Aliens

Zemūdens NLO

NLO, kas pārvietojas Zemes hidrosfērā.

Ir pierasts, ka ar NLO saprot lidojošus objektus. Taču daudzkārtēji novērojumi liecina, ka tie tikpat brīvi spēj ienirt, iznirt, ātri pārvietoties zem ūdens, gulēt uz grunts un pat uzbrukt cilvēku kuģniecības aparātiem. 2/3 no planētas virsmas klāj ūdeņi, un tā ir pasaule, kas vēl joprojām ir maz izpētīta. Jau simtiem gadu jūrnieki stāsta par noslēpumainiem objektiem, kurus tie redzējuši ienisrstam un iznirstam jūras plašumos. Tāpat stāsta arī par gaismas apļiem zem ūdens. Tie pavada kuģus un griežas kā vējdzirnavu spārni. Jūrnieki tos iesaukuši par "Velna ratiem."
Šai esejā centīsimies apkopot šādas liecības. Bez tam daudzas noslēpumainas kuģu katastrofas arī varētu būt Svešo roku darbs. Īpaši kāri viņi esot uz kuģiem, kas piekrauti ar metālu. Vēl citas interesantas parādības pasaules ūdeņos ir gaismas parādības ūdeņos, kuru avoti atrodas dziļi ūdenī un arī Svešo zemūdens bāzes, dažas no kurām ir ieraudzījusi arī cilvēka acs. Par to visu kādos citos rakstos, jo materiāls ir pārlieku plašs.

A.Sandersona grāmatā "Neredzamie rezidenti" minēti vairāk kā 30 piemēri, kad NLO niruši ūdenī. Te minēti 12 gadījumi no 1956.-1967.gadiem, kad kuģu apkalpes un piekrastu iedzīvotāji novērojusi NLO izlidošanu no ūdens. Fiksēti arī aculiecinieku vēstījumi, kā NLO ūdenī ieniruši un tūdaļ pat izniruši no tā. Te minēti vairāk kā 20 gadījumi, kad NLO ieniruši ezeros vai upēs un 5 gadījumi, kad NLO izliojuši no saldūdens ūdenskrātuvēm.

Zināmi gadījumi, kad NLO pirms ieniršanas ūdenī ar staru iezīmē ieniršanas vietu. Reizēm NLO pirms ieniršanas kādu laiku brauc pa ūdens virsmu.

NLO nirst un iznirst ne tikai no jūrām un okeāniem, bet arī no iekšzemes ūdenstilpnēm.

Žurnālā "Morskoj sborņik" Nr.7., 1973.gadā ziņo, ka daudzi jūrasbraucēji novērojuši zem ūdens lielus gaismas apļus, kas apdzina kuģus, vai arī attālinājās no tiem ar ātrumiem, kas stipri pārsnieguši pašu kuģu ātrumus.

Reizēm novērots, ka NLO zem ūdens spēj kustēties gluži neticamā un neiespējamā ātrumā - 280 km/st. (1963.g., pie Puertorikas), 370 km/st. (1964.g., uz dienvidiem no Floridas). Skaidrs, ka tās nevarēja būt zemūdenes, kuru ātrums tad sasniedza tikai 45 mezglus (70 km/st.), maksimālais ieniršanas dziļums - 500 m. Mūsdienu batiskafa ieniršana 6000 m dziļumā aizņem 3 stundas.
Objekti nevarēja būt arī vaļi, kuru peldēšanas ātrums, piemēram, zobenvaļiem īslaicīgi var sasniegt 55 km/st. Lielākais ieniršanas dziļums ir zināms kašalotiem - 1200 m.
Raksturīgi arī, ka NLO zemūdens kustībā aiz tiem netika novērota burbuļojoša vai putojoša "sliede" (tāpat kā NLO kustībā gaisā!).

Gadījumi. "Endrjū Blokhama dienasgrāmatā" (publicēta 1824.g.) aprakstīts neparasts novērojums, kad tā paša 1824.gada 12.augustā Blokhama kuģis devies pa Atlantijas ūdeņiem. Kuģa vakts matroži pamanījuši kā no ūdens apmēram 7 grādu slīpumā izniris milzīgs apaļš objekts, izstarodams spēcīgu gaismu, pacēlies augšup un pazudis mākoņos. Drīzumā pēc pirmā parādījies vēl otrs tāds pats objekts un arī aizlidojis tādā pat veidā.
1845.gadā brigantīna "Victoria" atradās Indijas okeānā 1300 km no Mazāzijas. Tās apkalpe novēroja kā pusjūdzes attālumā no kuģa 10 minūšu laikā no ūdens izlidoja 3 mirdzoši objekti un pazuda debesīs. Izmēros tie bija 5 reizes lielāki par Mēnesi un izskatījās, ka ir savstarpēji saistīti ar gaismas stariem.
Par NLO pārvietošanos pa Zemes hidrosfēru rakstiski ziņoja ufoloģijas pamatlicējs Č.Forts savā "Nolādēto grāmatā."
1884.gadā kaut kāds apaļš objekts pārlidoja angļu kuģi "Innervish" un ar lielu troksni ienira ūdenī tam blakus. Ieniršanas radītais vilnis gandrīz vai kuģi apgāza. /Avots - Č.H.Forts, "Nolādēto grāmata"/
1887.gadā divi lieli NLO parādījās virs holandiešu kuģa "Ginni Ei." Viens no tiem bija spīdošs, otrs - tumšs. Tad viņi ar grāvieniem un šļakatām ienira ūdenī. /Avots - Č.H.Forts, "Nolādēto grāmata"/
1887.gadā pie Reisa raga angļu kuģa "Sibirien" apkalpe novēroja lielu spīdošu disku, kas parādījās no ūdens un lēni pacēlās 16 m augstumā. Kādu laiku tas kustējās pret vēju, tad apstājās, aši pacēlās debesīs un nozuda skatienam. Viss notikums turpinājās 5 minūtes.
1906.gadā 600 jūdzes no Reisa raga Ziemeļatlantijā tvaikoņa "Svētais Andrejs" komanda novēroja kā apmēram 5 jūdžu attālumā ūdenī ienira 3 NLO. Drīzi pēc tam vēl viens NLO šķīvja formā un 3-5 m diametrā nolidoja pa zigzaga trajektoriju un ienira ūdenī 1 jūdzes attālumā no tvaikoņa. /Avots - Č.H.Forts, "Nolādēto grāmata"/
1928.gadā Karēlijā, Valdezerā, vietējie zemnieki redzējuši kā milzīgs cilindra formas objekts, no kura astes izvirdušas sarkanas liesmas, iegāzies ezerā. Zvejnieki stāsta, ka vēl tagad traucējot zvejot šis dīvainais nogrimušais ķermenis. Vēl viņi stāsta arī, ka ezerā redzējuši metru garas būtnes ar tievām rociņām, kas nokarājās līdz zemei, un kuru plaukstām bija 4 gari pirksti. Ieraudzījušas cilvēkus...

