Zviedru-dāņu, dāņu-zviedru kari
XVI gs. 2.pusē par Dānijas politisko konkurentu kļuva Zviedrija. Dānija vairākkārt karoja pret to par Kalmaras ūnijas saglabāšanu, kā arī par Baltijas zemēm. Ziemeļu septiņgadu karā (1563.-1570.g.) un Kalmaras karā Dānija guva panākumus, taču turpmākajos karos 1643.-1645., 1657.-1658., 1658.-1660. un 1675.-1679.gados Zviedrija to sakāva.
Zviedrijas dalība Ziemeļvalstu septiņgadu karā (1563.g.). Zviedrijas iejaukšanās Livonijā padarīja citas Baltijas jūrai piegulošās valstis nemierīgas, tās baidījās par savām militārajām pozīcijām un tirdzniecības interesēm. Tāpēc Zviedrijai 1563.gadā vajadzēja karot ar Dāniju, Lībeku un Poliju-Lietuvu. Karadarbība norisinājās Livonijā, tādējādi vēl vairāk veicinot zemes izpostīšanu.
Zviedru-dāņu karš (1643.-1645.g.).
Beidzās ar Bremsebrū mieru 1645.gada 13.augustā Bremsebrū (apdzīvota vieta Zviedrijā). Zviedrija ieguva Gotlandes salu, Sāmsalu, daļu dāņu valdījumu Skandināvijas pussalā, tiesības bez muitas izvest preces caur Ēresunu. Bremsebrū miers sekmēja Zviedrijas kundzības nostiprināšanos Bltijā XVII gs.
Dānija piedalījās Napoleona karos kā Francijas sabiedrotā. Pēc kara pret Angliju (1804.-1814.g.) un pēc dāņu-zviedru kara (1813.-1814.g.) zaudēja Norvēģiju, toties saglabāja Īslandi, Fēru salas, Grenlandi, Vestindijas kolonijas un Šlēsvigu-Holšteinu.
Zviedru-dāņu karš (1813.-1814.g.). Izcēlās Norvēģijas dēļ. Karu sāka Zviedrija, lai piespiestu Dāniju atteikties no Norvēģijas. Pēc sakāves Dānija parakstīja miera līgumu 1814.gada janvārī Ķīlē. saskaņā ar to, norvēģiju ieguva Zviedrija.
Saites.
Dānija.
Zviedrija.
