Zibens
Lai rastos zibens, nepieciešams, lai starp vairākiem mākoņiem vai tiem un zemi būtu liela elektriskā potenciālu starpība.
Zibens ir dažus centimetrus biezs. Katru tā metru spožumā var salīdzināt ar miljonu 100 vatu spuldžu.
Zibens spēriena bīstamība slēpjas iekš tā, ka dažu mikrosekunžu laikā uz nelielas virsmas noplūst kolosāls elektroenerģijas lādiņš.
Visbiežāk sastopams ir līnijveida zibens, retāk – kreļļzibens un plaikšņu zibens.
Vēsture. Viens no skandināvu dievības Tora atribūtiem ir veseris vai āmurs Mjelnirs - tas vienmēr trāpa mērķī un pēc metiena atgriežas pie metēja, josta Megingjarda. Mjelnirs simbolizēja zibens spērienu.
Pētniecība. 1750.gadā B.Franklins (Ziemeļamerika) izveidoja pasaulē pirmo zibensnovedēju, konstatēja zibens elektrisko dabu un izveidoja pirmo elektrisko parādību teoriju. 1762.gadā viņš pierādīja, ka zibens ir elektrība.
Latviešu mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis (1753.-1806.g.) veicis eksperimentus ar elektrību un gatavojis pirmos zibensnovedējus Latvijā.
Latvijā katru gadu zibens spēriena dēļ nodeg 20-40 mājas. Brīvības statuju Ņujorkā ik gadu ķer aptuveni 600 zibens spērienu. Pirmo reizi šo notikumu nofotografēt izdevies vien 2000.gadā..
Mistiskais zibens. Piemēram, interesanti, ka 21.maija naktī īsi pirms pusnakts Māras dīķa malā Ojāra Vācieša muzejmājā iespēra zibens, noārdīdams daļu jaunā skursteņa. Tai pat naktī slimnīcā mirusi dzejnieka atraitne Ludmila Azarova-Vāciete, Latvijas krievu tulkotāja.
Saites.
Lodveida zibens.
Zibeni pievelkošie.
Zibensvietas.