1945.gada vasarā amerikāņu militārā transportkuģa "Delarof" Klusā okeāna ZA daļā novēroja kā "nezināms apaļš objekts 45-70 m diametrā iznira no ūdens," divas reizes aplidoja kuģi un pēc pāris minūtēm aizlidoja dienvidu virzienā.

1947.gada 26.februāra mistiskajā kaujā ar Bērda flotili pie Karalienes Modas zemes, tās zibenīgi pazudušas zem ūdens. Zemes krastiem uzbrūkošie šķīvīši esot niruši ārā no ūdens. Notikums, visdrīzāk, izdomāts.

1950.gadā NLO ieniris ūdenī pie Inčhonas salas (Dienvidkoreja).

1951.gadā padomju zemūdene uzgājusi PSRS teritoriālajos ūdeņos milzīgu zemūdens objektu, kas lēni pārvietojās apmēram 2 km dziļumā. Tas nekā neesot reaģējis uz pieprasījumu atbildēt (kā gan to var izdarīt, ja radioviļņi ūdenī neizplatās?) un pārtraukt kustību pa PSRS ūdeņiem, tas nesteidzīgi turpināja savu gaitu. netālu esošajam robežapsardzības kuģim tika pavēlēts atbilstošajā kvadrātā nomest dziļumbumbas. Nodunēja vairāki zemūdens sprādzieni, bet objekts nekādi nelikās traucēts, tāpat arī turpināja pārvietoties. Tomēr pēc kāda brīža tas strauji sāka pacelties. Apmēram 50 m dziļumā tas pārtrauca pacelšanos un lielā ātrumā devās atklātā jūrā, kur pēc pāris mirkļiem izzuda no zemūdenes mēraparātu "redzes lauka."

1953.gadā novērota NLO izlidošana no Vidusjūras.

1955.gads.
1955.gadā NLO ieniris ūdenī pie Meksikas līcī.
1955.gadā novērota NLO izlidošana no ūdeņiem Kalifornijas piekrastē.

1956.gads.
1956.gadā NLO ieniris ūdenī pie Kalifornijas krastiem.
1956.-1957.gados novērota NLO izlidošana no ūdeņiem Anglijas piekrastē.

1958.gada martā Baltijas jūras piekrastē pie Kolobžegas pilsētas (Polija) karavīri novēroja kā saviļņojās jūra un no ūdens parādījies trijstūra formas NLO ar 4 m garu malu. Tas pariņķoja virs kazarmām un nozuda skatienam.

1959.gada 15.novembrī Guamas tuvumā NLO zem ūdens novēroja slavenais franču okeanologs Ž.Pikārs. Par to viņš veica ierakstu sava batiskafa borta žurnālā: "10.57. Dziļums 700 asis (sažeņei ??? -krievu val.). pamanīts apaļš priekšmets diska formā ar daudzskaitlīgiem spīdošiem punktiem." /Avots - Ž.Pikārs, R.Ditcs, "Dziļums septiņas jūdzes," 1963.g./

1960.gads.
1960.gada februārī Karību jūrā amerikāņu JKF hidrolokatori uzgāja zemūdens objektu, kas kustējās neticami lielā ātrumā. Šis fakts amerikāņu flotilē izsauca apjukumu. /Avots - Sanderson I., Invisible Residents, New York, 1973.g./
1960.gada septembrī noslēpumaini zemūdens objekti tika pamanīti ASV Atlantijas un Klusā okeāna piekrastēs, Filipīnu tuvumā un Arktikā, bet oktobrī-novembrī - pie Havaju salām un pie Ugunszemes. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976.g./

1961.gadā kāds zemūdens objekts, kas kustējās neticami lielā ātrumā jūras dzelmē, traucēja austrāliešu un jaunzēlandiešu JKS manevriem netālu no Sidnejas. /Avots - Sanderson I., Invisible Residents, New York, 1973.g./

1962.gads.
1962.gada augustā smagās mašīnas vadītājs, kas brauca pa šoseju gar Atlantijas okeānu (Argentīnas piekraste) pie Sentmetjūsas līča, ieraudzīja neparastu spīdošu objektu, kas vairākkārt gan nira ūdenī, gan iznira no tā.
Argentīniešu žurnālos aprakstīts kā 1962.gadā 3 rotējoši NLO ieniruši Sentdžordžas līča ūdeņos, tad uzpeldējuši un vairākas minūtes peldējuši. Pēc tam pacēlušies gaisā un nozuduši skatienam.

