Aliens

Zvaigžņu bērns, Meksika

XX gs. 30.gados vienkārši Marija atrada pamestā Ziemeļmeksikas šahtā pavisam neparastu galvaskausu un saglabāja to. Nu jau turpat 100 gadus šis galvaskauss uzdod mums patlaban neatbildamas mīklas. Lūk, kā tas bija!

Hominīda uziešana. 1930.gadā kāda amerikāņu gimene sataisījās ciemos pie saviem meksikāņu radiniekiem, kas dzīvoja Čivavas pavalstī. Tie savukārt bija izplānojuši atpūtu brīva dabā 160 km no Čivavas prom esošaja Vara kanjonā (Barranco del Cobre), kas pēc būtības ir tā paša ASV Arizonas Lielā kanjona daļa. 15 gadu veca meitene Marija izmantoja iespēju, lai izložņātu interesanto apvidu, lai gan vietējie bija brīdinājuši nelīst daudzajās alās un pamestajās šahtās, jo tur mītot ļaunie gari.
Vienā no pastaigām Marija kāda vecā tuneļa veida šahtā uzgāja uz muguras gulošu sievietes skeletu. Tam līdzās bija neliels pauguriņš, no kura āra rēgojās maza sažuvusi rociņa - tā bija satvērusi sievietes skeleta apakšdelmu. Marija atraka šo pauguru un tajā uzgāja bēŗna atliekas, pie kam bērna galvaskauss bija gaužām dīvains. Ieinteresēta, viņa sakrāva abu gindeņu kaulus pītajā ogu grozā un aiznesa uz radinieku māju, kur viņa viesojās. Tur viņa paslēpa grozu tālākajā dārza stūrī.
Pēc divam dienām uznāca briesmīgs negaiss, plūdu ūdeņi apgāza grozu ar kauliem un aizskaloja tos. Lielāko daļu tā arī neizdevās atrast. Par laimi bija palikuši abi galvaskausi - arī dīvainais.

Galvaskauss ASV. Savu Meksikas "suvenīru" Marija paņēma līdzi uz savām mājām ASV - Elpasas pilsētu Teksasas pavalstī. Marija šo galvaskausu uzskatīja par parastu cilvēka kroplību, noslēpumu glabāja visu mūžu, bet 90.gados, kad palika pavisam veca, iedevusi tos glabāšanā savam draugam un lika tam nosolīties, ka šo relikviju glabās rūpīgi.
Draugs "glabāja rūpīgi" - nolika to kāda garāžas plauktā un 5 gadus par to nelikās ne zinis.

Jangu gimenes iesaistīšanās. Galu galā Marijas draugs par neparasto mantu pastāstīja kadai Jangu gimenei - Rejam un Melānijai (Ray & Melanie Young), kas bija biologi un arī interesējas par dažādām neparastām lietām. Aplūkojot abus galvaskausus Rejs Jangs bija stipri izbrīnīts: "Lūk, šis galvaskauss pieder cilvēkam. Bet šis... Tas ir ļoti dīvains un var piederēt arī citplanētietim." Melānija bija strādājusi slimnīcā par medmāsu, fizioterapeiti - arī viņa apšaubīja, ka šis galvaskauss ir vienkārša cilvēciska kroplība. Jangi nolēma versties pie kompetentākiem pētniekiem.

