Abdarahmāns III (912.-961.g.)
Omeijādu dinastijas Kordovas kalifs no 912. līdz 961.gadam.
Radniecība. Dēls – Hakams II, nākamais kalifs.
Dzīvesgājums. Kordovas emirāta nozīmīgākais valdnieks, kas nstiprināja valsti un Omeijādu dinastijas varu. Pieņēma titulu „Allaha vārdā uzvarošais” (al-Nasir li-dini llah).
Dzimis 891.gadā.
912.-929.gadam Kordovas emīrs.
929.-961.gadam Kordovas kalifs.
Viņa laikā Kordovas emirāts cieta no tirdzniecības ceļu saraušanas Ziemeļāfrikā fatimīdu uznāciena rezultātā. Pašā emirātā pastiprinājās nesaskaņas starp musulmaņiem un kristiešiem.
Sekmīgi stājās pretim ziemeļu kristiešu valstiņu uzbrukumam. 920.gadā Abdarrahmāns III sakāva apvienotos Astūrijas Leona un Pamplonas-Navarras kristiešu karaļvalstu spēkus pie Valdehunkeras. Karaspēka vadoņi tika uzsēdināti uz mietiem Kordovā. Gūstekņus pārdeva verdzībā.
Vienlaikus viņam nākas karot arī pret fatimīdiem Magribā, kurus tam izdevās apturēt, lai gan 921.gadā tie ieņēma Fesu.
929.gadā viņš sevi Kordovā pasludināja par kalifu, tādējādi saraujot formālo atkarību no centrālā Bagdādes kalifāta. Šis viņa solis kalpo par brīdinājumu drīzāk fatimīdiem, nevis abasīdiem, kas sen jau nevarēja ietekmēt norises Pireneju pussalā.
Nodibināja diplomātiskās attiecības ar Bizantiju un Svētās Romas impērju.
Izveidoja gvardi no eiropiešu vergiem, uzbūvēja spēcīgu floti Vidusjūrā.
Veicināja celtniecību.
930.gadā kalifāts bija pieņēmies turībā no tirdzniecības ar Kostantinopoli un citiem grieķu-kristiešu tirdzniecības centriem. Ap šo laiku notika arī grieķu seno rakstu ienākšana Eiropā ar arābu starpniecību. Kordova kļuva par tā laika izglītības un zinātnes centru.
Kristieši kalifam reabilitējās 939.gadā, sakaujot to kaujā pie Simanksas, pie tam tā, ka kalifs pazaudēja personīgo korāna eksemplāru un tamdēļ deva zvērestu vairs nekarot.