1963.gads.
1963.gadā slavenais okeānu pētnieks Pikārs šai gadā izdotajā grāmatā "Dziļums 700 m" apraksta zem ūdens sastapto milzu diskveida ķermeni, no kura spīdēja daudzi gaismas logi.
1963.gadā Atlantijas ieplakā pie Puertorikas amerikāņu meklēšanas grupas aviācijas bāzes kuģa "Uosp"(Vosp?) vadībā, kuģu hidroakustiķi uzgāja dīvainu objektu, kas pārvietojās ar ātrumu 150 mezglu (280 km/st.). Šis objekts nepārtraukti pavadīja amerikāņu flotili 4 diennaktis, tikai dažu minūšu laikā vien veicot vertikālus zigzaga trajektorijas manevrus no okeāna virsmas līdz 6000 m dziļumam. /Avots - Sanderson A., "Aborigeni morskih glubin," "Tehnika - molodoži," 1972.g., Nr.9/

1964.gads.
1964.g., Klusais okeāns. ASV JKS zemūdene sev blakus pamanīja visai līdzīgu objektu. Uzskatot, ka ir darīšana ar krievu zemūdeni, amerikāņi pieņēma lēmumu robežpārkāpēju aizturēt. Nav zināms kādu iemeslu dēļ, taču notika sadursme un spēcīgs sprādziens. No pavadošā kuģa lejā tika nosūtīts aparāts, ar kura palīdzīb virs ūdens nogādāja savāda metāla kuģa apšuvuma daļu.
Tad pēkšņi sākās kas neticams. Līdzko glābšanas operācija jau bija izvērsta, akustiķi sāka ziņot, ka katastrofas rajonā parādījušies 15 nezināmi zemūdens objekti. Katrs no tiem ir ne mazāk kā 200 m garš. Nezināmie objekti pilnībā nobloķēja visu negadījuma rajonu. Kad pēc vairākām stundām tie pazuda, katastrofas vietā vairs neatrada neko. Tai skaitā nebija ne vēsts arī no amerikāņu zemūdenes.
Tomēr bija palicis pirmais paceltais metāla gabals. Zinātnieki noskaidroja, ka tāds mūsdienu cilvēcei nav pazīstams, jo Zemes apstākļos tehnoloģiski tādu neesot iespējams iegūt.
Pēc informācijas noplūdes par šo gadījumu, amerikāņu militāristi nekādu oficiālu komentāru par to nav sniegši. Līdz ar to paliek atklāts jautājums, vai tāds vispār ir bijis? Ir izvirzīta arī versija, ka amerikāņi vienkārši aizmalē acis un slēpj īstos katastrofas cēloņus. Viss jau būtu labi, tikai paliek jautājums – kam tad pieder tie 15 zemūdens objekti, kurus akustiskajos ekrānos novēroja ne viens vien desmits jūrnieku?
1964.gadā militāro manevru laikā uz dienvidiem no Floridas dažu mīnukuģu mērinstrumenti piefiksēja neparastu zemūdens objektu, kas 90 m dziļumā kustējās ar 200 mezglu (370 km/st.) ātrumu. /Avots - Šuman L., NLO - problema raznoglasij, Miesiecznik literacki, 1977.g. Nr.2, Polija/

1965.gads.
1965.gada janvārī kādā no Jaunzēlandes līčiem no lidmašīnas DS-3 tika pamanīts 30 m garš metālisks objekts 15 m diametrā. Tas atradās nekustīgi 10 m dziļumā un nelīdzinājās zemūdenei. Bez tam JKS pavēlniecība paziņoja, ka tādā seklumā šai grūti pieejamajā līcī zemūdene nevarētu iekļūt. /Avots - Sanderson I., Invisible Residents, New York, 1973.g./
1965.gada jūlijā norvēģu kuģa "Javesta" apkalpe, kas atradās starp Venecuēlu un Azoru salām, novēroja kā no ūdens iznira iegarens objekts un aizlidoja dienvidu virzienā. NLO kustējās ar milzīgu ātrumu un veica negaidītus un asus pagriezienus. Aiz tā lidoja vairākas lodes no kurām iegarenā objekta virzienā stiepās tievi zili stari. Piepeši mainījis kursu, NLO nolidoja tuvu garām kuģim. Lai gan ātrums bijis ļoti liels, lidojums norisinājies pilnīgi bez skaņas, Iegarenā NLO sānos bijušas redzamas vairākas spīdošas atveres, bet aizmugurē - zila uguns kūlis. Objektu esot izdevies nofotografēt.
1965.gada augustā PSRS piederoša tvaikoņa "Raduga" komanda Sarkanajā jūrā novēroja kā 2 jūdžu attālumā no kuģa no ūdens izlidoja ugunīga bumba 60 m diametrā un uzkārās 100-150 m augstumā virs ūdens virsmas, to apgaismojot. Pēc bumbas parādījies milzīgs ūdens stabs, kas pēc tam iegāzās atpakaļ jūrā. Pakarājusies vairākas minūtes, bumba līgani aizlidoja jūras centrālās daļas virzienā.

1966.gads.
1966.gada martā aculiecinieki, kas atradušies Sentdžordžas līča (Anglija) krastā, novēroja cigāra formas metāliska paskata NLO 20 m garumā, kurš uz vairākām minūtēm uzkārās 12 m virs ūdens līmeņa un tad devās okeāna virzienā, tajā ienirstot.
1966.gadā ledlauža, kas piedalījās manevros "Deep Freeze" Ziemeļatlantijā, priekšā cauri 3 m biezam ledus slānim piepeši izlidoja liels sudrabains objekts un pazuda debesīs. NLO izlaušanās laikā lieli ledus gabali tika pamesti gaisā, bet izsistajā āliņģī burbuļoja ūdens. 

1967.gadā argentīniešu kuģis "Navjero"  atradās 120 jūdzes no Brazīlijas krastiem, tā apkalpe 15 minūtes novēroja mirdzošu cigāra formas NLO 30 m garumā, kas kustējās pa ūdeni blakus kuģim, un ienira, izstarojot spožu zaigošanu.

1968.gads. 1968.gada zemūdeņu avārijas. Šis gads tādā ziņā bijis visai „ražīgs," jo 4 mēnešu laikā mīklainos apstākļos gāja bojā 4 zemūdenes:
· žīdu zemūdene „Dakāra” Vidusjūrā,
· franču zemūdene „Minerva” arī Vidusjūrā,
· krievu zemūdene „K-129” Klusajā okeānā martā,
· amerikāņu flotes lepnums atomzemūdene „Skorpions” pazuda bez vēsts Atlantijas okeānā maijā.
Kad tika pētīti katastrofu apstākļi, tad noskaidrojās, ka 3 no 4 gadījumiem kuģu komandieri ziņoja par NLO parādīšanos tiešā tuvumā.
1968.gadā NLO ieniris ūdenī pie Venecuēlas krastiem.