Bērna galvaskausa uzbūves dīvainības.
Histoloģija. Neparasts kaulaudu blīvums galvaskausā. To biezums ir 2-3 reizes mazāks ka parastam cilvēkam, taču tie viena alga ir izturīgāki. Tiek rakstīts, ka to struktūra vairāk līdzinoties zobu emaljai. Mikroskopā esot redzams, ka šķiedras tajos savītas kā armatūra cementā, kas cilvēku galvaskausā tā nav. Pašu tādu šķiedru esamība jau ir dīvaina.
Iespējama "Zvaigžņu bērna" šķiedru fenomena saistība ar tā saucamo Morgellona slimību, kurā tādas šķiedru struktūras sastopamas pacienta mīkstajos audos. Šīs šķiedras sastāv no augstas blīvuma pakāpes polietilēna, un, iespējams, nokļūst organismā ar pārtikas piedevām.Tāda slimība pirmo reizi esot aprakstīta jau XVII gs. Morgellona slimniekiem gan kauli un locītavas ir degeneratīvas, "Zvaigžņu bērnam" no tā nav ne vēsts.
"Zvaigžņu bērna" šķiedras ir necaurspīdīgas un grūti pamanāmas. Tas varot saskatīt tikai elektroniska skenēšanas mikroskopā.
Anatomiski. Galvaskauss bija neparasti plats, ar plakanu pakausi un maziem acu dobumiem.
Smadzeņu pieres daivu anomāla uzbūve – tās bija veselas 3, nevis 2.
Pieres kaulā (os frontalis) nav sīnusu (pieres kaula gaisu saturošu dobumu)
Galvaskausam nebija avotiņa, kas, principā, padara gandrīz neiespējamas tāda bērna normālas dzemdības.
Zobārsts bērna vecumu pēc zobiem noteica kā 4,5-5 gadu vecu.
Liels smadzeņu apjoms – 1600 cm³ (tas ir par 200 cm³ lielāks nekā parasti pieaugušam cilvēkam). Interesanti vēl, ka tieši par šādu skaitlisku smadzeņu apjomu lielākas ir katra nākamā cilvēka evolūcijas tipa smadzenes.

Iesaistās Loids Pajs. 1999.gada februārī Rejs Jangs piezvanīja rakstniekam Loidam Pajam (tolaik populārs grāmatas "Visas jūsu zināšanas ir nepareizas. Pirmā grāmata: cilvēka izcelsme" autors) un paziņoja, ka vēlas parādīt ko neparastu. Norunātajā laikā Jangu pāris ieradās pie rakstnieka ar abiem galvaskausiem kartona kārbā. Pajs: "Galvaskauss bija neliels, dīvainas formas, ar neparastiem acu dobumiem. Es to turēju rokās, skatījos acu dobumos un jutu, ka saskaros ar kaut ko svešu." Pajs par atliekām ieinteresējās, Jangi tās viņam uzdāvinaja, lai publicists iesāktu plašākus pētījumus, iesaistot anatomus, paleontologus un antropologus.

Nopietna izpēte sākas. Tieši Pajam arī pieder bērna nosaukuma ieviešanas gods - tas tika nosaukts par "Zvaigžņu bērnu" (Starchild).

Žvaigžņu bērnam piedēvetās medicīniskās anomālijas.
Brahiocefālija - neproporcionāli veidots galvaskauss.
Hidrocefālija jeb ūdensgalva - anomāls muguras smadzeņu šķidruma daudzums uzkrājas galvaskausā un rezultāta palielinās intrakraniālais spiediens. Galvaskauss veidojas neparastas formas. Hidrocefālijas gadījumā tiešām kauli parasti ir plānāki un vājāki, taču šim bērnam kauli ir pavisam stipri. 2004.gadā Dr.Teda Robinsona vadībā veiktie pētījumi pārliecinoši pierādīja, ka tā nav hidocefālija.
Kruzona sindroms - tā ir iedzimta slimība. Tā izsauc bērniem priekšlaicīgu galvaskausa šuvju saplūšanu, nepagūst attīstīties sejas vidusdaļa un acu dobumi.
Anoftalmija - šīs patoloģijas gadījumā ir neparasti mazi acu dobuļi.

Vecuma datēšana. Pēc L.Paja iniciatīvas projekta Starchild ietvaros abi galvaskausi tika datēti ar radioaktīvā oglekļa metodi. Sievietes galvaskausu datēja Kalifornijas universitātē Riversaidā 1999.gadā, bet paša "zvaigžņu bērna" galvaskausu - 2004.gadā Maiami. Abas pārbaudes kā ticamu norādīja 900 gadu senu pagātni ar kļūdu 40 gadu robežās.

