Zobenbrāļu ordeņa mestri
1. Venno (1202./04.-1209.g.).
Avotos: Wenno, Wynno (latīņu), Winne (vidusaugšvācu).
Biogrāfija. Neilgi pēc Zobenbrāļu ordeņa nodibināšanas Rīgā, 1202.gadā, kļuva par tā pirmo mestru. Historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka viņa ievēlēšana notikusi ne vēlāk par 1204.gadu (Mugurēvičs 1993, 379).
Venno 1208.gadā atradās Cēsīs, un piedalījās no Beverīnas pils atejošo igauņu nesekmīgajā vajāšanā. Viņa laikā ierīkotas pirmās ordeņbrāļu mītnes Latvijā - Rīgā, Siguldā un Cēsīs. Venno līdz ar ordeņa priesteri Johanu 1209.gada vasarā Rīgā nogalināja ordeņbrālis Vikberts no Sēstas (Soest), ar kuru bija radušās hronikās sīkāk nepaskaidrotas domstarpības ordeņa iekšējās disciplīnas jautājumos. Tas notika Rīgas Svētā Jura ordeņa pilī. Pēc tam par Zobenbrāļu ordeņa mestru tika ievēlēts Folkvīns.
Mestra Venno vārds parādās Mālpils labietim Manegintam izdotajā lēņu dokumentā, kas sastādīts Siguldā starp 1207. un 1209.gadu.
Par viņa izcelsmi Vācijā nav atrastas skaidras ziņas, taču personvārds Winne, Wenno 11.-13.gadsimta Vācijā sastopams galvenokārt Pādebornas bīskapijās (Ziemeļreinā-Vēstfālē). Tāpēc vēsturnieki uzskata, ka mestra dzimtene varētu būt meklējama Hāzungenes klostera apkārtnē. Šeit bijusi kāda tuksnesīga vieta Rorbaha, kuru saista dažkārt ar viņa vārdu (Benninghoven 1965, 421). Taču šis dažkārt lietotais pilnais vārds- Vinno no Rorbahas, ir tikai vēsturnieku pieņēmums.
2. Folkvīns (1209.-).
Zigfrīds Feihtvangers (1303. – 1311.g.).
1274.gadā karalis Habsburgas Rūdolfs (Rudolf von Habsburg) deva ordeņa mestram laicīgo jurisdikciju pār rīdziniekiem. Tad sākās ilgas ķildas starp arhibīskapu un ordeni. Rīgas pilsoņi izmantoja šo sāncensību, lai izkarotu sev lielāku patstāvību.
Saites.
Zobenbrāļu ordenis.