Laikam kaut kad ap 1964.g. Atlantijas okeānā iepretim Senegālai un Gvinejai-Bisavai. Šeit ar zemūdens NLO sastapās krievu kara jūrnieki. Krievu zemūdenes plānveida izniršanas laikā virs tās tika pamanīts liels cigārveida objekts. Iesākumā nodomāja, ka tas ir kāds patruļdirižablis (vai tad tai laikā kāds tādus izmantoja?), un pavēlēja steidzīgi gatavoties ieniršanai.
Tālākais bija pavisam pārsteidzoši. „Dirižablis” sāka lēni ienirt ūdenī, līdz pilnīgi pazuda skatienam. Akustiķu hidrolokatori fiksēja ieniršanas trokšņus. Tad no objekta parādījās jaudīgas gaismas stars.
Stāsta Aleksejs Korževs, jūras virsnieks no šīs zemūdenes: „Apmēram pēc 10 s – otrs gaismas stars tā kuģa virzienā, kas peldēja pa labi no borta. Nu tad kādu laiku tas arī tā palika, līdz uguņi nodzisa. Taču šis priekšmets sāka tuvoties zemūdenei. NLO burtiski karājās virs zemūdenes [tātad zemūdene arī bija jau ienirusi]. Es jau vairs neredzēju joslas, tikai redzēju tā tumšo apakšējo daļu, vairs nevarēja redzēt neko spīdošu. Pēc kāda laika, nu apmēram pēc kādas minūtes, tas no jauna sāka kustēties tai virzienā no kurienes parādījās [laikam taču augšup]. Tā izmēri diametrā varētu būt kādi 8–15 m [kur cigārveida objektam ir diametrs?], lūk tādā diapazonā. Nu tas ir precīzi [nedomāju, ka visai precīzi], tā kā tas atradās visai tuvu zemūdenei un es tā malas, tā sacīt, piefiksēju.

1967.gadā novērota NLO izlidošana no ūdeņiem Venecuēlas piekrastē.

1968.gadā pie Bahamu salām franču okeanogrāfs Ž.Pikārs jau otro reizi (1.bija 1959.gadā pie Guamas) zem ūdens novēroja NLO - elipses formas objekts vairāk kā 30 m garumā ar lielu ātrumu pārvietojies visai lielā dziļumā. /Avots - Berlitz Ch. Spurlos. Wien; Hamburg, 1977.g./

1969.gada jūlijā amerikāņu transporta kuģa "Sparrou" kapteinis un dežūras maiņa Atlantijas okeānā novēroja, kā 200 m augstumā virs kuģa pārlidoja elipses formas NLO 25 m diametrā. Uzreiz pazuda radiosakari. Pārlidojis kuģi, NLO krasi pagriezās sānis un, palielinot ātrumu, ienira ūdenī 5 jūdžu attālumā no kuģa. Vairākas minūtes pēc NLO ieniršanas šai vietā bija redzams gaismas aplis.

1970.gada augustā okeanologs Agarkovs vadīja 4 cilvēku grupu, kas veica Kronocas ezera hidroloģisko izpēti līdz 100 m dziļumam Kamčatkā. Kādā no augusta dienām viņi izbrauca ezerā ar motorlaivu un piepeši ieraudzīja kā 1 km attālumā izveidojies pacēlies kupols no ūdens. No tā, savukārt, izlidojis iegarens NLO pelēkā krāsā 40-50 m diametrā. NLO lēnām pacēlies 200-250 m augstumā 70-80o leņķī pret horizontu, mazliet pietuvojās pētnieku laivai un nekustīgi uzkārās. Tūdaļ pārstāja darboties laivas motors. Visi aculiecinieki sajutās izbiedēti un kādu pusotru minūti atradās tādā kā apstulbušā bezkustību stāvoklī, tad nolēma doties krastā ar airu palīdzību. Pēc kad alaika NLO aiztraucās no vietas un ar ļoti lielu ātrumu devās okeāna virzienā. Pēc tam laivas motors atsāka darboties.

1972.gads.
1972.gadā krievu kreisera komanda pie Kuriļu salām novēroja neparastu objektu, kas burtiski "nokrita" no debesīm okeānā. Pats NLO bija lodes formā, kritiena brīdī tas pieņēma konusa formu. Interesanti, ka kritiens ūenī neradīja šļakatas.
1972.gadā Vidusjūras piekrastē pie Savonnas (Itālija) daudzi aculiecinieki novērojusi piezemējošos diskveida NLO aomēram 100 m diametrā, no kura ritmiski ik pēc kāda laika nākuši stari, kas apgaismoja jūras virsmu. Kādu laiku disks lidoja pa apli, it kā kaut ko gaidot. Tad 200 m no krasta zem ūdens iedegušies kaut kādi uguņi un NLO ieniris tai vietā, pazūdot skatienam.
1972.gadā Vidusjūrā okeanogrāfs un nirējs Hariss apsekoja Tīras drupas un zem ūdens ieraudzīja milzīgu lodes formas objektu ar kaut kādām caurulēm un kastēm uz tā virsmas. Objekta logi izstaroja gaismu. /Avots - Ideals UFO Magazine, 1978.g., T.4 Nr.2, ASV/
1973.gadā kāds kuģis atradās starp Bimini (Bahamu salas) un Maiami (Florida, ASV). Kuģa kapteinis Delmoniko novēroja 50 m garu cigāra formas objektu, kas pārvietojās zem ūdens. Objektam nebija nekādu peldspuru, ne izciļņu, ne lūku. NLO virzījās tieši uz kuģi, bet pirms tā krasi pagriezās un nozuda. Zemūdens NLO kustība neradīja ne ūdens virpuļus, ne putaini strūklu. /Avots - Berlitz Ch.Spurlos. Wien; Hamburg, 1977.g./

1974.gada novembrī Indijas okeānā mīnu kuģa "Blackberry" ekipāža - desmitiem cilvēku pamanīja 3 apaļus un spīdošus NLO, kas riņķoja virs kuģa. Pēc 17 minūtēm tie iegāzās ūdenī, izraisot šļakatu strūklu. To kustību zem ūdens varēja izsekot kuģa hidrolokatori.

