Aliens

Ziemeļu teritorijas, japāņu

Iepriekš Japānai piederoša Kuriļu salu grupa - Iturupa, Kunašīra, Šikotana un Habomaju salu grupa, ko krievi okupēja II Pasaules kara izskaņā.

Vēsture. Šīs salas japāņi kontrolēja no XIX gs. sākuma. 1855.gadā noslēgtā Krievijas un Japānas vienošanās Simodā noteica abu valstu robežu starp Iturupas un Urupas salām, paredzot arī krievu un japāņu sadzīvošanu Sahalīnā. 1875.gadā noslēgtā vienošanās paredzēja, ka Krievija atdod Japānai visas Kuriļu salas, pretī saņemot visu Sahalīnu.
1905.gadā noslēgtais Portsmutas miera līgums paredzēja, ka Japāna saņem atpakaļ Sahalīnas dienvidu pusi.
1945.gada 9.augustā PSRS pieteica karu Japānai. 14.augustā Japāna akceptēja Potsdamas deklarāciju un izbeidza karadarbību, 2.septembrī kapitulēja amerikāņiem. Taču no 28.augusta līdz 5.septembrim padomju krievu karaspēks ieņēma gan Kuriļu salu četras ziemeļu salas, gan arī Sahalīnas dienvidu daļu. No 17 000 japāņu iedzīvotāju, kurus izsūtīja, šodien dzīvi palikuši ir vien vairāk kā 8300.

Krievu okupācija. Demarkācijas līnija tika novilkta 1945.gadā pēc tam, kad Japāna 2.septembrī bija parakstījusi bezierunu kapitulācijas aktu.
1951.gadā Sanfranciskas konferences laikā krievpadomju delegācija mēģināja nostiprināt starptautiski PSRS tiesības uz Sahalīnas dienvidu daļu un Kuriļu salām, ieviešot atbilstošus labojumus līgumā starp antihitlerisko koalīciju un jānu, taču ASV un Lielbritānija noraidīja tos. PSRS ārlietu minitrs pirmais vietnieks A.Gromiko (А.А.Громыко), uzstājoties ar paziņojumu preses konferencē, atzīmēja, ka ASV valdība nevēlas ņemt vērā konferences dalībvalstu intereses un netiecas uz pilnīgu mierīgu noregulējumu Tālajos Austrumos uz 1945.gada Jaltas vienošanos pamata. Tā arī PSRS neparakstīja Sanfranciskā miera līgumu, bet to ar japānu separāti noslēdza ASV un Lielbritānija.
1954.-1955.gados Japāna un PSRS mēģināja saskaņot miera līguma tekstu, tomēr tas neizdevās tāsaukto "Ziemeļu teritoriju" dēļ. PSRS uzstāja,ka robeža jāvelk starp Hokaidas salu un Kuriļu salu dienvidu malu, pieprasīja izslēgt no Ohotskas jūras amerikāņu kara kuģus, vēlāk gan atsakoties no šīs prasības.Apmaiņā sarkankrievi piedāvāja atgriezt dzimtenē japāņu karagūstekņus, atļaut japāņu zvejas kuģiem strādāt PSRS ekonomiskās zonas ūdeņos Ohotskas jūrā, kā arī solījās apņemties neizmantot veto tiesības jautājumā par Japānas uzņemšanu ANO. Japāņu diplomāti piedāvāja savu projekta variantu,kas paredzēja 4 Kuriļuu dienvidu salu nodošanu Japānai.
Sasteigtas Ņ.Hruščova darbības, kas tās nebija saskaņojis ar padomju delegācijaslocekļiem un PSRS vēstnieku Lielbritānijā J.Maļiku (Я.А.Малик), noveda pie sarunu apturēšanas. Faktiski miera līguma parakstīšanu izjauca arī ASV draudi galīgi nostiprināt savu protektoriātu uz Okinavas salu un izvietot tur savu GKS bāzi.
1956.gada beigās PSRS un Japāna parakstīja deklarāciju par attiecību normalizāciju un tā bez miera līguma parakstīšanas izdevās mazināt starpvalstu spriedzi. Tomēr pēcāk dažādos laikos Kuriļu salu jautājumu japāņi pacēla atkal un atkal. Kopš 1981.gada Japānā ik gadus svin Ziemeļu teritoriju dienu. Tādēļ japāņi ar cerībām raudzījās uz PSRS sabrukumu 1991.gadā. Sintaro Abe, kas vadīja Japānas ĀM no 1982.-1986.gadam, nosauca teritoriālo jautājumu par vienu no svarīgākajiem. To pašu vēlāk pauda viņa dēls - Japānas premjers Sindzo Abe.

