Zelta cilvēks, čibču leģenda
Reizi gadā čibču ķēniņš noziedās ar medu no galvas līdz kājām un vēl noklājās ar zelta putekļiem. Pēc tam devās peldēties uz svēto ezeru. Peldes laikā svētceļnieki meta ezerā zeltu un dārgakmeņus kā padevības zīmi dieviem.
Šī leģenda iedvesmoja konkistadorus un tie nolaida Guatavitas ezera ūdeni pie Bogotas, taču lielākā dārgumu daļa bija iegrimusi un zudusi dūņās. Vienīgais šī pasākuma dalībnieks iznāca no džungļiem 1536.gadā, un, aiz izvārguma zvārojoties, stāstīja brīnumus par zelta pilsētu Manoa uz ezera salas kādā Gviānas sālsezerā.
Saites.
Čibču indiāņi.