1975.gada maijā amerikāņu aviācijas bāzes kuģa "Franklins Rūzvelts" 90 apkalpes locekļi pie Itālijas krastiem novēroja kā no ūdnes izlidoja milzīgs pelēks disks ar apaļiem iluminatoriem, aplidoja riņkī kuģim un nozuda skatienam.

1977.gada decembrī pie Jaunās Džordžijas salas zvejnieku tralera "Vasilijs Kiseļovs" komanda novēroja, ka no ūdens vertikāli augšup iznirst apaļš saplacināts objekts barankas formā un 300-500 m diametrā. NLO uzkārās 4-5 km augstumā, pietam kuģa radiolokators un radiosakari vispār pārstāja darboties. Objekts tā karājas 3 stundas, bet pēc tam zibenīgi izzuda. NLO tika nofotografēts.

1978.gadā Laptjevu jūrā mīnukuģa kapteinim ziņoja, ka uz kuģa gandrīz visi mēraparāti rāda nepareizi, daži no tiem pavisam saplīsa. Tai pat laikā vakts matrozis ziņoja, ka red neparastu objektu, ka karājas tieši virs kuģa. Gandrīz visa komanda izskrēja uz klāja un redzēja kā apmēram 30 m augstumā virs kuģa karājas NLO zvana formā. Tas viss špreksteļoja gaiši dzeltenā krāsā un rādījās puscaurspīdīgs. Tā viducī bija kaut kas viegli pulsējošs - līdzīgi sirdij. Kapteinis un komanda sastinga izbrīnā. Pēc kāda laika NLO lēni un piesardzīgi nolaidās uz ūdens virsmas un ātri devās prom, pazūdot skatienam. Konda tad attapās, normāli sāka rādīt arī visi mēraparāti. Vēlāk izrādījās, ka arī cits kuģis, kas atradās pāris kilometrus atstatus no mīnu kuģa, arī pamanīja neparastu dzeltenas krāsas objektu, kas netālu pārvietojās pa ūdens virsmu.

1979.gads.
NLO pie Ziemeļbimini. 1979.gada 24.martā amerikāņi Džims Ventana un Harolds H.Vilsons ieniršanas laikā pie Ziemeļbimini sešos pēcpusdienā redzēja ūdenī izgaismotu trijstūra NLO apmēram 12 m platumā. Trijstūris mērķtiecīgi kustējās virs paša jūras dibena, veica vairākus asus pagriezienus, tad iznira no ūdens un, pacēlies debesīs, pazuda skatienam. Šo objektu redzēja arī cilvēki uz kutera, kas augšā gaidīja ūdenslīdējus.
1998.gada jūnijā franču ekspedīcija D.Vaplo vadībā vēlā vakarā novēroja okeāna dibena gaiši zilganu gaismošanos Ziemeļbimini rajonā. Gaismas parādības tika novērotas platā un taisnā joslā ar strikti norobežotām malām. Pie tam josla nav stāvējusi uz vietas, bet gan kustējusies. Gaismošanās avots tā arī palika neskaidrs. Parādība ilgusi 40 minūtes. Vēlāk noskaidrojās, ka spīdošo joslu redzējuši arī no zvejniecības kuģa, kas atradies netālu. Parādību fiksējis arī amerikāņu ZMP.
Pavisam neticamu notikumu pastāstīja Džons Marčs, kas nira „Bimini ceļa” rajonā 2000.gadā. Saulrietā, labas redzamības apstākļos, viņš pamanījis tumšu cilvēka siluetu, kas soļoja pa senajām akmens plāksnēm (pēc Mārča vārdiem tieši „soļoja”). Pārsteidzošākais bijis tas, ka cilvēks bijis bez skafandra un ļoti gara auguma – ap 3 m. Nepazīstamais kustējies Mārča virzienā un tad nirējam sācis likties, ka apspīlēts kombinezons nepazīstamajam tomēr ir. Zilganajā zemūdens krēslā gan ne seju, ne apģērbu tuvāk nav izdevies saskatīt – figūra bija un palika kā tumšs siluets. Kā atceras Marčs, tobrīd pat domas nav bijis peldēt tuvāk nepazīstamajam – gluži otrādi, viņš vēlējies pazust no turienes cik ātri vien iespējams, parādījušās spēcīgas galvassāpes. Tā arī noticis – viņš uzpeldējis pie jahtas, kas to gaidījusi augšā. Juties tik nespēcīgs, ka knapi spējis pieķerties pie trapa, kas karājies no borta. Pēc 10 minūtēm atkāpušās arī galvassāpes. Tad noskaidrojies, ka galvassāpes piemetušās visai jahtas komandai vienlaicīgi ar Marča galvassāpēm.
1979.g., Dienviddžordžijas salas. Šeit no ūdens apakšas izlidojušo objektu nofotografēja zvejnieki.
1979.gadā novērota NLO izlidošana no ūdeņiem Melnajā jūrā.

