Zilskābe
HCN, ciānūdeņražskābe.
Skudrskābes nitrils.
Atklājis zviedru ķīmikis K.V.Šēle 1782.gadā.
Bezkrāsains, viegli gaistošs ļoti toksisks šķidrums a rūgto mandeļu smaržu.
Kušanas temperatūra ir -15oC.
Viršanas temperatūra ir 26oC.
Blīvums - 688 kg/kubm.
Vāja skābe, uzglabāta sadalās. Zilskābes sāļi ir cianīdi, tās organiskie atvasinājumi - nitrili. Sastopama glikozīdu (parasti amigdalīna) veidā rūgtajās mandelēs, ķiršu, plūmju u.c. sēklās, akmeņogļu pārstrādes gāzēs, tabakas dūmos.
Zilskābi iegūst, katalītiski oksidējot CH4 un NH3 maisījumu.
Plaši izmanto organiskajā sintēzē par sākvielu, piemēram, akrilnitrila, ciānhidrīnu, halogēnciānu iegūšanā.