Ziloņi
Lieli zīdītājdzīvnieki ar snuķiem.
Indijas zilonēns, Taizeme. Foto: Vilnis Strods, 04.01.2015.
Zīloņu senči bija no Moeritherium dzimtas, izmēros lielas cūkas lielumā un to augums nepārsniedza 60 cm, tas parādījās Āfrikā. Vecākiem snuķaiņiem vēl nebija snuķis un ilkņi.
Pirmais īstais ar snuķi bija paleomastodonts, kas mita uz Zemes vēlīnā oligocēnā un bija jau izmēros lielāks.
Vēsture. Divu senēģiptiešu ziloņu apbedījumi no Pirmsdinastiskā perioda uzieti Hierakonopoles kapulaukā.
Indijā zīloņus dēvē par "čūskročiem," to nakts izjādes laikā zīlonim pie astes jāpiekar lukturis.
Pēdējā kaujas zīloņu izmantošana notika birmiešu-taizemiešu karā 1751.gadā, kad birmiešu zīloņi nesa pat mazus lielgabaliņus.
Pieaudzis zīlonis dienā apēd līdz 150 kg pārtikas. Zilonis sūc snuķī šķidrumu ar ātrumu 550 km/st.
Āfrikas zīlonis. Lielākais sauszemes zīdītājs pasaulē. Tie var svērt līdz pat 11 tonnām un dzīvo līdz 70 gadiem.
Indijas zīloņi. Lielākā to populācija mūsdienās sastopama Kāziringa Valsts dabas parkā Asamā (Indija).
Dabas objekti, kuri līdzinās zīlonim.
Zīloņa snuķa arka. Tāds erodēts klinšu veidojums atrodas Nevadā (ASV) Uguns ielejas dabas parkā.
Raksti.
"Slepkavīgā Mērija," jeb zīlonis, kuru sodīja ar nāvi pakarot.