1972.gada februāris, uz austrumiem no Fēru salām. Stāsta Jurijs Kvjatkovskis, PSRS Izlūkošanas nodaļas priekšnieks: „Kādā no 1972.gada februāra naktīm uzpeldēju, sāku aplūkot horizontu un pēkšņi ieraudzīju kaut ko nesaprotamu. Tas ir, vispār... virs horizonta, nu vieta tāda... leņķis maksimāli 3, 4 vai 5 grādi bija. Kaut kas tāds līdzīgs apaļam, maķenīt līdzīgs elipsveidīgam, maķenīt... Taču pietiekami liels likās. Un netālu, kā man likās... Mēness bija pilnīgi citā pusē, bet šis Kaut kas bija tādā kā sarkani oranžā krāsā, tas radīja tādu nepatīkamu psiholoģisku sajūtu. Pilnīgi tādu kā psihiski nospiedošu, es pat teiktu, ka baiļu sajūtu tādu kā radīja. Tas nebija kuģis, tas ir tas nebija nekas, kas ir uz ūdens. Tas bija kaut kas virs ūdens līmeņa. Tādēļ mēs pieņēmām lēmumu neko žurnālā nerakstīt, tā kā nespējam izskaidrot kas tas bija, bet ienirt un turpināt pildīt uzdevumu.”
„Zemūdene atgriezās bāzē, Gremihā. Dienu vēlāk man mājās savācās komandieri ar savām sievām. Nu, atzīmēt laimīgu atgriešanos! Es viņiem – puiši, bija tāds gadījums. Pat neērti tā kā atzīties, taču patiešām kaut kāds nospiedošs iespaids, pat kaut kāda baiļu sajūta. Virtuvē sēdēja Viktors Kulakovs, zemūdenes kapteinis mūsu pašu brigādē, kurš pirms manis gāja uz šo vietu janvārī. Un man saka: „Jura, es tieši tāpat viens pret vienu, šai pašā vietā redzēju to pašu. Tieši tāpat kā tu mēģināju pieiet tuvāk, tikt skaidrībā, bet tad atmetu ar roku, iegremdējos un gāju prom. Dabiski, ka arī nekur neierakstīju. Tad vēl direktīvu nekādu nebija. Ziņot par nezināmiem objektiem nevajadzēja.”

Notikums pie Kanāriju salām. Šeit liels tumšs objekts izniris no ūdens un pacēlies gaisā. Pēc mirkļa tas uzliesmoja kā milzīga ugunīga bumba, kādu laiku pakarājies gaisā netālu no kuģa, izgaisis, aiz sevis atstājot mirdzošu spilgtu mākoni. Jūrnieki paspējuši veikt vairākus fotouzņēmumus, tāda veida foto ir ļoti reti.

Melnā jūra. Pēc diviem mēnešiem analoģisku ainu tika vērojuši jūrnieki Melnajā jūrā. Tieši kuģa priekšā no ūdens izlidoja starojošs disks, gaiši apgaismodams visu apkārtni. Šo brīdi arī ir nofotografējuši.

Kuriļu salas. Pēc pusgada par tādu notikumu ziņoja no Kuriļu salu apkaimes. Kreiserim „Varjags” mācību pārgājiena laikā lielā ātrumā pietuvojies NLO, aplidojis to, it kā novērodams ķuģa darbību, un tad spēji ieniris, pie tam bez šļakatām.

24.10.1974, Norvēģija. NATO krasta apsardze Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos uzgāja objektu, ko noturēja par krievu zemūdeni. Bija pārsteidzoši, ka zemūdene izgājusi cauri aizsprostojumiem neskarta un pat nepamanīta. NATO virspavēlniecība uzskatīja to par ļoti rupju robežpārkāpšanas gadījumu un pieņēma bezprecedenta lēmumu – laivu iznīcināt. Zemūdnes atliekas tika nolemts stādīt priekšā ANO kā krievu agresijas pierādījumu. Veseli 4 desmiti NATO kuģu nomētāja okeāna dibenu ar dziļumbumbām tūristu iemīļotās vietiņas Satnafjordas piekrastē. Taču, kad katrs teritorijas metrs jau bija sprādzienu izvagots, pēkšņi virs ūdens pacēlās milzīgu izmēru un neredzētas formas objekts. Gludajam korpusam laistoties izbrīnīto kara jūrnieku acu priekšā NLO devās atklātā jūrā.
Tad NATO palika divas versijas: vai nu krievi tika šeit izmēģinājuši jaunu tehniku, jebšu te bija darīšana ar zinātnei nepzīstamu briesmoni vai citplanētiešu tehniku.

Notikuma laikā arī debesīs tika pamanīti vairāki NLO. Tie pārvietojās ļoti ātri un, domājams, pavadīja zemūdens objektu. Laikam arī bija vairāki bezrezultatīvi mēģinājumi lidojošos NLO notriekt. 

Ziņas par šo gadījumu drukāja daudzas pasaules avīzes un tas kļuva par veselu sensāciju.

Atkal Kanāriju salas. Krievu jūrnieku komanda novērojusi NLO, kas bijis skaidri redzams kā nezināmas konstrukcijas lidaparāts. Stāsta aculiecinieks Vaginaks Grigorjans: „Man bija iespēja ne tikai novērot ar skatienu, bet arī ielūkoties binokulārā ar 20 x palielinājumu. Objektu varēja novērot apmēram 20 minūtes, un es labi viņu paspēju aplūkot stereocaurulē. Tas bija klasisks „šķīvis” ar trim kājiņām. Augšpuse pilnīgi gluda kā izplētnim, apakšējā vairāk līdzīga leņķim. Dabiski, no liela attāluma grūti spriest par izmēriem, taču krāsa... uguns krāsā. Dzelteni sarkani tādi toņi. Bez pārliešanās, viendabīga gaisma. To redzēja liels daudzums cilvēku, bez dežūrvirsnieka, signālista, kas pamanīja... uz augšu paaicinātais komandieris, es to redzēju, un kādi 50 kursanti.
Lai gan to redzēja liels daudzums liecinieku, tehniski šis NLO netika fiksēts.

1980.gads. Netālu no Kalifornijas piekrastes okeāna dibenā tika atklāts milzīgs dobums, apmēram 100 m dziļš. No zemūdeņu braucējiem reizēm tika saņemti ziņojumi par to, ka kuģu akustiskās sistēmas reģistrē neizprotamas skaņas, kas atgādina dzinēja vai kāda cita iedarbināta mehānisma skaņu. Zemūdens komandieris Džons Viljamsons pats redzēja, ka tajā vietā no okeāna dibena iznira kāds objekts un uzlidoja debesīs.

