Zvirbuļveidīgie, zvirbuļveidīgo kārta
Zvirbuļveidīgie ir vieni no visbiežāk sastopamajām ziemojošo putnu grupām Latvijā.
Ziemojot sīkie zvirbuļveidīgie putni apvienojas bariņos, kuros ir dažādas sugas - dzilnītis, mežložņa, zeltgalvītis, zīlītes. Šādos baros tie meklē kopā barību, jo tā ir drošāk. Ziemā meža plēsēju nav daudz un lielākais zvirbuļveidīgo ienaidnieks ir apodziņš - Eiropas mazākā pūce. pamanot tuvumā ienaidnieku vai dzirdot tā balsi, sīkie putni raida saucienus, lai brīdinātu bara biedrus par uzbrucēja klātbūtni. Dažkārt tie pat uzbrūk un metas padzīt apodziņu no savas teritorijas.
Sīkie zvirbuļveidīgie ziemā nakšņo koku dobumos un būrīšos - dažas sugas savos ligzdošanas dobumos, bet citas meklē jaunas. Nakšņo arī biezākos zaros, apdzōvotās vietās - pat skursteņos un tamlīdzīgās vietās.
Cielavu dzimta.
Cīruļu dzimta.
Čakstu dzimta. 4 apakšdzimtas, 12 ģintis, 74 sugas.
Zeltgalvīte. Latvijas mazākais putns, sver tikai 5-6 gramus. Svilpo, lai sasauktu pārējos sīkos putnus, kad dzird ienaidnieku.
Zīlītes.
Zvirbuļi.
Saites.
Putni, putnu klase.