1951.gadā Japāna atteicās no pretenzijām uz Kuriļu salām, taču Krievija atteicās to parakstīt.
1956.gadā tika parakstīta Japānas un PSRS kopējā deklarācija, kas apstiprināja kara stāvokļa izbeigšanu starp abām valstīm un atjaunoja diplomātiskās attiecības. 9.pantā abas puses piekrita turpināt sarunas par miera līguma noslēgšanu. PSRS piekrita Habomais arhipelāga un Sikotanas salas atdošanai Japānai uzreiz pēc miera līguma parakstīšanas. Tādējādi PSRS jau 1956.gadā atzina Japānas tiesības uz šīm salām. Pēc tam, kad 1960.gadā Japāna vienojās ar ASV par militāro sadarbību, PSRS paziņoja, ka atsauc savu solījumu atdot salas.
Turpmākajos gados PSRS līderi strīdu par teritorijām gan atzinuši, gan nolieguši.
2002.gadā Japānas premjers un krievu Putins vienojās atgriezties pie 1956.gada deklarācijas kā sākumpunkta sarunās par miera līgumu.
Tagad padzītie iedzīvotāji apvienojušies asociācijā. Patlaban atļauti bezvīzu braucieni, kuros japāņi apmeklē senču kapus un krieviem skaidrot vēsturi. Paši krievi tur dzīvo slikti, centrālā valdība Sahalīnā par viņiem nerūpējas.
2010.gada novembra sākumā krievu prezidents D.Medvedjevs apmeklēja okupētās Kuriļu salas, kas izsauca asus protestus no Japānas puses.

Jautājuma nokārtošanas izredzes. Japānai ir visai pamatotas cerības atgūt divas salas - Šikotaju un Habomaju. Jautājums par Iturupas un Kunšīras salu atdošanu Maskavā pat netiek apspriests, jo ģeogrāfiski tās kalpo par vārtiem uz Ohotskas jūru. Tāpat no tām ir iespējams lielā mērā Ohotskas jūru kontrolēt, bet krievi to jau pieraduši uzskatīt par savu  iekšējo jūru." Ohotskas jūra laikam patiesi ir starptautiskās tiesībās noteikts iekšējās jūras statuss.
Šikotajas un Habomajas salām tik stratēģiskas nozīmes nav, to muilitāra aizsardzība ir problemātiskaun agāde izmaksā dārgi. Tomēr galvenais jautājums, kas krievu uztrauktu pēc salu atdošanas - lai tur netiek iekārtotas amerikāņu kara bāzes.

Iturupas sala. Lielākā no četrām. Kad atnākuši krievi, tie slēguši visas iestādes un ražotnes – piespieduši japāņus strādāt uz krievu zvejas kuģiem. 1948.gadā krievi visus iedzīvotājus sadzinuši kuģī un aizveduši uz Sahalīnu, kur mēnesi turējuši nometnē. Kādreiz tur bijušas ap 60 māju un svētnīca. Tagad vairs tikai skolas vārti.
Kunašīra.
Šikotana.
Habomaja salu grupa. Sākumā visiem japāņiem paziņots, ka tie būšot PSRS pilsoņi un salās viss piederēšot padomēm. 1946.gada augustā sākušās deportācijas. 3 gadu laikā izsūtīja visus iedzīvotājus. 

Piemineklis - "Ilgas pēc dzimtenes." Tas ir pieminēklis zaudētajām Ziemeļu teritorijām. Tas atrodas uz austrumiem no Nemuro pilsētas Nosapu zemesragā, Hokaidas salā. Tas ir simbolisks tilts uz četrām salām un māja. Tur stāv tālskati un skaidrā laikā var redzēt tuvāko salu, uz kuras 3.7 km attālumā vēl atrodas japāņu celtā bāka. 

Ziemeļu teritoriju diena. Katru gadu 7.februārī Japānā atzīmē Ziemeļu teritoriju dienu. Šajā dienā japāņi rīko politiskas akcijas Piemēram 2011.gadā no automobiļiem pie Krievijas vēstniecības Tokijā skaļruņos tika prasīta Kuriļu salu atdošana. 2013.gadā gan Japānas varas iestādes aizliedza tādas akcijas pie vēstniecības, tad japāņi lamājās ar vēstniecību apsargājošajiem japāņu policistiem

Saites.
Japāna.