Mariānu ieplaka. Tā ir dziļākā vieta jūrā - 11 022 m. Kaut kad amerikāņi tur iegremdēja batiskafu, aprīkotu ar spēcīgiem prožektoriem, TV sistēmām un īpašām spiedienizturīgām metāla konstrukcijām. Novērotājiem uz bāzes kuģa ekrāniem parādījās un izzuda kaut kādi milzīgi silueti, mikrofonos atskanēja šņirkstošas skaņas un dobji klaudzieni. Kad platformu uzvilka uz klāja, atklājās, ka visa aizsargsistēma ir sadauzīta, samīcīta, saliekta, it kā kāds neiedomājams spēks būtu mazliet ar to parotaļājies, tā likdams manīt, ka ielaušanās viņu pasaulē nav vēlama.

Krievu zemūdeņu skandāli. Tikai 1986.gadā vien Skandināvijas valstis fiksēja 16 gadījumus, kad krievu zemūdenes pārkāpa to robežas, un iesniedza protestus PSRS. Krievu militāristus apsūdzēja, ka tie izmantojot kādas ļoti modernas zemūdenes un/vai peldošos robotus. Rietumu presē pat tika publicēti fotoattēli, kas attēloja dīvainas vagas vai sliedes, ko jūras dibena atstājis nezināms aparāts.
Paši krievi noliedza savu vainu. Iesākumā Maskavā tas izraisīja izbrīnu, bet pēcāk arī bažas – arī krievi sacījās nezinām šo notikumu vaininieku. Taču pasaulē krievam neviens neticēja, un pamatoti. Skandināvu protesta notas turpināja pienākt viena pēc otras. Bez tam skandināvi cēla gaisā arvien jaunas liecības par to, ka Kāds tomēr darbojas pie viņu krastiem.
Beigu beigās tas viss kļuva tik nopietni, ka PSRS un NATO nonāca konflikta situācijā. Tad krievu Ziemeļu flotes komandieris admirāls Vladimirs Čerņavins ar augstākās PSRS vadības atļauju, protams, sasauca ārkārtēju preses konferenci un izdarīja sensacionālu paziņojumu. Paziņojuma būtība bija tā, ka PSRS neatzīst savu līdzdalību regulārā skandināvu robežu pārkāpšanā, un būti tikai priecīga, ja NATO spēki šīs zemūdenes – pārkāpējas iznīcinātu un to atliekas uzrādītu. Tikai tā PSRS varētu pierādīt, ka ir nepamatoti apsūdzēta.
Rietumos šo krievu gājienu uztvēra kā izaicinājumu. Pentagons pat sāka gatavot speciālu operāciju ar kodētu nosaukumu „Eneīda.” Tās uzdevums bija par katru cenu sagūstīt vai iznīcināt kādu no šīm spokainajām zemūdenēm.
Jau 1987.(?)gada novembrī norvēģi atkal ziņoja par jaunu robežas pārkāpšanas gadījumu. Objekta iznīcināšanai tika nolemts izmantot kādu jaunu un īpaši modernu amerikāņu zemūdens torpēdu. Torpēda nekam netrāpīja un pēc tam amerikāņi sarīkoja veselu ambrāžu, lai to savu superslepeno torpēdu atkal izvilktu no jūras. Protams, torpedēšanas neveiksme amerikāņu militāristus sarūgtināja. Bet vēl lielākas bažas viņos izraisīja versija, ka krievu rīcībā ir tik modernas un neievainojamas zemūdenes.
Lai ietekmētu savu sabiedrisko domu, amerikāņu militāristi nodeva atklātībai lielu daudzumu šai sakarā savākto materiālu, kam būtu jāpamato krievu zemūdeņu agresija. Tur bija arī skaņu ieraksti, kuros bija dzirdamas zemūdens dzinējiem līdzīgas skaņas. Jāsaka gan, ka vēl līdz šai dienai tā arī nav tapis skaidrs, kas tad īsti vainojams šai konfrontācijā.

Jūras dzīļu pētnieki Sevastopolē (tagad krievu okupētā Krima) stāstīja A.Kuzovkinam kā tie, atrodoties dziļūdens batiskafā, novērojuši zemūdens NLO rata formā un lielumā kā 10 stāvu māja - tas bijis novietojies vertikāli ūdens dzelmē. No batiskafa bijis redzams, kā "rats" nostājies horizntāli un sācis griezties, bet pēc tam attālinājies. /Avots - "Eho plaņeti," 1990.g., Nr.33.-34./

Kaut kad divas zvejas laivas Vidusjūras ūdeņos gatavojās nakts zvejai. Bija skaidra, zvaigžņota nakts stunda. Zvejnieki redzēja, ka netālu no laivām uzpeld garš metālisks ķermenis ar tornīti vidū. mazliet tālāk tas apstājās, un uz viņa sāka rāpties no dzelkmes iznirušie akvalangisti. Zvejnieki visai loģiski nosprieda, ka tā ir zemūdene, kas šeit veic nakts manevru. Tas uz "zemūdenes" klāja uznāca komandas locekļi, apspriedās savā starpā un tad nokāpa atkal lejā. Pēdējais no viņiem pameta zvejas vīriem ar roku, kā sūtīdams atvadu sveicienu.
Tālāk notika kas neticams. "Zemūdene" pacēlās gaisā un palika nekustīga, līdz iedegās sarkanas un zaļas ugunis, tad viss korpuss kļuva oranžs, sāka griezties un pacēlās virs viļņiem 20 m augstumā. Nu varēja skaidri redzēt, ka tā ir apaļa, vidējas zemūdenes lielumā. Griešanās ātrums arvien pieauga, un ar spilgtu uzliesmojumu tā pazuda starp zvaigznēm.

Aivens Sandersons ir amerikāņu zinātnieks, kas gadiem ilgi pētījis jūras un okeānu dzelmes. Pats redzējis šādu gadījumu, ceļodams uz ledlauža Atlantijas okeānā. Ar milzīgu spēku un troksni kaut kas izlauzās no ledus apakšas netālu no kuģa un augstu gaisā, bet ūdens, burbuļodams no pēkšņā karstuma, ātri iztvaikoja, visu apkārtni ietinot miglā. Cigārveida objekts vienā mirklī pazuda debesīs.