Ģenētiskie pētījumi. Šajos pētījumos tika noskaidrots, ka abi apmēram 900 gadu vecie galvaskausi pieder mātei un tās bērnam. To pierādīja ģenētiķi, kam 2003.gadā izdevās izdalīt radniecību pierādošo mitohondriālo DNS (glabā informāciju par māti). "Zvaigžņu bērna" māte ir bijusi pavisam normāla indiāniete.
Tikmēr cita informācija vēsta, ka Vankūveras BOLD laboratorijā Kanādā noteikts - sieviete un bērns nav bijuši pat radinieki.
Tomēr kodola DNS (glabā informāciju gan par māti, gan par tēvu) tolaik vēl iegūt neizdevās. Tādejādi atklāts palika jautājums par Zvaigžņu bērna tēvu – varbūt tas patiesi bijis citplanētietis, līdzīgi Tutanhamona tēvam Ehnatonam? Interesanti, ka pats L.Pajs bija tēva-citplanētieša hipotēzes piekritējs, taču pierādījumu tam nebija.
Viss mainījās 2010.gadā, kad jaunās ģenētiskās tehnoloģijas DNS no kodola spēja iegūt. No Zvaigžņu bērna ņemtais DNS materiāls tika salīdzināts ar ASV Valsts veselības institūta (National Institute of Health, NIH) datiem. Šī datu bāze ir brīvi pieejama, un ataino ļoti plaša spektra organismu – augu, vīrusu, baktēriju, vēžveidīgo, zivju un zīdītāju (tai skaitā primātu) ģenētiskos pētījumus.
Un tā, „Zvaigžņu bērna” DNS fragmenti tika salīdzināti ar daudzu citu Zemes organismu genomiem šai datu bāzē, kuru nukleotīdu secība bija zināma.
Viens tāds salīdzinājums redzams uz apakšējās tabulas (diemžēl Mazais Zaļais nespēja sadabūt redzamāku attēlu!) – zilā līnija tabulas apakšā.
Šajā tabulā 265 komplementārie nukleīnskābju bāzu pāri (iegūti no Zvaigžņu bērna audiem) sakrita ar cilvēka pirmās hromosomas gēniem. Tas pierādīja, ka kodola DNS paraugs vismaz daļēji noteikti ir „cilvēcisks.”
Nākošo 342 komplementāro pāru salīdzinājums nekādu līdzību ar cilvēka DNS vairs neparādīja. Vēl vairāk – patreizīt nav nekādu sakritību arī ar citu NIH bāzē esošo genomu paraugiem.
Izmeklējumu rezultāti tika vairākkārt pārbaudīti. Arī divu citu Zvaigžņu bērna ņemto kodola DNS paraugu analīze neuzrādīja sakritību ar kādu datu bāzes genomu.
Neskatoties uz to, skeptiķi joprojām apgalvo, ka kaut kur zinātnieki pieļāvuši kļūdu.
Tuvākajā laikā zinātnieki sola jaunu pārbaužu sēriju, tā, ka lai skeptiķi saturās! Mazie Zaļie nāk! Esot pat tā, ka pētījumos iesaistīto ģenētiķu vārdi netiek paziņoti atklātībā, jo viņi paši to nevēlas, kamēr rezultāti nav pilnīgi skaidri.

Meksikas zvaigžņu bērna anatomiskās īpatnības (apmēram 25):
      -  smadzeņu tilpums - ap 1600 kubcm;
      -  acu orbītas - seklas. Neiroķirurgi apgalvo, ka tādas acis nevarētu būt kustīgas. Tādā gadījumā šādām acīm jābūt visu laiku atvērtām un tajās ir tikai zīlītes. Tātad acīm būtu jābūt lielām un melnām;
      -  vispār nav uzacu loku izvirzījumu;
      -  nav virsdeguna bedrītes.

Strīds turpinās! Radījuma galvas īpatnības izraisīja, un līdz pat šai dienai turpinās, strīdus starp tradicionālajiem zinātniekiem un ufologiem. Zinātnieki uzskata radījumu par hidrocefālu (ar „ūdensgalvu”), bet ufologi saskata tajā citplanētieti.
Laikam jau pēdējais vārds šai strīdā piederēs ģenētiķiem. 

Saites.
Peru Zvaigžņu bērns.
Atnācēju mirstīgās atliekas.