Zālamana raktuves
Bībeliskajam senžīdu ķēniņam Zālamanam bieži piedēvētas raktuves, kas atklātas dažādos laikos un dažādās ģeogrāfiskajās vietās.
Atklāšana un izpēte. Zālamana raktuves ne reizi nav minētas Bībelē, bet kļuva pazīstamas popkultūrā līdz ar Sera H.Raidera Hagarda grāmatas "Ķēniņa Zālamana raktuves" iznākšanu 1885.gadā, kurā piedzīvojumu meklētāji dodas zelta, dimantu un ziloņkaula meklējumos. Vēlāk tika uzņemtas arī vairākas filmas, tomēr raktuvju eksistence un iespējamā atrašanās vieta līdz šim bija palikusi noslēpumā.
XX gadsimta 30.gados rabīns un arheologs Nelsons Gliks (Nelson Glueck) pēc tam, kad Jordānijas dienvidos bija atklājis un izpētījis senu vara ieguves vietu, paziņoja, ka atradis teiksmainās ķēniņa Zālamana raktuves. Tomēr vēlāk, pieaugot zinātniskās informācijas apjomam, arheologi Bībeles aprakstus savu atradumu interpretāciju pamatošanā sāka izmantot arvien piesardzīgāk.
1970. un 1980.gados arheologi, veikuši apjomīgus izrakumus senajās vara raktuvēs Jordānijas dienviddaļā, secināja, ka Dzelzs laikmets šeit sācies ne agrāk par VII gs.pmē.
Senēģiptiešu faraona Šešonka I skarabeja amuleta nejaušā atrašana Vara drupu raktuvju apkaimē 2006.gadā no jauna uzkurināja veco strīdu par senās Dienvidlevantes vara raktuvju datējumu un saistību ar Bībelē aprakstītajiem notikumiem.
Tomēr patreiz arheologi uzskata, ka Jordānijā atraduši bieži vien par izdomājumu uzskatītās ķēniņa Zālamana raktuves. 2008.gada pētījumā, kas publicēts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" Tomass Levī un viņa kolēģi, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pierādīja, ka vēl vienā senā vara ieguves vietā Vara drupu raktuvē (arābiski - Khirbat en-Naha), kas ir tik milzīga, ka to iespējams saskatīt pat no kosmosa, atrastie artefakti patiešām datējami ar X gs.pmē. Lietojot radioaktīvā oglekļa metodi, pētījumu vietā Jordānas dienvidos noteikts, ka vara ieguve tur notikusi laikā, kad ķēniņš Zālamans valdīja pār izraelītiem. Tomass Levijs no Kalifornijas universitātes norāda, ka tika pārbaudīta Vara drupu raktuvju vieta Dienvidjordānijā, un darbs tur norisinājies jau IX gs.pmē., laikā, kas Bībelē minēts kā Zālamana laiks. Levijs ar kolēģiem veica vairāk nekā 130 augstas precizitātes radioaktīvā oglekļa analīzes galvenajās reģiona senajās vara raktuvēs, kā arī apkopoja un analizēja cita veida informāciju. Taču, tā kā nav atrasts neviens uzraksts, kurā būtu minēts Zālamana vārds, patiesībā nav zināms, kas tajā laikā kontrolēja vara ieguves vietas Jordānijas dienvidos.
Interesanti, ka Nelsons Gliks esot tādas raktuves atklājis arī Rietumetiopijā. Par tām gan mums trūkst jebkādu ziņu.