1997.gada 18.augustā franču kuģa "Viktorija" komanda, kas atradās Vidusjūrā, kļuva par neparastas parādības liecinieci. Aptuveni divu jūdžu attālumā uz ziemeļiem no "Viktorijas" negaidīti no ūdens iznira ugunīga sfēra, kas palika gaisā virs jūras un to apgaismoja. Sfēra, kuras diametrs bija apmēram 60 metru, attālinādamās no "Viktorijas," lēni pārvietojās 50 metru augstumā virs ūdens virsmas. Pēc piecām minūtēm virs viļņiem pacēlās gigantisks ūdens stabs, kas it kā aprija ugunīgo lodi, un tā pazuda dzelmē. Tajā brīdī notika momentāns gaismas uzliesmojums, kas atgādināja sprādzienu, taču nekāda skaņa nesekoja. Sfēra parādījās un pazuda pilnīgā klusumā.
Savukārt 1997.gada 20.septembrī norvēģu tralera "Polārā zvaigzne" komanda tajā pašā rajonā novēroja ko ekstraordināru. Pusjūdzes attālumā no tralera no ūdens gaisā pacēlās barankai līdzīgs objekts, kura diametrs bija apmēram 300 metru. Objekts aptuveni četru kilometru garumā pārvietojās paralēli «Polārās zvaigznes» kursam. Kad objekts parādījās, kuģa radaru sistēm sabojājās. "Baranka," pārvietojoties paralēli "Polārajai zvaigznei," virs jūras atradās pusotru stundu. Šis NLO bija līdzīgs sabiezinātai plazmai, un tas pazuda pēkšņi, it kā izgaroja gaisā.

NLO pētījumi krievu karaflotē. Ziņojumi no kara jūrniekiem sakrājās tik daudz, ka kaut kas ar tiem bija jāuzsāk. Savāktie ziņojumi tika nolikti uz galda JKF izlūkošanas priekšniekam viceadmirālim Jurijam Ivanovam. Šai sakarā viņš pie sevis izsaucis Vladimiru Ažažu – zemūdenes „Severjanka” ekspedīcijas vadītāju.
Tālāk stāsta pats V.Ažaža: „Un tā Ivanovs iedeva man vairākus sējumus ar ziņojumiem par novērotiem NLO, kas bija veikti flotēs un flotilēs. Es izlasīju šos ziņojumus un trijās stundās no parasta cilvēka transformējos par ufologu. Es sapratu, ka tas ir nopietni un tas prasa dziļus un fundamentālus zinātniskus pētījumus.”
Bija šaubas tomēr, vai novērotās parādības pastāv dabā reāli. Tomēr par tādām ziņoja ļoti pieredzējuši un autoratīvi jūrasbraucēji.

NLO bāzes Klusajā okeānā. Par šo gadījumu zināms pēc V.Ažaža vārdiem: „Ko ir vērta kaut vai tikai Klusā okeāna flotes izlūkošanas priekšnieka kontradmirāļa Vladimira Domislovska liecība, kuru pazinu personīgi. Viņš vairākkārtīgi ziņoja par to, ka attālos Klusā okeāna akvatorijas rajonos virs ūdens „iekaras” gigantisks cilindrs vairāku simtu metru garumā. It kā sudrabaini metāliskā krāsas ķermenis. No viena tā gala kā bites no stropa izlidoja mazi NLO – „lidojošie šķīvīši,” kas nira zem ūdens, pēc tam iznira atpakaļ, no jauna ielidoja šai pašā cilindrā un, daudzkārtīgi atkārtojot savus ciklus, piekrāva cilindru un tas devās prom aiz horizonta.
Pēc ziņojuma sanāca, ka lielais cilindrs ir bāzes kuģis, kurš tiek piekrāmēts ar kaut ko no zemūdens bāzes.

Krievu karaflotei bija arī ziņojumi, kas lika domāt, ka NLO novēro zemūdenes un karakuģus. Vēl vairāk – ir fiksēti arī kaut kādi gadījumi, kad NLO zemūdenēm ir uzbrukuši. Diemžēl www.aliens.lv redakcijas rīcībā nav sīkākas informācijas.

Ietekme uz tehniku. Novērotāji atzīmē, ka vienmēr pirms NLO parādīšanās peldlīdzekļu mēraparāti vienmēr fiksē stipras elektromagnētiskas svārstības. Krievu militārpersonas (piem. Igors Barklajs) tagad atzīst, ka vairākkārt pienākuši ziņojumi par spēcīgu elektromagnētisku lauku zem ūdens. Jāpiezīmē, ka ne zemūdenes, ne batiskafi, ne arī kādi citi cilvēku peldlīdzekļi tādus radīt nevar. Tādējādi šo enerģijas sabiezējumu avoti nav zināmi. Iespējams, tieši tie ir kļuvuši par cēloni četru zemūdeņu avārijām 1968.gadā un arīdzan citām.
Daļā gadījumu, lai gan cilvēki NLO redzēja, mēraparāti neko fiksējuši nebija. Tie rādīja, ka desmitiem kilometru apkārt viss bijis tukšs. Radies iespaids, ka lauks, kas ir ap NLO, absorbē mēraparāta viļņus, tie neatgriežas pie izstarotāja, un tādējādi NLO netiek fiksēts tehniski. Tieši tāds tehniskais princips ir amerikāņu „neredzamās” Stelth lidmašīnas pamatā.

Psihiskā ietekme. Jūrnieki, kas novēroja dažādās planētas vietās NLO, atzīmē, ka tie ir psihiski nospiedoši iedarbojušies, radījuši pat tādas kā bailes, galvassāpes un vispārēji sliktu pašsajūtu.

Skaidrojumi.
"Velna ratu" gaismas efektus mēģina skaidrot ar planktona gaismošanos, bet izskaidrojums gan tāds pašvaks.
Amerikāņu okeanologs Aivens Sandersons, izpētījis ASV JKS savāktos materiālus, izvirzīja hipotēzi, ka jūru un okeānu dzīlēs atrodas kāda augsti attīstīta civilizācija 

Saites.
NLO.