīvošanas augu" (Čo-mej-husa), kā arī uzcēlis salās pirmās akmens būves. Nosaukums Nirai-Kanai amu valodā nozīmē arī „dzimtene, kas atrodas ļoti tālu jūrā.”
